Dzīvot veselīgāk, mierīgāk, būt laimīgākam - šādas vēlmes noteikti ir izteicis ikviens no mums. Vārdi “stress”, “steiga” un piesārņojums” ir kļuvuši par daļu no ikdienas, un tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku sāk meklēt alternatīvus dzīvesveidus.
Izrādās - šāds dzīvesveids pastāv jau sen, turklāt tas fokusējas nevis uz konkrētām dzīves īpašībām, bet gan dzīves norises vietu. Pasaules Zilās zonas - tas ir ne tikai mīts par “laimīgo zemi”, bet gan reāli reģioni visā pasaulē, kuros cilvēki dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā vidēji citviet pasaulē. Šie apgabali ir izpelnījušies uzmanību, pateicoties cilvēku skaitam, kas sasniedz vismaz simts gadu vecumu un zemo ar vecumu saistīto saslimšanu līmeni. Kas ir šie reģioni un ar ko tur dzīvojošo cilvēku dzīvesveids ir tik atšķirīgs?
Pasaulē ir zināmas piecas galvenās Zilās zonas, un ikvienu no tām raksturo īpašs dzīvesveids, ēšanas un ikdienas paradumi - tieši to dzīvesveidam un kopienai ir izšķiroša loma ilgmūžības un labklājības veicināšanā.
Šis reģions ietver Sardīnijas salas kalnu apgabalu. Sardīnijas iedzīvotāji ir pazīstami ar savu lielo simtgadnieku vīriešu skaitu. Tradicionālā Sardīnijas diēta, kas bagāta ar augu izcelsmes pārtiku un mērenu alkohola patēriņu, bieži tiek uzskatīta par tās ilgmūžības noslēpumu.
Okinava ir sala Japānā, kas pazīstama ar pasaulē augstāko paredzamo dzīves ilgumu. Okinavas diēta ir ar zemu kaloriju daudzumu un bagāta ar dārzeņiem, tofu un zivīm. Tiek uzskatīts, ka viņu ilgmūžību veicina arī spēcīgi sociālie sakari un morāles normas.
Šis Centrālamerikas reģions ir pazīstams ar zemo sirds slimību un zemo saslimstību ar vēzi skaitu. Vietējo iedzīvotāju diēta ir bagāta ar pupiņām, kukurūzu un tropiskiem augļiem. Viņu aktīvais dzīvesveids un ģimenes vērtības tiek uzskatīti par viņu ilgmūžības faktoriem.
Grieķijas Ikarijas sala ir pazīstama ar lielo cilvēku skaitu, kuri sasniedz 100 gadu vecumu. Tiek uzskatīts, ka tradicionālā Vidusjūras diēta, ikdienas fiziskās aktivitātes un spēcīga kopības sajūta ir ilgmūžības un laimes sajūtu veicinoši faktori.
Loma Linda ir pilsēta Kalifornijas dienvidos, un pazīstama ar to, ka tajā dzīvo Septītās dienas Adventistu kopiena, kas ir slavena ar savu ilgmūžību. Tiek uzskatīts, ka viņu veģetārais uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un spēcīgas reliģiskās un sociālās saites ir atbildīgas par viņu ilgo un veselīgo dzīvi.
Cilvēkiem Zilajās zonās mēdz būt ciešas kopienas un spēcīgas sociālās saites, viņiem bieži ir draugi mūža garumā un viņi par prioritāti uzskata laiku kopā ar ģimeni un mīļajiem - tieši šie sociālie aspekti sniedz emocionālu atbalstu, mazina stresu un veicina piederības sajūtu.
Zilajās zonās fiziskās aktivitātes ir integrētas ikdienas dzīvē - cilvēki nodarbojas ar regulārām, zemas intensitātes fiziskām aktivitātēm, piemēram, dārzkopību, pastaigām un rokdarbiem.
Viņi ne vienmēr iesaistās strukturētās vingrojumu programmās, bet paliek aktīvi visu dienu, nepievēršot tam papildus uzmanību, kā tas notiek, piemēram, tad, ja jums jāpaspēj uz treniņu sporta zālē.
Zilo zonu iedzīvotāiem bieži ir spēcīga dzīves mērķa un jēgas izjūta - tas ir iemesls katru dienu piecelties no gultas neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar darbu, ģimeni vai iesaistīšanos sabiedriskajās aktivitātēs. Tiek uzskatītas, ka tieši šā mērķa izjūta veicina garīgo un emocionālo labsajūtu.
Viena no galvenajām Zilo zonu kopienu vērtībām ir stresa daudzums jeb precīzāk - tas, cik maz tā ir. Parasti šajās vietās ir zemāks stresa līmenis, salīdzinot ar vairāk urbanizētiem un industrializētiem apgabaliem. Kā tas tiek panākts? Ciešie sociālie tīkli un uzsvars uz sabiedrības atbalstu palīdz mazināt stresu un veicina garīgo veselību, nodrošinot mērenāku dzīvesveidu, mazāk steigas un uztraukumu par nākotni.
