Kultūras pasākumi līdz 20. oktobrim, apmeklējami bez maksas

2.lapa

Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstāde

Publicitātes foto

Ja kādam liekas, ka viņš nepazīst Ilonu Vīklandi, tad tā varbūt nemaz nav taisnība. Jo gandrīz ikviens pazīst Karlsonu vai Ronju laupītājmeitu. Un tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja - laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis"”un daudzas citas.

Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros šoruden ikviens ir aicināts uz tikšanos ar iemīļotajiem grāmatu tēliem, jo kultūras centrā “Siguldas devons” ir skatāma Ilonas Vīklandes oriģināldarbu izstāde “Māja Hāpsalu”. Izstādē redzamas vairāk nekā 50 Ilonas Vīklandes veidotās ilustrācijas. Šī ir pirmā reize, kad mākslinieces oriģināldarbi ir atceļojuši uz Latviju.

Lai arī šarmantā, cienījamu vecumu sasniegusī kundze pasaulē pazīstama kā zviedru māksliniece, Ilona Vīklande ir dzimusi tepat netālu - Igaunijā. Īpaša vieta viņas dzīvē ir nelielai piejūras pilsētiņai Hāpsalu, kur pavadītās bērnības atmiņas caurvij teju visu mākslinieces daiļradi.

Igauniju pusaugu meitene pamet 1944. gadā, kopā ar draudzenes ģimeni dodoties uz Zviedriju. Jau 1954. gadā tur notiek liktenīgā tikšanās ar rakstnieci Astridu Lindgrēni un kopš tā brīža Ilonas Vīklandes labestības pilnās ilustrācijas rotā gandrīz visas Lindgrēnes grāmatas, iekarojot mazu un lielu lasītāju sirdis plašajā pasaulē.

Ilonas Vīklandes dzīvesstāts ir aizkustinājis visus izstādes apmeklētājus. 1944. gadā idilliskajā Hāpsalu pilsētiņā vecmāmiņa Jūlija četrpadsmit gadus veco Ilonu iesēdina laivā “Jūras zvaigzne” - ar cerību, ka tā meiteni nogādās drošībā. Šodienas politiskajos apstākļos, kuros tik daudz bērnu kara dēļ piedzīvo līdzīgu likteni kā Ilona Vīklande, viņas dzīve un darbi ir iedvesmojošs un cerību nesošs vēstījums.

Pateicoties Ilonai Vīklandei, pasaule ir satikusi arī mazo Hāpsalu, jo daudzās ilustrācijās redzamās vienstāva koka mājiņas, viduslaiku cietokšņa drupas vai vecā dzelzceļa stacija ir daļa no mākslinieces saulainajām bērnības atmiņām, kas pavadītas šajā pilsētiņā kopā ar vecvecākiem - viņas patieso ģimeni.

Pašlaik Hāpsalu atrodas “Ilonas brīnumzeme” - muzejs, kurā tiek glabātas gandrīz 1000 mākslinieces ilustrācijas, skices un miniskulptūras. Tieši no tā, pateicoties Katrinai Ērlihai, šī muzeja izglītības programmu kuratorei, uz Siguldu ir atceļojuši Ilonas Vīklandes zīmējumi, kas tapuši laikā no 1953. līdz 1995. gadam. Ir aizraujoši vērot, kā attīstījies un mainījies mākslinieces rokraksts - no trausla un filigrāna spalvas zīmējuma daiļrades sākumā līdz krāšņiem eļļas pasteļkrītiņu darbiem 90. gados. Bet, neatkarīgi no roku vēziena, īpaša sirsnība un mīlestība veltīta dzeltenam namiņam - Ilonas Vīklandes vecvecāku mājai.

Mākslinieces radošais darbs ilustrācijā un dzīves gājums ir pierādījums, cik nozīmīga ir beznosacījumu drošības sajūta bērnībā. Rūpīgi iedēstītu, to neatņem ne karš, ne netaisnība.

Ilona Vīklande savu vecvecāku mīlestību izaudzējusi kā piecmetrīgu saulespuķi. Kā milzīgu rudbekiju krūmu aiz loga, kas ilgi un pārliecinoši turas pretī rudenim. Un zem tāda Ilonas puķu krūma no lieliem vējiem paslēpties var arī pārējie - tik stiprs tas ir. Tieši vecvecāku mājā piedzīvoto bērnības laimīgo zemi radīt palīdzējusi izstādes “Māja Hāpsalu” kuratore Rūta Briede, viena no Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla radošās komandas. Izstāde ir siltuma un mīlestības pilna, tā iedvesmo uz grāmatu lasīšanu ģimenes lokā un tikšanos ar sev mīļajiem.

Izstāde “Māja Hāpsalā” kultūras centrā “Siguldas devons” bez maksas apskatāma no līdz 4. novembrim.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Atceries, kas notika...?

Dzīvesstils

Virtuves huligāns Pipars stāsta, ka šie ir salāti ar raksturu. “Vēl var pievienot vārītu kartupeli un skābētus kāpostus un tad būs vinegrets, bet, ja tos nepievieno, tad sanāks salāti. Un ļoti garšīgi salāti,” iedrošina Pipars.

Svarīgākais