Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu Dzīvesstils dosies šajā ekspedīcijā, lai atklātu, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi, kas mazliet atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kurās ikviens varēja būt viņš pats. Līdz pašām sirds dzīlēm.
Uzzinot, kas šobrīd Zalāna dzīvē jauns, mēs varam tikai apsveikt un vēlēt pacietību, izturību un, protams, mīlestību. “Īsumā runājot, jau gandrīz divus mēnešus, esmu divu dēlu tētis, kas šobrīd ir pats aktuālākais manā dzīvē. Augam kopā un mēģinām pierast pie jaunumiem personīgajā dzīvē.”
Vai bērnībā lasīji pasakas?
Lasīju, bet salīdzinoši maz. Tās pasakas bija standarta pasakas. Viena no tām bija: “Trīs sivēntiņi”. Biju iemīlējies Nuf- Nufā. Vēl pie standarta lasāmo varu nosaukt, protams, “Vinniju Pūku”. Patika, ka viņš visu laiku ēd medu, nezinu pat kāpēc mani tas uzjautrināja, bet forši. Un vēl “Sarkangalvīte”. Lai gan vēl pie bērnības komplekta, kas man gāja uz riņķi, es nosauktu multfilmas: “Toms un Džerijs”, kā arī “Skubijs Dū”.
Iecienītākā nodarbe rudenī?
Tuvojas entuziastu hokeja līgas čempionāts un man ir tā iespēja spēlēt HK “Ķengarags 2” komandā, kas ir absolūts jaunums manā dzīvē. Līdz ar to šī būs mana rudens nodarbe “Nr.2”, jo ir sākušies intensīvi treniņi. Hokeja halles paliek pilnas.
Skaistākie vārdi, ko esi kādam veltījis?
Pilnīgi noteikti un arī attiecīgi atpakaļ tādus saņemot, kas ir skaistākais, ko jebkad kāds var saņemt: “Es tevi mīlu!”
Tava laimes oāze?
Latgale. Lauki, lauku burvība, mājas. Vēl aizvien ir tā sajūta, lai gan es vairs nedzīvoju kādu laiku Latgalē, bet tur aizvien ir lielākā daļa manu radu, kas dod manī māju sajūta.
Tava sliktākā rakstura īpašība?
Kavēšana. Es ar to cīnos! Nevis speciāli nosēžu un nepaspēju, bet man ļoti čābīgi iet ar laika plānošanu. Varbūt es neprotu salikt pareizās prioritātes, lai gan es patiesi cīnos ar to un mācos, mēģinu laboties šajā jautājumā.
Saldākais deserts oktobrim, ko iesaki gardēžiem?
Tas noteikti varētu būt skūpsts, bet, ja nopietni runājam, mazliet vēl saliekot - gan silto, gan auksto kopā, tad tas būs šokolādes fondants kopā ar vasaras garšu - saldējumu. Karsts, šokolādes fondants ar saldējuma bumbiņu.
Lielākā motivācija ikdienai?
Ja tā vienkārši, konceptuāli uz šo jautājumu paskatās, tad izkristalizējas divas lietas. Tā ir atgriezeniskā saite, kas man ir nenormāli liels motivators. Ja es redzu, ka kādam simpatizē tas, ko es daru un dodu, ja es sniedzu iespēju dienā kaut vienam cilvēkam pasmaidīt, pasmieties, tad mazais dienas plāniņš ir izpildīts, šis ir arī mans moto. Taču pats svarīgākais, kāpēc es ceļos un daru, ir mana ģimene.
Mīļākā filma?
Šobrīd tās ir vairākas. “Maska”, “Džokers” un aizkustinoša filma ir “Elviss”. Vau, man vairs nav ko piemetināt, šīs trīs filmas ir vienkārši perfektas.
Tavs pirmdienas rīts?
Agra celšanās, kafija, mazas, nelielas brokastis, samīļošanās ar savējiem un ķeršanās klāt darbiem. Reizēm vēl šīm darbībām seko: lekšana iekšā mašīnā un došanās uz Rīgu, ja nedēļas nogale ir aizvadīta citur.
