TEĀTRA AFIŠA martam

13.lapa

JRT VĒSTURISKĀS UN ATJAUNOTĀS ĒKAS ATKLĀŠANA

Metafora par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni

Foto: Jānis DEINATS

Pēc septiņus gadus ilgušas ēkas rekonstrukcijas martā Jaunais Rīgas teātris (JRT) atgriežas savās vēsturiskās mājās. Atgriešanās tiks svinēta ar pieciem notikumiem - grāmatu, filmu un trīs izrādēm -, kas skatītājiem sniedz iespēju atskatīties uz teātra vēsturi un noskatīties teātra atklāšanas jauniestudējumus visās trīs Lāčplēša ielas zālēs.

- Grāmata par JRT vēsturi “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” jau ir izdota. 11 stāsti un vairāk nekā 130 bildes par teātra dzimšanu un dzīvi kopš februāra sākuma ir nopērkama teātrī un www.jrt-veikals.lv.

-Pirmoreiz skatītājiem teātris Lāčplēša ielā durvis vērs otrdien, 19. martā, kad pirmizrādi piedzīvos JRT vēsturiskās un atjaunotās ēkas pirmais jauniestudējums - izrāde “Sapņu tulkotāju sekta” pēc Milorada Paviča romāna “Hazāru vārdnīca”, ko iestudējis teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Nākamās izrādes: 20., 22., 23., 26., 27., 28. un 30. martā, kā arī 5., 6. un 7. aprīlī.

“Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri. Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi. Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu.

Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles.

Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās,” saka JRT mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis. Milorada Paviča romāns “Hazāru vārdnīca” deva iedvesmu JRT atklāšanas izrādei.

“Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis. Un visbeidzot - bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam,” piebilst Alvis Hermanis. Izrādē piedalās visi JRT trupas aktieri.

-Dokumentālā koncertfilma par pēdējo JRT sezonu leģendārajā teātra namā - “Kur mājo teātris?”- ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien.

Foto: Iveta VAVODE

Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri.

Režisors - Gatis Šmits. JRT Lielajā zālē tā būs skatāma 2., 3. un 4. aprīlī.

-JRT Jaunās zāles atklāšana plānota ar izrādi “Melnais gulbis” pēc F. Dostojevska romāna “Idiots” - 10., 12., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī. Režisors un scenogrāfs - Alvis Hermanis.

Publicitātes foto

““Melnā gulbja” teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.

Mūsu izrādes gadījumā “melnā gulbja” metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna “Idiots” dažiem varoņiem.

Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?” tā Alvis Hermanis.

Lomās: Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Evelīna Priede, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo.

-JRT Mazās zāles atklāšana plānota ar izrādi bērniem un viņu vecākiem “Bilžu vakars ar Sprīdīti” - 13., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī. Režisors - Jēkabs Nīmanis.

Pasaka un bērnība pamazām pārvērtusies ikdienā un pieaugušo dzīves ritmos, bet varbūt šī saikne ar pasaku nav zaudēta, varbūt mēs varam kopā atcerēties, atgriezties šajā sajūtā, vērtībās, aizrautībā, kas bija tad, kad pasaule rādījās tikai kā brīnums, neierobežotu piedzīvojumu un laimes variāciju iespēja.

Varbūt stāsts mums vēstī kaut ko, ko mēs domājam, ka zinām, bet patiesībā esam aizmirsuši. Atminēties palīdzēs bilžu skatīšanās un jautra ņemšanās ar notikumu restaurāciju.

Gunārs Sprīdis ir gatavs atkal kļūt par Sprīdīti, lai iepriecinātu vecmāmiņu viņas dižajā jubilejā un satiktu savus tuvākos. Izrāde gan tiem, kuri labi pazīst Sprīdīti, gan tiem, kuriem Annas Brigaderes reiz vēstītie notikumi būs jaunums.

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Līga Zepa. Lomās: Guna Zariņa, Jānis Skutelis, Jana Čivžele un Elīza Dombrovska.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Atceries, kas notika...?

Dzīvesstils

Dažiem cilvēkiem labāk ir izlaist pirmo ēdienreizi, lai izvairītos no bīstamām sekām veselībai. Labi zināms teiciens vēsta: "Ēd brokastīs pats, pusdienās dalies ar draugu un dod vakariņas ienaidniekam." Un daudzi dod priekšroku to ņemt vērā ikdienā, uzskatot rīta maltīti par svarīgāko un obligātu labai vielmaiņai, enerģijas palielināšanai un fizisko un garīgo spēju stimulēšanai. Bet izrādās, ka brokastis dažos gadījumos var nodarīt nopietnu kaitējumu. Un labāk būtu no tā atteikties vispār.