Kad esam saaukstējušies un saķēruši iesnas, vairumam cilvēku deguna izpūšana šķiet pašsaprotama - un tam ir iemesls. Vismaz uz brīdi brīvs deguns ļauj vieglāk elpot un justies labāk. Bet kā deguna šņaukšana ietekmē mūsu veselību ilgtermiņā? Skaidro CNN.
Cilvēka deguns katru dienu veido 1-2 litrus gļotu, un, kad esam slimi, deguns sabiezina gļotas, lai notvertu vīrusus. Deguna izšņaukšana izspiež biezās gļotas, dodot mums atelpu, skaidro Dr. Pīters Filips, rinologs un galvaskausa pamatnes ķirurgs no universitātes medicīnas centra Čikāgā.
Pirms izšņaukt degunu, ir vērts zināt, ka tas ir noderīgi tikai tad, ja šī procedūra tiek veikta pareizi - spēcīga šņaukšana patiešām var arī pasliktināt saaukstēšanās simptomus.
“Deguna izšņaukšana sniedz īslaicīgu atvieglojumu, taču ir efektīvāki veidi, kā iztīrīt šīs gļotas un palīdzēt ilgtermiņā,” sacīja Filips.
Ausu, deguna un rīkles ārsti iesaka pilnībā atteikties no salvetēm un to vietā izmantot sālsūdens aerosolus, lai atbrīvotu degunu.
Pēc Dr. Filipa domām, pārmērīga deguna šņaukšana var izraisīt šķidruma aizplūšanu no deguna blakusdobumiem, kas nozīmē, ka, pārāk bieži pūšot, jūs iespiežat gļotas atpakaļ deguna blakusdobumos.
2000. gadā veiktajā pētījumā pētnieki cilvēku degunos ievietoja krāsvielu, lai izsekotu, kur nokļūst gļotas, kad pacienti spēcīgi šņauca degunu. Attēlveidošanas skenēšana atklāja, ka krāsviela no deguna dobuma ieiet atpakaļ deguna blakusdobumos.
"Kamēr dažas gļotas izdalījās, bija zināmi gadījumi, kad gļotas tika iespiestas atpakaļ deguna blakusdobumos - atpakaļ virzienā, kur jūs nevēlaties, lai tās nonāktu," sacīja Filips. "Iespējams, ka tas var izraisīt infekcijas pasliktināšanos."
Dr. Kanvars Kelllijs no organizācijas “Side Health” skaidro, ka šķidrums no deguna blakusdobuma var pārvietoties uz deguna aizmuguri un vidusausi abās pusēs. Spiediens un šķidrums vidusausī var izraisīt bungādiņas plīsumu, ļaujot baktērijām un vīrusiem iekļūt ausī un izraisot auss infekciju.
"Ir diezgan grūti izpūst bungādiņas no deguna šņaukšanas," sacīja Kellijs. "Tas prasa diezgan ievērojamu spēku, bet tas ir pilnīgi iespējams.”
Spēcīga deguna šņaukšana var arī sabojāt asinsvadus un izraisīt deguna asiņošanu, sacīja Filips. Kad gļotas ir iekaisušas vai izžuvušas, tiek bojāti asinsvadi, un tie var viegli pārsprāgt no deguna pūšanas spiediena.
"Pārmērīga deguna šņaukšana daudzas reizes dienā var izraisīt turpmāku deguna iekšpuses kairinājumu, kas izraisa lielāku deguna gļotādas pietūkumu un pat deguna asiņošanu," sacīja Filips.
Biežai un spēcīgai deguna šņaukšanai var būt arī vēl šādas negatīvas blakusparādības - bakteriāla infekcija, kas rodas netālu no deguna ieejas, galvassāpes un ļoti reti, bet iespējami ir arī acs dobuma lūzumi - augsts intranazālais spiediens salauž vienu no acs dobuma kauliem.
Kāds ir pareizais veids, kā izšņaukt degunu?
Dr. Kellijs iesaka šādu paņēmienu - novietot pirkstu uz pretējās nāss no puses, uz kuru pūš. Aizveriet nāsi, lai novērstu gaisa izplūšanu caur pretējo pusi. Pēc tam viegli pūtiet, lai gaiss un gļotas tiktu izvadīti caur to deguna pusi, kuru gribat iztīrīt.
Kellijs arī ieteica izmantot mīkstākus un vairāk mitrinātus kabatas lakatiņus, lai novērstu kairinājumu deguna ārpusē. Lieliski, ja izmantojat salvetes, kas satur alveju un mentolu.
Viens no labākajiem veidiem, kā izšņaukt degunu, ir izmantot sālsūdeni, sacīja Dr. Fillips. Sālsūdens šķīdums attīra deguna dobumu, izskalojot gļotas, baktērijas un citus kairinātājus.
Arī siltas kompreses uz sejas un tvaiks var palīdzēt atbrīvot gļotas un ļaut tām izdalīties dabiski, sacīja Dr. Kellijs.