Nereti Zilajās zonās cilvēkiem ir spēcīga garīga vai reliģiska pārliecība, kas arī nodrošina piederības sajūtu un atbalstu - tas veicina pozitīvu skatījumu uz dzīvi un vispārējo labklājību.
Zilajās zonās tiek ļoti cienīti vecāka gadagājuma cilvēki, rūpējoties par viņu cieņpilnu novecošanu un komfortablām vecumdienām. Šajās zonās seniori turpina būt aktīvi un iesaistīties ikdienas dzīvē, nereti palīdzot jaunākajai paaudzei gan ar savām zināšanām un pieredzi, gan ar fizisku klātbūtni, piemēram, īstenojot kopīgu un ģimenisku bērnu audzināšanas principu, kad vecākā paaudze palīdz jaunākajai.
Rezultātā arī jaunākā paaudze izjūt mazāk stresa, ir kopumā laimīgāki, un veidojas noslēgts dzīves cikls, kad visas paaudzes organizē ikdienu kopā, palīdzot viena otrai.
Zilās zonas kopienas bieži uztur dzīvas tradicionālās prakses un rituālus, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē - šīs prakses var ietvert īpašas ceremonijas, paražas un kopīgas vērtības, kas palīdz stiprināt kopienas saites, tādējādi dodot cilvēkiem miera, pastāvības un drošības sajūtu.
Runājot par uzturu, Zilās zonas kopienas ievēro uztura tradīcijas, kas dziļi iesakņojušās viņu kultūrā. Šīs tradīcijas uzsver augu diētu, mērenību ēdienā un maltītes, kas kopīgas ar ģimeni un draugiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī sezonālajai ēšanai.
Lai arī Zilajās zonās nav vienotas diētas, kas derētu visiem, taču ir izplatīti uztura modeļi un principi, kas ir saistīti ar ilgmūžību un labu veselību. Šie uztura modeļi dažādās Zilajās zonās var nedaudz atšķirties, taču tiem ir dažas galvenās iezīmes.
Zilās zonas diētas galvenokārt ir augu izcelsmes, īpašu uzmanību pievēršot dažādiem dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem (piemēram, pupiņām un lēcām) un graudaugiem.
Zilās zonas diētas parasti ietver ļoti maz apstrādātas pārtikas - cilvēki Zilajās zonās bieži patērē pārtiku, kas ir uz vietas audzēta un minimāli apstrādāta.
Lai gan ne visas Zilās zonas ir stingri veģetāras, gaļas patēriņš parasti ir ierobežots, un nelielas liesas gaļas porcijas, piemēram, zivis vai mājputni, tiek patērēti biežāk nekā sarkanā gaļa.
Cilvēki Zilajās zonās bieži ēd ar mēru - šī prakse var palīdzēt saglabāt veselīgu svaru un samazināt pārēšanās risku. Tas sasaucas ar ilgām ģimenes maltītēm, kad ēdien tiek baudīts kopā, nesteidzoties, un uzsvars tiek likts uz tā baudīšanu.
Dažās Zilajās zonās, piemēram, Sardīnijā un Ikarijā, tiek patērēts mērens alkohola daudzums, īpaši sarkanvīns. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka tas tiek patērēts mērenībā un var neattiekties uz visām Zilajām zonām.
Zilās zonas diētas ietver veselīgu tauku avotus, piemēram, olīveļļu, riekstus un sēklas. Šie tauki ir veselīgāki par piesātinātajiem un transtaukskābēm.
Ēšana Zilajās zonās bieži ir kopīgs un sabiedrisks notikums. Maltītes parasti tiek aizvadītas un arī gatavotas kopā ar ģimeni un draugiem, veicinot piederības un kopienas sajūtu.
Zilās zonas dzīvesveidu pavisam noteikti ir iespējams īstenot jebkur pasaulē - spēcīgas sociālās saites, aktīvs dzīvesveids, paaudžu sadarbība un atbilstošs uzturs - šiem būtu jābūt principiem, kurus ievēro ikviens no mums.
Cilvēki ne vienmēr izvēlas pārcelties uz Zilajām zonām, taču izrāda interesi pieņemt dažus dzīvesveida un uztura paradumus, kas veicina ilgmūžību un laimīgāku dzīvi - dažos gadījumos pietiek tikai ar iedvesmu veikt izmaiņas savā dzīvē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūtas no šiem reģioniem!
Zilās zonas ir izraisījušas arī Zilās zonas iedvesmotu kopienu attīstību dažādās pasaules daļās, kuras cenšas atkārtotu Zilo zonu dzīvesveida principus - tās vērtīgas mācības par ilgāku, veselīgāku dzīvi, izmantojot dzīvesveidu, uzturu un spēcīgus sociālos sakarus.