Suņi var izskatīties burvīgi, kad tie snauž, taču viņu miega ieradumi patiesībā sniedz interesantas norādes par to, kā dzīvošana kopā ar cilvēkiem ir ietekmējusi suņu uzvedību.
Suņu miega un nomoda modeļi var kalpot arī par noderīgu modeli cilvēka miega un labklājības izpētei, raksta Tehcinsider.
Mājas suņi pārsvarā guļ pa dienu, pielāgojoties saimnieku dzīvesveidam. Lielākoties viņi guļ arī naktī, no pulksten 21līdz 6. Tomēr atšķirībā no cilvēkiem suņi dienas laikā bieži snauž, it īpaši pēcpusdienā.
2020.gada pētījums atklāja, ka vidējais mājas suns guļ apmēram desmit stundas dienā. Patiesībā ir grūti noteikt, cik daudz suņi guļ 24 stundu periodā, jo miegainība (atpūšoties ar aizvērtām acīm) veido lielu daļu no viņu ikdienas aktivitātēm. Tas radīja dažādas aplēses — no septiņām līdz pat 16 stundām.
Suņa sencis, pelēkais vilks, savvaļā mēdz būt nakts vai krepusveidīgs (galvenokārt guļ pa dienu un ir nomodā naktī). Tomēr vilku darbība var būt ļoti mainīga, jo traucējumi, barības pieejamība un laika apstākļi ietekmē viņu miega un nomoda ciklus.
Lasi arī: Atklāta slepenā zīme, ka suns mēģina ar saimnieku runāt
Nebrīvē turēti vilki, tāpat kā suņi, parasti ievēro diennakts ritmu, pielāgojot savu miega un nomoda ciklu barošanas grafikam un cilvēka darbībai vidē. Brīvi turošie mājas suņi savā miega ciklā ir vairāk līdzīgi savvaļas suņiem, un tiem ir lielāka tendence būt krepuskulāram vai nakts aktīvam. Pilsētās savvaļas suņi atkal var pielāgot savus miega modeļus cilvēka darbībai.
Šie starpsugu pētījumi liecina, ka pieradināšana ne vienmēr ir mainījusi suņu gulēšanas paradumus per se. Visticamāk, suņu miega modeļus nosaka cilvēka dzīvesveids un situācijas faktori. Tomēr, ja suņi tiek atstāti pašplūsmā, visticamāk, viņi pārņems savu savvaļas senču gulēšanas paradumus.
Suņiem ir vairāki miega posmi, tostarp miegainība, vieglāks miegs bez ātras acu kustības (NREM) un dziļāks ātrās acu kustības (REM) miegs, kura laikā lielākā daļa, lai gan ne visi, sapņo. Suņi REM miegā pavada vairāk laika (apmēram 2,9 stundas dienā) nekā cilvēki (1,9 stundas dienā).
Tomēr 2022. gadā veikts pētījums, kurā zinātnieki glāstīja suņus un socializēja vilkus, atklāja, ka suņi REM miegā pavadīja mazāk laika nekā vilki. Tomēr abas sugas pavadīja tikpat daudz laika citos miega posmos. Tas rada jautājumu par to, vai REM miegs ir saistīts ar pieradināšanu.
Sugas, kurām gulēšanas laikā ir augsts plēsonības risks, REM miegā mēdz pavadīt mazāk laika nekā dzīvnieki, kas dzīvo drošākā vidē, tāpēc šī pētījuma rezultāti ir intriģējoši.
Naktīs suņi nonāk visdziļākajā miegā, un viņu dienas miegs ir salīdzinoši īss. Tāpat kā citi dzīvnieki, tostarp žurkas un eži, suņi bieži pamostas pēc REM miega periodiem, kas var būt evolucionāra adaptācija, kas paredzēta, lai izspiestu tos no ziemas miega un pārbaudītu, vai viņu vidē nav apdraudējumu.
Šie biežie un salīdzinoši īsie miega un nomoda cikli ļauj suņiem vieglāk nekā cilvēkiem pielāgoties izmaiņām ikdienas rutīnā. Piemēram, ir konstatēts, ka suņi, kas meklē narkotikas, ļoti labi tiek galā ar izmaiņām darba grafikos, maz traucējot viņu miega paradumus.
Tāpat kā cilvēkiem, arī suņu miega ilgums un kvalitāte mainās katru dienu un visu mūžu. Suņiem novecojot, viņu miegs kļūst sadrumstalotāks, mazāk REM periodu naktī un vairāk REM miega dienas laikā.
Miega kvalitāti var ietekmēt arī citi faktori, tostarp suņa dzimums, dienas aktivitātes, labklājība, vides apstākļi un pat sociālā mijiedarbība. Dienas miega trūkums parasti izraisa ātrāku aizmigšanu un ilgāku REM miega periodu naktī gan suņiem, gan citiem dzīvniekiem.
