9.lapa
Pirmdien, 18. decembrī, Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē uz latviešu skatuviskās dejas dižgariem veltītu koncertu “Trīs vārdi dejotpriekam” aicina LU TDA “Dancis”.
“Trīs vārdi dejotpriekam” - tāds nosaukums dots koncertam, kas būs veltīts trīs latviešu skatuviskās dejas vecmeistaru jubilejām - Harija Sūnas simtgadei, Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras 95-gadei.
Koncerts notiks Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gada izskaņā, godinot izcilo horeogrāfu daiļradi un devumu latviešu skatuviskās dejas mantojumā.
“Latviešu skatuviskā deja šodien nebūtu iedomājama bez šiem mūsu dejas dižgariem.
Viņu radītās dejas ir ne tikai dejotāju un skatītāju mīlētas, bet arī kā nebeidzams iedvesmas avots un unikalitātes piemērs jaunajiem horeogrāfiem,” uzsver TDA “Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis, kurš ir arī šī koncerta idejas autors. "
“”Dancis” allaž ir izcēlies citu deju kolektīvu vidū ar īpašu attieksmi pret dižgaru radītajiem darbiem, regulāri tos aktualizējot savos koncertos un neļaujot tos aizmirst arī jaunākās paaudzes dejotājiem un skatītājiem.”
Koncertā būs iespēja redzēt arī tādas dejas, kas uz skatuves nav bijušas daudzus gadus, pat gadu desmitus. Deju atjaunošana ir skrupulozs un sarežģīts darbs, pētot vecos video ieraktus, autoru un viņu līdzgaitnieku pierakstus, klausoties to laiku dejotāju atmiņas par deju izpildījumu. Arī šā gada Deju svētkos iekļautā un lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” izdejotā U. Žagatas deja “Kur tu biji, bāleliņi” pirms vairāk nekā desmit gadiem “Dancī” tika atjaunota, liekot kopā dažādu paaudžu dejotāju spēkus.
Visi trīs dejas dižgari ir bijuši Deju svētku virsvadītāji un Goda virsvadītāji, kā arī Latvijas Universitātes TDA “Dancis” vadītāji.
Harijs Sūna “Danci” vadīja no 1955. līdz 1963. gadam. Tieši H. Sūna ansamblim deva “Danča” vārdu un radīja tā emblēmu, kas kļuva par “Danča” piederības zīmi no paaudzes paaudzē. Harijs Sūna visu savu radošo mūžu veltīja latviešu tautas dejas izpētei un sistematizācijai, viņš radījis ap simts jaundeju.
Uldis Žagata “Danci” vadīja no 1963. līdz 1968. gadam. Tieši studentu kolektīvs kļuva par jaunā horeogrāfa radošo meklējumu laboratoriju, tas bija pirmais lielais deju ansamblis, kuru viņam uzticēja vadīt. Te tapušas daudzas U. Žagatas horeogrāfijas.
Alfrēds Spura “Danci” vadījis 17 gadus (1968-1985). Viņa smalkais, dvēseliskais horeogrāfa rokraksts “Dancim” piešķīra jaunus vaibstus. Saglabājot tehniku, lielāka uzmanība tika pievērsta dejotāju plastikai, kas attiecīgi atspoguļojās arī viņa jaunradē. A. Spura ir horeogrāfs vairāk nekā 30 dejām un deju svītām. Vairākas no tām prēmētas arī jaunrades deju konkursos.
Koncertā piedalīsies Latvijas Universitātes TDA “Dancis” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes TDA “Kalve”, Rīgas pilsētas koncertapvienības “Ave Sol” TDA “Teiksma”, Rīgas Tehniskās universitātes TDA “Vektors” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.
Koncerta stāstā ieplūdīs arī šodienas vēsmas - dejotāji stāstīs par savām domām un izjūtām, apgūstot latviešu skatuviskās dejas vecmeistaru darbus, piedaloties koncertos un rodot prieku dejā. Režisors - Kaspars Bērziņš.