Tavs jaunību gadu nedarbs?
Jau skolas gados nereti es biju klauna statusā, darot brīnumus, aizskarot kādam emocijas vairāk, īpaši skolotājiem, ar domu, lai ikdienu padarītu jautrāku. Ar vienu no labākajiem draugiem, lai gan nezinu, vai tās var saukt par klasiskām lietām, bet neforšas tās noteikti bija. Mēs dauzījām logus ēkām, plēsām siltumnīcas, kā jau būdami lauku puikas. Mēdzām kaut ko neatļauti paņemt, bet vēlāk piespiedu kārtā atgriezām. Mazi nedarbi, kas tajā laikā, protams, nebija nemaz tik mazi. Šobrīd padomājot, jā, mēs bijām smerdeļi!
Dzīves moto?
Katru dienu dod iespēju pasmaidīt vismaz vienam cilvēkam, tad diena būs izdevusies. Vēl es iedvesmojos no Džima Kerija: “Tava vēlēšanās tikt pieņemtam šajā pasaulē var padarīt par neredzamu!” Šis ir forši, jo tu mēģini iedziļināties un tev nāk tik daudz atbildes. Mēdz arī būt, ka atbilde vispār nenāk un tas arī ir labi. Tu paskaties uz moto un domā: vai šis ir tev domāts, vai redzi sevi vai neredzi. Šis moto stāsta par to, ka mēs katru dienu cenšamies izlikties, kas mēs vispār nemaz neesam, lai izpatiktu kādam, aizmirstot dienas beigās būt paši. Ja kāds ar šo rezonē, tad ir skaidrs, ka ir pie kā piedomāt, bet, ja kādam šis neizraisa nekādas emocijas, tad tas nozīmē, ka viņš ir īsts cilvēks. Un tas arī ir skaisti.
Arī no malas uz mani skatoties, bieži cilvēkiem liekas, ka es ākstos, ka tā nemēdz uzvesties, bet patiesībā es cenšos cilvēkiem lauzt robežas.
Un robežas vairāk par to savu izpaušanos, bet tas arī ir stāsts par to, ka mēs cenšamies būt savākti, lai apkārtējie par tevi nepadomātu jancīgas lietas, bet ir būtiski atcerēties, ka reizēm ir labi būt bērnišķīgam un jautrākam.
Sapņu galamērķis?
Nezinu kāpēc, bet es ļoti gribētu aizbraukt uz Kanādu, kaut kur tur pavazāties dabas takās. Mani nesaista pilsētas, galvaspilsētas, ja es ceļoju, tad es lieku galamērķus tā, lai man nebūtu jāuzturas pilsētā. Tā es varu vislabāk sajust konkrēto valsti. Arī uz Somiju es vēlētos aizbraukt, kas varētu būt vienkāršāk, jo ir tuvāk.
Divi vārdi, kuri visprecīzāk raksturo Lauri Zalānu?
Protams, tie ir standarta, kas man iet ļoti ilgi līdzi - vienkāršs latgalietis.
Kāds esi dzīvē un Instagram?
Godīgi sakot, man sāk mainīties domas par šo. Vienu brīdi es domāju, ka esmu 100% tāds pats, bet tad sāku domāt, ka es diezgan daudz izliekos “Instagram”. Taču tagad esmu sapratis, ka nevis es izliekos, bet šeit var redzēt manu vispatiesāko sevis versiju, kur atrādu sava izvēlētā profesionālā ceļa esencīti.
Man ļoti patīk dot cilvēkiem pozitīvas emocijas, tāpēc “Instagramā” esmu, bet labā nozīmē, mazliet uzspīlētāks nekā dzīvē, bet līdzība ir ļoti tuvu viena otrai.
No kā baidies?
