Pēdējo desmit gadu laikā Timotijs Šalame ir kļuvis par vienu no savas paaudzes labākajiem un iemīļotākajiem aktieriem un, iespējams, par vienu no interesantākajām jaunajām filmu zvaigznēm. Gan tādās grāvējfilmās kā “Vonka” (“Wonka”) vai “Kāpa” (“Dune”) franšīze, gan neatkarīgo studiju darbos, piemēram, “Sauc mani savā vārdā” (“Call Me By Your Name”) un “Lady Bird: Laiks lidot” (“Lady Bird”), Šalamē ir pierādījis sevi kā ļoti pieprasītu no filmu veidotāju puses un fanu uzmanības īpaši apmīļotu.
Timotijs Šalame ir dzimis un audzis Ņujorkā, viņš mācījās slavenajā “LaGuardia” skatuves mākslas skolā un jau pirms skolas beigšanas ieguva lomas seriālos “Bagātnieku dakteris” (“Royal Pains”) un “Svešais starp savējiem” (“Homeland”). Aktiera karjera strauji uzplauka un par galveno pagriezienu tajā kļuva loma Kristofera Nolana filmā “Starp zvaigznēm” (“Interstellar”). Taču izrāviens uz starptautisku atpazīstamību notika režisora Luka Gvadanjīno filmā “Sauc mani savā vārdā”, kas viņam sagādāja Oskara nomināciju kategorijā “Labākais aktieris” - Šalame kļuva par trešo jaunāko aktieri, kurš jebkad ir nominēts šai balvai.
Pie galvenās lomas režisora Džeimsa Mengolda filmā “Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms” (“A Complete Unknown”) tika jau strādāts daudzus gadus un tas kļuva par Timotija Šalame aizraušanās projektu - filmas ilgo izstrādes procesu, kuru pārtrauca 2020. gada globālā pandēmija, aktieris pavadīja mācoties dziedāt un spēlēt ģitāru. Filma stāsta par leģendārā Boba Dilana radošās karjeras agrīnajiem gadiem Griničvilidžā, kā arī par daudzajiem folkmūzikas žanra pārstāvjiem, kuru ceļi bija ar viņu krustojušies.
Kas jums pirmais ienāca prātā, kad jums piedāvāja atveidot Bobu Dilanu? Vai izredze iegūt šādu lomu nebija biedējoša?
Timotijs Šalame (TŠ): “Tas nebija biedējoši, jo tolaik es vēl nebiju māceklis tā saucamajā Boba draudzē, kāds esmu tagad. Es zināju, ka viņš ir nozīmīga figūra mūzikā, viņš bija un tiek cienīts gan amerikāņu, gan arī globālajā mākslinieciskajā pasaulē, taču man vēl nebija tādas saistības ar viņa mūziku. Mana tēva draugam pie mājas sienas bija Boba portrets, un tas bija visu manu zināšanu apjoms par Bobu. Iedziļinoties tajā visā, acīmredzot sapratu kāpēc cilvēki apkārt bija tik piesardzīgi pret ideju par Boba Dilana biogrāfiskās filmas uzņemšanu. Ja kāda lieta nav salūzusi - to nav nepieciešams labot un Boba mantojums, viņa mākslinieciskais talants un mūzika... tas viss nav salūzis. Un man bija tikai daži gadi, lai pie tā strādātu. Tāpēc kādā brīdī tas man pārstāja justies kā darbs - tas vienkārši kļuva par organisku procesu, kurš mani ietekmēja ļoti dziļi personīgi.”
Vai bija brīdis, kad tavā galvā iedegās spuldzīte un tu pēkšņi kļuvi par mācekli, kuru apraksti?
(TŠ): “Tas bija kaut kur pandēmijas laikā, lai gan es domāju, ka es to sāku izjust pat pirms tam. Tā bija Boba Dilana dziesmas “Ballad of a Thin Man” koncertversija, kas ir atrodama Martina Skorsēzes dokumentālās filmas “No Directions Home” oriģinālajā video. “Ballade of a Thin Man” izpildījums mani aizkustināja no mūzikas viedokļa. Kad 2020. gada vasarā pandēmijas dēļ mums visiem bija daudz laika, skatījāmies D.A. Pennebeikera 1967. gada dokumentālo filmu “Bob Dylan: Don`t Look Back”, es biju patiesi sajūsmā par to, cik aizraujošs bija šis vienkāršais puisis Bobs un, ka viņam nebija šīs muļķīgās maskas, kuru ir viegli uzvilkt un, kuru nēsā daudzi cilvēki. Tas bija patiešām pārsteidzoši un patiešām iedvesmojoši. Tas bija brīdis, kad es padomāju: "Hei, man ir iespēja spēlēt šo puisi? Tas ir lieliski. ”
Filma “Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms” aptver dažus galvenos Dilana karjeras sākuma gadus. Ir citāts no intervijas, ko viņš sniedza 2004. gadā un kurā viņš teica: “Es nezinu, kā es varēju uzrakstīt šīs dziesmas. Šīs agrīnās dziesmas bija rakstītas teju ar kaut kādas maģijas palīdzību. Tagad es varu darīt citas lietas, bet es to vairs nevaru. Vai jums ir pazīstama šī talanta un iedvesmas netveramā dabu?
(TŠ): “Es domāju - gan jā, gan nē. Man liekas, ka aktierim tas ir pavisam savādāk, jo viņam jau ir zināmas priekšrocības zinot stāstu kopumā, taču tajā pašā laikā tas arī šķērslis. Lai aktieris to patiešām paveiktu "augstā līmenī", neatkarīgi no tā, ko tas nozīmē, ir jābūt noteiktam ražošanas kvalitātes līmenim - ja tā vispār var nosaukt aktiera meistarību. Es jums sniedzu ļoti matemātisku atbildi.”
