Pasakas mums daudz māca jau no agras bērnības. Turklāt spēcīgas psihes labad tās var izmantot pat terapeitiskiem nolūkiem. Bērniem parasti patīk pasakas. Fantastiski stāsti, kuros labais vienmēr uzvar pār ļauno, ir pazīstami gandrīz ikvienam.
Tomēr visu vecumu cilvēkiem vajadzētu lasīt pasakas. Kā izdomāti stāsti var sniegt reālu labumu garīgajai veselībai.
Pasaku terapija ir psiholoģijas virziens, kur pasakas izmanto psiholoģisku problēmu risināšanai. Caur pasaku metaforām un simboliem cilvēks var izprast savus pārdzīvojumus un atrast izeju no sarežģītām situācijām.
Mīļākais pasaku sižets var kalpot kā paralēle cilvēka dzīves scenārijam, tāpēc, pētot mīļākās pasakas, var atrast izeju no atkārtotām dzīves situācijām, kas cilvēkam var nebūt piemērotas.
Pasakas ir ne tikai izklaide, bet arī spēcīgs instruments garīgās veselības uzturēšanai. Kā vēl pasakas var būt noderīgas?
Pasakas palīdz iejusties tēlos jau no bērnības, izprast varoņu jūtas un motīvus, kas, savukārt, veicina emocionālās inteliģences attīstību.
Emocionālā inteliģence ir svarīga kompetence, kas sastāv no cilvēka spējas atpazīt savas emocijas, kā arī citu cilvēku jūtas. Tas palīdz pieņemt un izjust savas emocijas, izprast sarunu biedra nodomus un noskaņojumu.
Pasakas bieži satur simboliskus sižetus, kas atspoguļo iekšējos konfliktus un bailes. Izmantojot metaforas, pasakas palīdz mums izprast sarežģītu pieredzi.
Piemēram, stāsts par Sarkangalvīti var simbolizēt bailes no nezināmā vai nepieciešamību būt uzmanīgiem.
Pasakām parasti ir laimīgas beigas. Klausoties pasaku, bērni saprot, ka arī sarežģītās situācijās ir izeja, galvenais ir nepadoties un nenolaist rokas.
Pasakas rosina iztēli, palīdz iztēloties jaunas pasaules un situācijas, kas noder radošās domāšanas attīstībai. Attīstīta iztēle ļauj netradicionāli paskatīties uz dažādām dzīves situācijām un rast efektīvus risinājumus.
Pasakas palīdz bērniem un pieaugušajiem pārvarēt ar vecumu saistītas krīzes, piedāvājot uzvedības modeļus un problēmu risinājumus.
Piemēram, slavenā pasaka “Neglītais pīlēns” palīdz bērnam pieņemt sevi un saprast, ka atšķirties no citiem ir normāli.
Pasakas palīdz paplašināt vārdu krājumu, uzlabo atmiņu un analītiskās prasmes. Bērns mācās veidot loģiskas sakarības starp pasakas notikumiem.
Pasakas pilda svarīgu psiholoģisku un izglītojošu funkciju, jo palīdz izprast sevi un apkārtējo pasauli.
Morālo vērtību veidošanās. Pasakas bieži satur morāles mācības (labais triumfē pār ļaunumu, cik svarīgi ir būt godīgam utt.), kas palīdz veidot vērtību sistēmu. Tieši šai sistēmai ir galvenā loma cilvēka dzīvē, veidojot pamatu lēmumu pieņemšanai, uzvedībai, attiecībām un pašidentifikācijai.
Lasi arī: Vai tas ir infantilisms vai "iekšējais bērns"? Pārbaudi sevi, atbildot uz jautājumiem
Grūtību pārvarēšana. Pasakas liecina, ka grūtības ir dzīves sastāvdaļa un tās var pārvarēt. Pasakas māca nepadoties pie pirmās neveiksmes, bet virzīties uz priekšu, pat ja kaut kas neizdodas.
Ticība sev, sevis pieņemšana. Pasakas iedvesmo ticēt sev un pieņemt savu unikālo personību, nemēģinot atdarināt citus. Spilgts šādas pasakas piemērs ir “Neglītais pīlēns”.
Komandas darba efektivitāte. Kopīgi centieni palīdz sasniegt vairāk.
