2.lapa
Līdz 21.augustam Tirzas pagasta vecajā pienotavā skatāma Ineses Manguses un Mihaila Plohocka (Mikhail Plokhotskiy) dažādu mediju mākslas darbu izstāde “Poēma par pienu”. 12., 13., 19. un 20. augustā izstāde būs atvērta no plkst. 12:00 līdz 16:00. Šajās dienās ekskursija ar autoriem plkst. 13:00.
Slēgta skola un bērnudārzs, slēgts veikals, slēgts pasts un pienotava. Šādas ziņas vairs nepārsteidz attālo Latvijas lauku iedzīvotājus. Fakts, ka modernā sabiedrība mērķtiecīgi raugās lielpilsētu virzienā, bet pilsētas redz tikai pašas sevi, provocē milzīgu mentālu plaisu starp metrapolēm un perifēriju. Inese un Mihails (abi attēlā) to spilgti izjuta, kad pandēmijas laikā no Maskavas pārcēlās uz Tirzu - Ineses dzimto pagastu astotajā paaudzē. Iedziļināšanās vietējā kontekstā ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ mākslinieki sāka pētīt apkārtējās sabiedrības un teritorijas antropoloģiju, kā rezultātā dzima ideja mākslas projektam “Iekšējā Tirza”. Visiem labi zināmais 2020. gada laiks piespieda cilvēkus ienirt savā iekšējā Tirzā, kuru, tāpat kā Tirzas pagastu, ir grūti ievērot ikdienas steidzīgajā rutīnā. Šis projekts ir Sarkanās Grāmatas alegorija, kurā tiek pētīti un apkopoti reti eksemplāri un apdraudētas “rurālās sugas” to dabiskajos dzīves apstākļos.
“Iekšējās Tirzas” ietvarā radās iespēja rīkot “Poēmu par pienu” - mākslas darbu izstādi kā specprojektu vēsturiskā un īpašā vietā - Tirzas vecajā pienotavā, kura ir trāpīgs piemērs augstāk aprakstītajām retajām “sugām”. Laiks tajā apstājies jau 90. gados.
Svarīgi piebilst, ka šī specprojekta īpašais viesis ir pienotavas ēkas vienaudzis Imants Ziedonis - viņa “Poēma par pienu” kalpo kā izstādes ceļvedis, stukturē pienotavas telpu un mijiedarbojas ar gleznām, skulptūrām un “site - specific” instalācijām.
Attīstoties izstādes idejai, jūlijā pienotavā rezidēja jauno mākslinieku grupa 18 cilvēku apmērā, kuri radīja lielizmēra gleznojumu instalāciju, izmantojot Ziedoņa “Poēmu par pienu”. Projektā iesaistījās arī Tirzas novadpētniecības krātuve, kura palīdzēja apzināt informāciju arhīvos un atrast dažādus ar pienotavu saistītus artefaktus. Vēlāk kopā tika organizēts bijušo pienotavas darbinieku, piena vedēju un citu iesaistīto personu saiets, ierakstītas intervijas, apkopota arhīvos neatrodama informācija un fotogrāfijas no Tirzas iedzīvotāju personiskajiem foto albūmiem. Intervijas ar bijušajiem pienotavas darbiniekiem ierakstīja un apstrādāja projekta viesmāksliniece, Kanādā dzīvojošā latviešu fotogrāfe un dizainere Zīle Liepiņa. Visas jauniegūtās liecības nodotas Tirzas 20. gadsimta liecību muzejā.