Vai varētu teikt, ka kaut kas maģisks virmoja gaisā šajā konkrētajā Amerikas vēstures periodā?
(TŠ): “Es nevarēšu jums pateikt, vai un kas tas bija, bet es jums pastāstīšu savu teoriju. Tā ir tikai interpretācija, es toreiz nebiju tuvumā, taču ir cilvēki, kuri ir dzīvi un veseli, tostarp Bobs, kuri tur bija un tagad varētu jums to izstāstīt. Es domāju, ka stāsts ir vairāk par to, ka gaisā bija tik daudz tajā periodā, cik nebija gaisā 50. gadu vidū un beigās. Bija tādi mākslinieki kā Pīts Sīgers vai Pols Kleitons un bija fantastiski folkmūzikas izpildītāji, taču kultūra savā ziņā nebija vēl tam gatava, un Amerikas politiskā vide arī nebija tam gatava, jo daudzi no šiem cilvēkiem tika iekļauti melnajā sarakstā un nevarēja darīt savu darbu. Līdz 60. gadu sākumā notika lielas izmaiņas. Bobs Dilans pārņēma folkmūzikas liriku un tās formu - viņš personalizēja vecās īru balādes un vecās blūza balādes no dienvidu štatiem. Katra dziesma, kas tagad sākas ar “es” vai “es izgāju cauri”, vai “es redzēju” smeļas iedvesmu no tā laika, taču runa nav tikai par šo dziesmu personalizēšanu subjektīvā veidā. tās ir arī tur ieliktās emocijas.”
Jūs dziedat un izpildāt dziesmas tiešraidē filmā. Ar ko ir jāsāk, lai saprastu kā uzstāties tādā līmenī, tajā pašā laikā nemēģinot atdarināt Bobu Dilanu?
(TŠ): “Godīgi sakot, tas bija tikai atkārtošanas process, kurā vienkārši darījām to atkal un atkal 10 000 stundu pēc kārtas. Trīs, četru mēnešu laikā jūs patiešām to nevarat paveikt, bet piecarpus gadu laikā, jums pietiek laika gan darbam, gan arī pauzēm, jo nedaudz atkāpties no šāda projekta ir tikpat svarīgi. Visam procesam nebija nekādu termiņu, es nemācījos to priekš kāda cita - es to darīju tikai priekš sevis. Es iemācījos daudzas dziesmas, kuras pat neskan filmā, jo tas palīdzēja saprast kopējo bildi un sajust nepieciešamo.”
Filma pievēršas arī tam, kā slava ietekmēja Dilanu. Tas nav didaktisks stāsts par to, kā tā izmainīja viņu, jo lielākā cīņa ar sevi notika viņā pašā. Vai jūs sapratāt to, kas tam visam bija pa vidu?
(TŠ): “Man patīk, ka filma nav pamācoša par to, ko ar viņu nodarīja slava, jo es nedomāju, ka viņš bija tik ļoti kategorisks savā reakcijā uz to. Filmā viens no personāžiem Bobu raksturoja šādi: "Viņš ir tikai kāds, kuram nospļauties par citiem cilvēkiem." Es nedomāju, ka tas tā ir tāpēc, ka viņš būtu bijis egoists, bet domāju, ka tajā brīdī viņš bija noraizējies par savu mākslu un nekad arī neizlikās, ka tas, ko viņš dara, nebūtu viņam bijis svarīgs.”
Attiecības ar filmu veidotājiem vienmēr ir bijušas vissvarīgākās jūsu darba procesā. Ko jums nozīmēja iet pa šo ceļu kopā ar režisoru Džeimsu Mengoldu?
(TŠ): Man ļoti ļoti patika strādāt ar Džeimsu un es pilnībā jutos pieredzes bagāta meistara rokās. Meistars, kurš prot strādāt ar daudzām kino izteiksmes formām. Jūs tikai apskatieties cik ļoti atšķirās viņa filmas - “Dzīve, pārtraukta”(“Girls, Interrupted”), “Logans” (“Logan”), “Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms” (“A Complete Unknown”). Taču viņam ir lieliska pieredze strādājot arī ar līdzīgu stāstu iepriekš, lai arī stāsts par Džoniju Kešu filmā “Sirds robeža” (“Walk the Line”) ir ļoti atšķirīgs no stāsta par Bobu Dilanu. Džeimsam Mengoldam galvenais ir prasme veidot stāstu tā, lai tas uzrunātu ikvienu un pat, ja filmas skatītājs ir atnācis uz kinoteātri neko daudz nezinot par Bobu Dilanu, varu saderēt, ka pēc filmas atnākot mājās, viņš noteikti sameklēs kādu no Boba dziesmām noklausīties vēlreiz.
Biogrāfiskā drāma “Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms” - kinoteātros no 17. Janvāra.
Filma stāsta par jauno un vēl plašai publikai nepazīstamo Bobu Dilanu, kurš 1961. gadā ieradās Ņujorkā un jau Ņūportas mūzikas festivālā 1965. gadā, Bobs Dilans kļūst par sensāciju, iegūstot elka statusu miljoniem mūzikas cienītāju vidū. Viņš tiek pasludināts par savas paaudzes balsi, iezīmējot vienu no svarīgākajiem momentiem 20. gadsimta mūzikā. Būdams populārs un fanu mīlēts, Bobs Dilans joprojām vienmēr ir juties kā nevienam pilnīgi nezināms.
Lomās: Timotijs Šalame, Edvards Nortons, Elle Faninga, Monika Barbaro, Boids Holbruks
Režisors: Džeimss Mengolds
