Daudzas sievietes ar satraukumu gaida menopauzi - biežas garastāvokļa maiņas, karstuma viļņi un miega traucējumi būtiski pasliktina ikdienas pašsajūtu un var izraisīt nopietnas emocionālas grūtības vai pat depresiju. Kā sagatavoties šim dzīves posmam, skaidro “lrytas.lt” kopā ar “InMedica” garīgās veselības centra vadītāju, psihiatri-psihoterapeiti Deviku Gudieni.
"Parasti ir trīs menopauzes posmi: premenopauze, menopauze un pēcmenopauze. Premenopauzes laikā sievietes ķermenis sāk gatavoties hormonālām izmaiņām: menstruālais cikls var kļūt neregulārs, var parādīties pirmie menopauzes simptomi. Menopauze tiek definēta kā menstruāciju neesamība 12 mēnešus. Periodu pēc menopauzes, kad vairs neatgriežas menstruācijas un hormonu līmenis organismā stabilizējas zemākā līmenī, sauc par postmenopauzi," skaidro eksperte.
Menopauze bieži rada dažādas fiziskās un garīgās veselības izmaiņas, kas izraisa atbilstošus simptomus. Daži no tiem sākas pirms menopauzes, un daži turpinās pēc tās.
Visbiežāk novērotie agrīnie simptomi ir karstuma viļņi, spēcīga svīšana, reibonis un emocionālas izmaiņas. Vēlāk sievietes piedzīvo pastiprinātu urinēšanu, maksts sausumu un sāpīgu dzimumaktu. Var būt arī sausa āda, izkrist mati, nagi kļūst trausli.
Saskaņā ar Dr. Gudienes teikto, garīgo veselību menopauzes laikā lielā mērā ietekmē novecošana un auglības zudums, ķermeņa izmaiņas un sociālie sakari menopauzes simptomu vai emocionālu traucējumu dēļ.
"Kad sievietes dzīvo aktīvu dzīvi un viņai ir daudz pienākumu darbā un mājās, pēkšņas garastāvokļa svārstības var būt ļoti izteiktas. 4 no 10 sievietēm tās izpaužas kā aizkaitināmība, enerģijas trūkums, skumjas un koncentrēšanās traucējumi. Dažreiz ir grūti atšķirt, vai garastāvokļa svārstības ir saistītas ar dabiskām dzīves izmaiņām vai ar menopauzes simptomiem," skaidro eksperte.
Sieviešu emocionālo labsajūtu īpaši spēcīgi ietekmē hormonālās izmaiņas - samazināta estrogēna ražošana var izraisīt vāju koncentrēšanās spēju, atmiņas zudumu, ādas tvirtuma, muskuļu masas samazināšanos un, vēlākā pēcmenopauzes periodā, kaulu masas zudumu - osteoporozes attīstību. Progesterona līmeņa pazemināšanās var ietekmēt sievietes svaru un emocionālo stāvokli, t.i., paaugstinātu trauksmi, aizkaitināmību un miega traucējumus.
Dr. Gudiene stāsta, ka menopauzes laikā sievietes ne tikai piedzīvo biežākas garastāvokļa svārstības, bet arī var nonākt depresijā. Tas jo īpaši attiecas uz tām sievietēm, kurām tā ir bijusi jau agrāk dzīvē, un tām, kuras ir jutīgākas pret hormonālām izmaiņām. Izmaiņas karjerā vai ģimenē, pastiprināta trauksme, aizkaitināmība un miega traucējumi arī ir faktori, kas veicina depresijas rašanos.
"Progesterona un estrogēna koncentrācijas samazināšanās dēļ līdz 47 procentiem sieviešu piedzīvo miega traucējumus perimenopauzes laikā un līdz 60 procentiem - pēcmenopauzes periodā. Viņām ir grūtības aizmigt, viņas var pamosties naktī, attīstīt obstruktīvu miega apnoja un nemierīgo kāju sindromu. Miega traucējumi menopauzes laikā palielina hronisku slimību risku un var ilgstoši ietekmēt sievietes garīgo un fizisko veselību," domās dalās psihiatre-psihoterapeite.
Psiholoģiskā konsultācija ir viena no primārajām depresijas ārstēšanas metodēm, un smagu simptomu gadījumā var tikt nozīmēti arī medikamenti. Ar menopauzi saistīto bezmiegu var mazināt, ievērojot miega režīmu, nodrošinot, ka guļamistabā ir tumšs un kluss, kā arī izvairoties no kofeīna, nikotīna un alkohola vismaz 6 stundas pirms gulētiešanas.
Menopauzes hormonu terapiju (MHT) vai hormonu aizstājterapiju izmanto agrīnas menopauzes, smagu menopauzes simptomu vai osteoporozes (vai augsta slimības attīstības riska) gadījumos. Tas ietver ārstēšanu ar estrogēniem, progestagēniem vai audu selektīviem estrogēnu kompleksiem.
"Ārstēšana ir individuāla katrai sievietei un tiek noteikta, pamatojoties uz riska un ieguvuma attiecību. Dzīvesveida izmaiņas, piemēram, regulāras un adekvātas fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs un sociālo sakaru uzturēšana arī veicina labāku pašsajūtu. Ir arī noderīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistiem vai interesēties par izmaiņām uzturā, kas palīdzēs novērst svara pieaugumu. Ir vērts pievērst uzmanību sarkanajam āboliņam, kliņģerīšu sakneņu ekstraktiem, magnija un B vitamīnu piedevām. Emocionāli grūtos brīžos meklējiet profesionālu palīdzību," saka Dr. Gudiene.
