Kāpēc tik daudziem no mums ir grūti patiesi atpūsties? Tas var būt tāpēc, ka relaksācijai ir vajadzīgas nelielas pūles.
Tas ir vairāk nekā tikai atlaišanās uz dīvāna vai pārtraukums, lai ritinātu tālruni. Relaksācija ir fiziska, garīga un emocionāla miera stāvoklis. Lai to sasniegtu, var būt nepieciešama zināma prakse, it īpaši, ja dzīve šķiet pārāk aizņemta, lai veltītu brīdi sev, raksta healthline.com.
Pētījumi liecina, ka relaksācijas prasmju praktizēšana var uzlabot veselību un labklājību, eksperti norāda, ka relaksācijas metodes var palīdzēt mazināt trauksmi un veicināt mierīgāku miegu, kā arī dod citas priekšrocības.
Turklāt relaksācijas pauzes var palīdzēt pārvaldīt ikdienas stresu un vienkārši justies labi.
Šeit ir atklāti daži paņēmieni, kas palīdzēs atpūsties un atslābināties. Ir noderīgi izmantot paņēmienu kompleksu, lai atslābinātu prātu un ķermeni. Var padarīt par ikdienas rituālu vienu vai vairākas no šīm populārajām relaksācijas metodēm vai izmantot tās, lai īpaši saspringtā laikā atgūtu mieru un nosvērtību.
Pēc ekspertu domām, dziļa elpošana ir saistīta ar lēnāku sirdsdarbību un pazeminātu asinsspiedienu. Ja elpo dziļi, tad, ieelpojot izelpojat ar vēderu, bet ne krūtīm. Tāpēc dziļo elpošanu dažreiz sauc par vēdera elpošanu. Lai praktizētu, apsēdieties ērtā krēslā un mēģiniet dziļi elpot 10 reizes. Turiet vienu roku uz vēdera, lai sajustu, kā tas izplešas ar katru ieelpu.
Ikvienam ir laimīga vieta — vieta, kas liek justies labi. Varbūt tā ir iecienīta pludmale, soliņš ezera krastā vai saules pielieta meža taka. Kad jūtat, ka stress pieaug, mēģiniet aizvērt acis un iztēloties šīs vietas garīgo tēlu.
Veltiet dažus mirkļus, lai garīgi skenētu patīkamo apkārtni un atcerētos mierīgo sajūtu, kad tur atradāties.
Jo vairāk to praktizēsit, jo vieglāk varēsit garīgi pārvietoties uz savu laimīgo vietu. Daudzi cilvēki izmanto šo paņēmienu, lai nomierinātu un koncentrētos intensīvos brīžos.
Var izmantot progresīvu muskuļu relaksāciju vienlaikus ar dziļo elpošanu vai laimīgo vietu iztēlošanos vingrinājumu.
Muskuļu relaksācija - sākot ar kājām, maigi saspiediet muskuļus 5 līdz 10 sekundes, pēc tam ātri atlaidiet, atzīmējot, ka spriedze izzūd. Dariet to pašu ar citiem muskuļiem, virzoties uz augšu pa ķermeni, līdz sasniedzat galvas ādu.
Stress var likt mums ēst pārtikas produktus ar lielāku cukura un tauku saturu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi no mums sniedzas pēc cepumiem un čipsiem, kad jūtamies slikti.
Lai gan šie “komforta ēdieni” stresu var īslaicīgi mazināt, tomēr visticamāk, ilgtermiņā laimīgāki vai relaksētāki nekļūsiet.
No otras puses, daži pārtikas produkti var uzlabot labsajūtu. Saskaņā ar pētījumiem vairākas būtiskas uzturvielas, ko ir viegli atrast pārtikas produktos un tie var palīdzēt justies labi.
Tas var izklausīties dīvaini, bet ķermeņa izkustināšana var palīdzēt atpūsties. Saskaņā ar Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas datiem fiziskie vingrinājumi atbrīvo endorfīnus, “labas pašsajūtas” hormonus, un palīdz veicināt miegu. Pat viena 30 minūšu ilga vidēji smaga vai enerģiska vingrošana, piemēram, ātra pastaiga, var apslāpēt satrauktas sajūtas.
Iesaka veikt 150 minūtes fiziskās aktivitātes nedēļā, lai nodrošinātu optimālu veselību. Šie vingrinājumi ietver:
