Šodien balts krekls ir bāzes garderobes stūrakmens. Tas ir kā klints, uz kā būvēt savu ģērbšanās stilu. Un tas nav maznozīmīgi vai kas nejaušs. Kā mēs ikdienā ģērbjamies liecina par mums daudz vairāk nekā to spējām apjaust.
Balts krekls ar pogām ir bijis katras sievietes garderobes varonis gadiem ilgi, un nav grūti saprast, kāpēc. Kombinējot ar platām biksēm vai elegantiem maksi garuma svārkiem, dodoties darba darīšanās vai arī padarot koptēlu ikdienišķāku, valkājot kreklu ar džinsiem jeb paģērbjot ikdienā zem adītas jakas vai džempera. Balto kreklu iespējas ir bezgalīgas, tāpat kā to stili.
Klasisks kokvilnas Oksfordas tipa krekls
No vīriešiem aizgūts oversize stila krekls
Viegli valkājams krekls no trikotāžas, kam nav nepieciešama gludināšana
Zīda krekls ar volāniem un kuplām piedurknēm
Un atcerieties: jums nekad nevar būt par daudz baltu kreklu.
Balts krekls ir apģērbs, kas ir bijis neskaitāmu nozīmīgu modes, kino un kultūras vēstures momentu centrā - bet tā aizsākumi sieviešu modes vēsturē meklējami pirms franču revolūcijas - Marija Antuanete 1783. gadā gleznotajā portretā pozē volānveida kokvilnas halātā “de gaulle”, izraisot tobrīd skandālu.
Kleitu - halātu “de gaulle” iniciēja Marijas Antuanetes modes ministre Rose Bertin. Tā bija domāta kā iekštelpu kleita no baltas kokvilnas.
Portretā, ko gleznoja Madame Vigée-Lebrun, karaliene bija attēlota brīvā, viļņojošā baltā blūzes kleitā ar minimālām rotaslietām — daudz pieklusinātāks un atraisītāks ansamblis, nekā parasti bija redzams viņas dienas portretos. Karalienes lēmums pozēt kokvilnas apģērbā, kas bija salīdzinoši lēts materiāls, salīdzinot ar izcilākajiem zīdiem, kas bija vairāk piemēroti karaliskajam apģērbam, bija drosmīgs, pat karalienei.
Daudzi vēsturnieki atzīmē šī Marijas Antuanetes portreta milzīgo ietekmi uz tekstilrūpniecību, veicinot kokvilnas biznesu. Karaliskās pārstāves izvēle valkāt baltu kokvilnas blūzi pirms dažiem gadsimtiem veicināja to, ka baltais krekls mūsdienās ir tik dominējošs elements drēbju skapjos. Taču balto kreklu, kādu mēs zinām tagad, līdz 20. gadsimtam joprojām valkāja tikai vīrieši, kur gadu desmitiem tas bija saistīts ar turīgumu. Tas nozīmēja kungu - tādu, kurš nedarīja roku darbu (kur krekls sasmērējās), un kurš varēja atļauties bieži mazgāt veļu.
Tomēr līdz 20. gadsimta 20. gadiem dizaineri, arī Koko Šanele, bija nojaukuši dzimumu un šķiru robežas, pieņemot brīvāku un mūsdienīgāku attieksmi pret sieviešu apģērbu, dažos gadījumos mainot svārkus pret biksēm un korsetes pret vīriešu krekliem, kas palīdzēja baltu kreklu ieviest sieviešu modē.
Krekli guva pievilcību 1940. gados, pateicoties vairākām ietekmīgām sievietēm - Katrīnai Hepbernai, Avai Gārdnerei, Marlēnai Dītrihai, kuras to izvirzīja uzmanības centrā.
