Slavenās frizūras uz galvas... un uz ķermeņa. Parīzē skatāma izstāde par matu nozīmi

Aleksis Ferrers. Dabīgo matu šinjons ar digitālo apdruku no kolekcijas “La Favorite”, 2021 © © Rafa Andreu

Parīzes Dekoratīvās mākslas muzejā (Musée des Arts Décoratifs) skatāma vērienīga izstāde par matu lomu mūsu dzīvē. Šīs ekspozīcijas nosaukumu - "Des cheveux et des poils” - ir ļoti grūti tulkot citās valodās, jo franču valodā matu apzīmēšanai uz galvas un uz ķermeņa tiek lietoti dažādi vārdi. Tulkojums latviski būs “Mati un mati”.

Lodewijk van der Helst. Adrianas Hinlopenes portrets, 1667 / © Rijksmuseum, Amsterdam

Šī izstāde turpina modes un ķermeņa attiecību tēmu, ko muzejs aizsācis jau pirms desmit gadiem. Aizvadītajā laikā šeit notikušas trīs lielas izstādes: “Apakšveļas mehānika” (2013.g.), “Nepieciešama pareiza kleita! “(2017.g.) un “Apavu vēsture” (2020.g.). Visas tās kļuva par blokbasteriem. Par jauno izstādi ir ne mazāka interese, bet varbūt pat lielākā, jo mati nav ne apģērbs, ne apavi un pat ne veļa, bet kaut kas pavisam intīms.

Kolāža pēc flāmu mākslinieka XVII gs. Jacob Ferdinand Voet darba motīviem / © Musée des Arts Décoratifs

Sadaļā, kas veltīta veģetācijai uz ķermeņa, var apskatīt Gustava Kurbes skandalozo gleznu “Pasaules izcelsme”, kas uz šejieni atvesta no Orsē muzeja. 1866. gadā tā gleznota pēc turku diplomāta Halila šerifa Pašas pasūtījuma, tā attēlo kailas sievietes ķermeņa daļu ar reālistiski attēlotām ģenitālijām un melniem matiņiem uz kaunuma lūpām un ir atzīta par pasaules glezniecības šedevru, šis darbs joprojām daudzus šokē - tas ir tik reālistisks.

Mūsdienās ķermeņa matu depilācija ir kļuvusi par ierastu parādību. Lai gan vēl 1970. gados demonstrēt kailas vīriešu krūtis ar vētrainu veģetāciju tika uzskatīts par ļoti modīgu un seksīgu. Un vēl 1950. gados daudzas zvaigznes (īpaši itālietes, piemēram, Sofija Lorēna) pasākumos parādījās ar neskūtām padusēm. Toreiz tas likās pilnīgi dabiski. Mūsdienās sieviešu atteikšanās nenoskūt apmatojumu uz ķermeņa tiek uztverts kā feministisks manifests.

Eugéne Pascau. Regbista Fernana Forga portrets, 1912 / © A.Arnold Musée Basque et de l' Histoire de Bayonne

Parīzes izstāde ir īsts ceļojums sešos vēstures gadsimtos, kuros notikusi matu kultūras attīstība. Tā stāsta par slavenajiem frizieriem - no Leonāra Autjē, kurš veidoja frizūras Marijai-Antuanetei, līdz Luī Aleksandram Raimonam, kurš devis nosaukumu zīmolam Alexandre de Paris. Te apskatāmi frizieru aksesuāri — no baisiem taustekļiem-fēniem un pirmajām ķīmiskās sprogošanas mašīnām līdz jaunākajiem izgudrojumiem.

Ķīmiskās sprogošanas ierīce Wella Tempera, 1952 / © Wella arhīvi

Izstāde iepazīstina arī ar dažādu laikmetu trendseteriem. Šobrīd modi diktē aktrises, dziedātājas un modeles, bet agrāk tās bija karalienes un favorītes. Piemēram, Austrijas karaliene Anna izdomājusi frizūru “Uguņošana”, ar ko viņa attēlota neskaitāmās romāna “Trīs musketieri” ekranizācijās. Savukārt “Pompadūra” frizūra, kas nosaukta Luija XV favorītes marķīzes da Pompadūras vārdā, atdzima 1950. gados un kļuva slavena, pateicoties Elvisam Preslijam.

Tāpat izstādē apskatāmas no matiem darinātas rotas. Mūsdienu skatītājiem tās šķiet baisas, taču XIX gadsimtā tie bija populāri dekoratīvi priekšmeti. Eiropā vīrieši nēsāja piekariņus ar mīļotās sievietes cirtu, bet ASV un Viktorijas laika Anglijā atraitnes bieži nēsāja savu nelaiķu vīru matu rotas.

Marisol Suarez. Bizes parūka / © Katrin Backes

Vēl viena izstādes sadaļa parāda, kā matus izmanto mūsdienu modē. Te apskatāms: Martina Mardželas “spalvainais” mētelis, franču dizaineres Marisolas Suaresas unikālie matu kroņi un britu “matu tēlnieka” Čārlija Lemindu ekstravagantie darinājumi. Nav aizmirstas arī parūkas, tās lietoja arī vīrieši - gan Luijs XIV, kurš bija plikpauris jau jaunībā, gan Endijs Vorhols, kura platīna parūka kļuva ne tikai par veidu, kā nomaskēt plikpaurību, bet arī par firmas zīmi.

Charlie Le Mindu. “Blonde lips”, no kolekcijas “Girls of Paradise”, pavasaris-vasara 2010, Londona / © Samir Hussein/Getty Images

Šī ārkārtīgi bagātā un interesantā izstāde stāsta par to, ka mati nav tikai veģetācija uz galvas un ķermeņa. Tas ir kaut kas vairāk - statusa, nacionālās un reliģiskās piederības apliecinājums, modes elements, pašizpausmes līdzeklis, mākslas eksperimenta rīks.

Šķidrais briljantīns Dr. Henna, 1950. gadi / © Collection Alain Blackman

* Izstāde “Des Cheveux et des poils” būs apskatāma līdz 17. septembrim.

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.

Svarīgākais