Bailes nereti sāk parādīties jaunas. Jo vecāks es palieku, ņemot vērā, ka man ir arī pašam sava ģimene, tad ļoti gribas piedzīvot to, kā mani bērni izaug, redzēt kā viņi attīstās. Vēlos piedzīvot, ka esmu vectēvs un varbūt pat tālāk. Baidos laikam… pazaudēt.
Persona, ar kuru kopā pazustu Latgalē uz gadu?
Ja no ģimeniskās pasaules, tad mans tētis, mans brālēns Raivis, mana sieva Katrīna, bet ja no citas pasaules no profesionālās puses, tad skatāmies jau uz Holivudas pusi. Ņemsim Harry Styles, James Arthur, Lewis Capaldi un Jim Carrey, kas ir superīgs kombo! No Latvijas varētu paņemt Jāni Skuteli un Jāni Pētersonu, viss, laižam!
Rakstura īpašība, ko cilvēkos vērtē visaugstāk?
Atklātība, sāpīgu lietu neslēpšana. Īpašība, kuru reti kad var dēvēt par īpašību, bet mīlestība pret cilvēku, kā arī pozitīvisms man iet pie sirds.
Mīļākā pašmāju grupa?
“Prāta vētra”, “Sudden Lights” un “Citi zēni”.
Mācību priekšmets, ko skolas laikā bastoji?
Ļoti daudz, izņemot sportu. Bastoju fiziku, ķīmiju un arī matemātiku. Nereti arī pēdējās stundas, kas bija stundu sarakstā, zinot, ka nekas nenotiks, ja nobastošu, jo tāpat uzrakstīšu kontroldarbu - vēsture, ģeogrāfija, krievu valoda.
Cilvēks, kuram mēdz prasīt padomus?
Ikdienišķās lietās - ģimene, draugi. Lielākos jautājumos padomus prasu savam labākajam draugam, manai sievai.
Tavs ideālais randiņš?
Standarta lietas es teiktu. Man patīk kino, obligāti arī garšīgi ir jāpaēd, ja būs šokolādes fondants, tad vispār būs izcili. Ja vēl dabu tam visam pieslēdz, tad būs vēl perfektāk. Tas var būt pārgājiens, laivu brauciens.
Iecienītākais dzēriens dzestrā laikā?
Pilnīgi noteikti tas ir kapučino ar karameļu pildījumu pa virsu un mazliet putukrējums.
Kuram no gadalaikiem dod priekšroku?
Mēs dzīvojam foršā vietā, jo mums ir iespēja sailgoties pēc visiem gadalaikiem, bet vienā vārdā es teiktu, ka tā ir vasara.
Tradīcija, kuru esi iecienījis?
Līgo un Jāņi. Mūsu tradīcija pēdējos gados, kas jau ir iemīļota, Jāņos ir jāsaģērbjas tautiskā tērpā, protams, svarīgs ir arī vainags.
Mīļākais Holivudas aktieris?
Viennozīmīgi Džims Kerijs un Kianu Rīvss.
Kādi ēdieni garšo?
Man garšo viss, izņemot olīvas, zilais siers un nezinu kāpēc, bet auzu pārslu putra man ne visai, lai gan es, protams, to varu ēst. Ja par mīļākajiem un ekskluzīvākiem ēdieniem runājam, tad tie būs karstie sušī, bet, ja par mammas ēdieniem runājam, tad tās ir kartupeļu pankūkas un plovs.
Kur sevi redzi pēc 20 gadiem?
Darot to pašu, ko es daru šobrīd, tikai citos līmeņos. Noteikti, turpinot darīt savu sirdslietu, kā par profesionālo pasauli runājot, tā arī par privāto dzīvi.
Tava mūzikas izvēle dienās, kad debesis nomākušās?
Protams, tā ir tāda mūzika, kas aizkustina vēl vairāk un raudi tik ilgi, cik varbūt nebiji paredzējis raudāt, bet kādreiz arī vajag paraudāt. James Arthur “Last Of The Whiskey”, kas liks asaru notraukt. Tad ir ļoti daudz no Lewis Capaldi daiļrades, piemēram, “Leave Me Slowly” un Harry Styles “Fine Line”.
