Kāda ir Lieldienu nozīme un no kurienes cēlies nosaukums? Lieldienās ir kas vairāk par šokolādes olām, jo Lieldienu svētdiena ir viens no svinīgākajiem notikumiem kristiešu vidū visā pasaulē, thesun.co.uk.
Kristiešu svētki ir nosaukti ģermāņu pavasara dievietes Ostaras vārdā, ko parasti dēvē par Eostre vai Eastre. Dieviete savu vārdu aizdeva Lieldienu mēnesim gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu. Pagāniskie anglosakši rīkoja dzīres un svinības Īstras vārdā pirms 8. gadsimta, līdz tam tradīcija bija izmirusi un to aizstāja kristiešu Lieldienu mēnesis, ko ievēro joprojām.
Tomēr mēnesi senā angļu valodā vienmēr sauca par Eosturmonātu, atsaucoties uz Īstru un viņas spēku veicināt pavasara iestāšanos. Un, lai gan kristieši bija sākuši apliecināt svētku kristīgo nozīmi, viņi turpināja lietot dievietes vārdu, lai apzīmētu gadalaiku. Taču Eastre simbols bija zaķis, kas vēlāk kļuva par kristīgo Lieldienu simbolu.
Lieldienas ir kristiešu tradīcija, kas svin Jēzus augšāmcelšanos un atzīmē gavēņa beigas. Tie, kas seko Bībelei, uzskata, ka Kristus tika sists krustā Golgātā Lielajā piektdienā. Saskaņā ar Bībeles Jauno Derību, Lieldienas ir trīs dienas pēc tam, kad romieši sita Jēzu krustā.
"Edicule" jeb tukšs kaps, kurā tiek uzskatīts, ka Jēzus tika apglabāts Jeruzalemes Svētā kapa baznīcā. Trīs dienas pēc tam, kad Kristus tika pienaglots pie krusta, Marija Magdalēna, kurai sekoja daži Jēzus mācekļi, atklāja, ka Jēzus ķermenis ir pazudis no kapa, atstājot tikai drēbes.
Bībelē teikts, ka tad, kad tika pārvietots akmens, kas nosedza ieeju kapā, Jēzus līķis nekur nebija atrodams, un skatītāji atklāja, ka viņš ir augšāmcēlies. Kristieši uzskata, ka Dieva Dēls augšāmcēlās šajā dienā, kas ir kļuvusi pazīstama kā Lieldienu svētdiena.
