Nansija Garkalne debitē kino un atklāj, kā vajadzēja tikt galā ar sevi

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

“TET” oriģinālseriāls “Briesmīgi stāstiņi” turpina ar savām sērijām lutināt kino mīļotājus, kuriem tuvs šausmu filmu žanrs.

Pirmizrāde jau aiz muguras, tomēr “Dzīvesstils” lasītājiem ir iespēja uzzināt, ko par filmēšanas procesu saka digitālā satura veidotāja Nansija Garkalne, kurai šī ir pirmā lielā loma.

Pirmā lielā loma

Šī ir mana pirmā loma, pirmā reize kino, un tā bija smaga loma. Visbiežāk tu nonāc kino ar pirmo reizi, piemēram, otrā plāna lomā, bet šī man ir pirmā un galvenā loma.

Šī bija loma, kur vajadzēja darīt visu un kur izskaties, cik vien briesmīgi vari.

Man vajadzēja tikt pāri sev, vajadzēja tikt galā ar sevi un nekautrēties izskatīties briesmīgi.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Piemēram, man nav profesionālas pieredzes krist un sasisties - tā, lai tas izskatās pa īstam, tomēr lomā sevi nežēloju. Ja man vajadzēja krist, tad es gāju un kritu līdz pat asinīm. Un bija pat tik tālu, ka no tās krišanas man bija smadzeņu satricinājums.

Neslēpšu, ka filmēšanā man palika arī slikti. Šajā brīdī liels paldies visai profesionālajai komandai, jo mēs spējām filmēšanu noturēt un pabeigt.

Man bija migrēna, palika slikti, biju bāla, visiem bija sajūta, ka filmēšana ir jāapstādina, jo Nansija jāved ar ātrajiem.

Ko es izdarīju tajā brīdī? Sapratu, ka nevaru pievilt komandu. Īpaši tad, kad filmēšana notiek četrās dienās, un visa diena ir saplānota pa minūtēm. Laiks ir nauda. Un to ļoti var just šādos projektos.

Leģendārākais kadrs

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Mums bija stunda laika un es saņēmos. Sev teicu: “Viss, Nansija, tagad un tūlīt, darām!”

Teicu, lai man dod asinis, esmu gatava tālāk darīt, “salādēju” asinis iekšā un mēs uztaisījām, manuprāt, leģendārāko kadru epizodē.

Domāju, ka arī tāpēc, ka tik daudz šajā projektā ir iets pāri, tāpēc šis man būs īpašs projekts visu mūžu. Arī sastrādāties ar komandu bija īpaši, es mīlu režisori Tīnu Zariņu, mēs nereāli samīlējāmies. Ceru, ka, lai arī šī ir mana debija un lai arī sākumā uztraucos, kā izskatīšos uz ekrāna, jo esmu kritiska gan pret citiem, kur nu vēl pret sevi, bet ceru, ka būs vēl iespējas strādāt kino nozarē.

Lai tikai tagad skatītāji novērtē, kā mums ir izdevies.

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.