Faktiski tieši nākamajās pāris desmitgadēs baltajā kreklā bija daži no izcilākajiem filmu mirkļiem, sākot no Holiday un Key Largo līdz vienam no Odrijas Hepbērnas visu laiku neaizmirstamākajiem tērpiem: baltam kreklam ar atrotītām piedurknēm un uzceltu apkaklīti, ko viņa valkāja, filmējoties kopā ar Gregoriju Peku filmā Romas brīvdienas.
Šajās desmitgadēs baltais krekls, neskatoties uz to, ka sākotnēji tas bija vīriešu apģērbs, kopumā bija daudz vairāk saistīts ar sievišķību, nekā tas bija vēlāk. Krekls bieži tika kombinēts ar jostu, nekad nebija aizpogāts līdz augšai. To nēsāja ieliktu svārkos, tam veidoja koptēlu ar sievišķīgu zīda šalli, kas apsieta ap kaklu.
Vēlāk tas ieguva vairāk androgīna reputāciju - to nēsāja tādas ikonas kā Ņujorkas panku meitene Petija Smita (kura to apvienoja ar šauru kaklasaiti);
Diāna Kītone Alana Vudija filmās (krekls ar vesti); Kima Besindžere (9 ar pusi nedēļās viens no pirmajiem oversize krekliem filmā) un Uma Tūrmane, kas valkāja to ar melnām biksēm filmā Pulp Fiction. To Džūlija Robertsa uzvilka virs kleitas Pretty Woman un Andželīna Džolija to valkāja Mr and Mrs Smith.
Uz “mēles” balta krekla klātbūtne bija īpaši nozīmīga deviņdesmitajos un vēlākajā desmitgadē, kad Calvin Klein un DKNY kolekcijās valdīja atturīgs minimālisms, kas vēlāk kļuva par Jil Sander un Celine galveno elementu un kas turpināja dominēt arī nākamajā desmitgadē.
Baltais krekls joprojām bija galvenā iezīme ne tikai modes un kino industrijā. Tādas zvaigznes kā 35. ASV prezidenta vedekla Kerolīna Basete - Kenedija brīvo balto kreklu padarīja par daļu no sava biznesa “formas” tērpa.
Šarona Stouna to pārvērta par sarkanā paklāja cienīgu, ierodoties tajā uz 1998. gada Oskara balvas ceremoniju (savienojot vīra Gap kreklu ar viņas Vera Wang svārkiem), un kopš tā laika šiem piemēriem ir sekojušas daudzas - Keita Mosa, Naomi Kempbela, princese Diāna, Viktorija Bekhema, Rianna - būtu grūti nenosaukt stilīgas sievietes, kuras publiskos iznācienos nebūtu paļāvušās uz baltu kreklu.
Tas spēja dominēt kā obligāts priekšmets gadu desmitiem ir pierādījums, ka, iespējams, krekls nekad neizies no modes. Kas to padara tik īpašu un izturīgu?
Iespējams, mums nekad nebūs garlaicīgi ar klasisku baltu kreklu, jo to var izmantot ļoti dažādos veidos. Tas labi sader ar smokingu, ziliem džinsiem, svārkiem, šortiem, kā kleitu var valkāt oversize baltu kreklu. Daļa no balta krekla pievilcības un līdz ar to arī tā spēja dzīvot tālāk ir tā daudzpusība. Labi piegriezts balts krekls no labas kvalitātes kokvilnas vai lina izskatās efektīgi kopā ar visu, neatkarīgi no tā, vai tas ir paredzēts biznesam, elegantam uznācienam vai ikdienai.
Stingra kokvilna, trikotāža, zīds, pufīgas piedurknes, pārspīlētas apkakles. Ja esat pārliecināta, ka vēlaties savu drēbju skapi papildināt ar baltu kreklu (ja vēl neesat to izdarījusi), bet nezināt, ar ko sākt, pirms pirkuma ir jāņem vērā ikdienas prioritātes un tad būs vieglāk saprast, vai tas būs oversize boyfrienda krekls vai Oksfordas stila klasika, iespējams, ka tā būs asimetriska sievišķība.
