Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, lai veicinātu informētību par insulta riskiem un to novēršanas iespējām. Par to, kas ir galvenie insulta riska faktori, ko varam darīt to mazināšanai, par līdzestības lielo lomu un ātras rīcības algoritmu insulta aizdomu gadījumā, kas būtu jāzina ikvienam, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asins apgādes traucējumi, kas izraisa smadzeņu bojājumu. Apskatot statistikas datus par 2023. gadu mirušo nāves cēloņiem, pirmajā vietā Latvijā ir asinsrites slimības, no kurām otro vietu ieņem tieši insults, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Jāņem vērā, ka ikkatram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases, ir insulta risks.
Lai gan lielākajai daļai šis risks var būt neliels, šo risku vajadzētu apzināties un novērst. Insulta faktori, ko nevaram novērst jeb nemodificējamie faktori, ir vecums (līdz ar vecumu pieaug insulta risks), dzimums (insulta risks ir lielāks vīriešiem), rase, iepriekš pārciests insults vai sirdslēkme un iedzimtība (ja iepriekš kāds ģimenē ir pārcietis insultu). Vienlaikus būtiski ir tas, ka ir virkne insulta riska faktoru, kurus mēs paši varam ietekmēt un mazināt. Modificējamie jeb novēršamie insulta riska faktori ir:
Visnozīmīgākais un visbiežākais insulta riska faktors ir paaugstināts asinsspiediens, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Tādējādi asinsspiediena normalizēšana un ārstēšana sniedz vislielāko ieguldījumu insulta riska mazināšanā. Svarīgi ir visām pacientu grupām tiekties uz mērķa asinsspiedienu, kas ir <130/80 mmHg.
Holesterīna līmenis un liekais svars ieņem attiecīgi otro un trešo vietu kā visbiežākie insulta riska faktori. Šos riska faktorus var mazināt, lietojot hipolipidimizējošo terapiju, piekopjot veselīgu diētu un veicot regulāras fiziskās aktivitātes.
Ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija ir visbiežākā sirds aritmijas forma un apmēram 50 % insultu gadījumu cēlonis Latvijā. Tādēļ ir ļoti svarīgi laikus diagnosticēt šīs sirds veselības problēmas un tās ārstēt, lai novērstu insultu.
Savukārt pacientiem ar cukura diabētu ir svarīgi stabilizēt glikēmiju, lietojot nozīmēto terapiju.
Visos gadījumos izšķiroša nozīme ir ne vien savlaicīgai diagnostikai, bet arī pacientu līdzestībai, kurai ir ļoti būtiska loma insulta profilaksē, ievērojot ārsta noteikto terapiju un atbildīgi izturoties pret ārstniecības procesu un savu veselību, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Hronisku saslimšanu ārstēšanā būtiskākais ir nozīmēto medikamentu atbildīga lietošana un regulāras kontroles vizītes pie ārsta, lai izvērtētu terapijas efektivitāti.
Lai kopumā mazinātu insulta riskus, svarīgi ievērot šos soļus:
Ikvienam ir vērtīgi zināt insulta profilakses pasākumus, bet vienlaikus dzīvību glābjošas ir zināšanas par pareizu rīcību insulta aizdomu gadījumā. Insulta pazīmes ir vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, asimetriska seja, grūtības runāt vai saprast citu teikto, redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi.
Lai atpazītu insultu, Z. Zitmane aicina izmantot pieeju “ĀTRI”:
Ā - atsmaidi - lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai seja ir simetriska vai arī viena sejas puse, mēģinot smaidīt, noslīd un neklausa.
T - turi - pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas.
R - runā - pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu.
I - izsauc - ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!
Atcerieties - insulta aizdomu gadījumā ātra rīcība ir izšķiroša!
Insulta profilaksei BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver pacientu līdzestības lielo nozīmi, īpaši hronisku slimību gadījumā. Viena no biežākajām kļūdām ir esošo veselības problēmu ignorēšana un novēlota rīcība savas veselības labā, ilgstoši nevēršoties pie ārsta. Nereti saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām var novērot līdzestības trūkumu, piemēram, pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas vai pārtrauc lietot zāles bez ārsta ziņas.
Farmaceite uzsver, ka visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri - katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina.
Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas. Vienmēr pārrunājiet zāļu lietošanas jautājumus ar savu ārstējošo ārstu un farmaceitu, kā arī atbildīgi izturieties pret savu veselību.
Liela nozīme ir arī vispārējam dzīves veidam - kaitīgo ieradumu atmešanai, regulārām fiziskajām aktivitātēm, veselīgam un sabalansētam uzturam, pilnvērtīgam miegam, kam diennaktī jāatvēl 7-8 stundas. No uztura bagātinātājiem sirds un asinsvadu sistēmai īpaši noderīga būs zivju eļļa, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes.
Tās ir nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai - labvēlīgi ietekmē gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan redzi un smadzeņu darbību. Savukārt, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna līmeni, noderīgs ir no sarkanā rauga rīsiem iegūtais monakolīns K, kas sastopams daudzos holesterīna profilaksei domātos uztura bagātinātājos. Par jums ieteicamākajiem līdzekļiem konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu un atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
