Cilvēka temperatūra - vai mēs atdziestam?

© Publicitātes foto

Zinātniekiem par lielu pārsteigumu pēdējo 150 gadu laikā vidējā cilvēka temperatūra krītās ar katru nākamo paaudzi. Nav zināms iemesls, bet Stenfordas Universitātes medicīnas nozares pētnieki ir nākuši klajā ar secinājumu, ka veseliem cilvēkiem vidējā temperatūra vairs nav 37 grādi pēc Celsija, kā to 1868. gadā aprakstīja vācu fiziķis Karls Reinholds Augusts Vunderlihs.

Pētījumā sīkāk aprakstīts, ka temperatūras izmaiņas vīriešiem un sievietēm atšķiras: vīriešiem tā ir pazeminājusies par 0,58 grādiem pēc Celsija, bet sievietēm - 0,32 grādiem pēc Celsija.

Teorijas un pieņēmumi

Publicitātes foto

Vispopulārākais pieņēmums apraksta, ka mēs lēnām gatavojamies globālajai sasilšanai, atdzesējot mūsu ķermeņus, lai izdzīvotu, tomēr to nav nekādi iespējams pierādīt. Stenfordas Universitātes medicīnas un veselības pētīšanas profesore, kā arī viena no pētījumu autorēm Džūlija Parsoneta saka: “Mūsu (cilvēku) temperatūra nav gluži tas, ko sabiedrība zina kā temperatūru. Mēs skolā mācījāmies, ka normālā ķermeņa temperatūra ir 36,6 grādi pēc Celsija, bet tā vairs nav. Vismaz drīz vairs nebūs.”

Pētījums izskata arī teoriju, ka temperatūra krītas cilvēka metabolisma ātruma samazināšanās dēļ. Tāpat arī medicīnas kvalitātes uzlabošanas, ēdiena plašākas pieejamības un vispārējo dzīvošanas standartu uzlabošanās dēļ cilvēka vidējā temperatūra būtu varējusi kristies.

Iespējams tam ir iemesls, ka vidējais cilvēks vairs netiek pakļauts tādām slimībām un infekcijām kā agrāk, kas mazina mūsu infekcijas uzņemšanas spējas.

“Iekaisumi ķermenī rada daudzus un dažādus proteīnus un citokīnus, kas paātrina metabolismu un ceļ temperatūru,” saka Dr. Parsoneta un turpina, “mēs esam gan izauguši, gan uzresnējuši - rezultātā esam vēsāki. Es nezinu, ko šīs pārmaiņas nozīmē mums (sakarā ar veselību), bet tie tomēr kaut ko nozīmē. Jaunie temperatūras mērījumi liecina, ka joprojām maināmies, un 150 gadu laikā mēs darām ko tādu, kas liek mums mainīties tā, kā vēl nekad.”

Pētījumā aprakstīti vēl vairāki kritēriji, piemēram, vides un klimata maiņa, mājvietas vidējā temperatūra, ēdiens, ko ēdam un mikroorganismu spēja to sagremot.

Īss pētījuma apraksts

Publicitātes foto

Zinātnieki analizēja temperatūras no vairākiem vēstures posmiem: agrākie bija 83 900 armijas medicīnas dati no Amerikas Pilsoņkara, tad vēlāk tika ņemti dati no 1862. līdz 1930. gadam (kas iekļauj cilvēkus, kuri dzimuši 19. gadsimta sākumā).

Nākamais laika posms bija no 1971. līdz 1975. gadam, kad tika izpētīti 5998 eksemplāri, pēdējais posms - 2007. - 2017. gadam, kurā izmantoja 230 261 datu eksemplārus. Viena no pētījuma daļām bija izpētīt, vai šīs izmaiņas varētu uzlabot pētījumu kvalitāti šajā nozarē un uzlabot termometru kvalitāti.

Atceries, kas notika...?

Svarīgākais