Pēc eiro ieviešanas Igaunijā latviešiem būs papildus stimuls tur attīstīt uzņēmējdarbību

No 2011.gada Igaunijā tiks ieviests eiro, kas, neskatoties uz to, ka Igaunija jau pašlaik ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, uzņēmējiem varētu palielināti interesi attīstīt darbību kaimiņzemē, uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nozīmīgi faktori būs attīstība, sakārtotība un darbības pārredzamība, kā arī pats eiro.

Tāpat Igaunija varētu palielināt savu pievilcīgumu Latvijas iedzīvotāju vidū kā tūrisma mērķis.

"Lai arī pašā Igaunijā skeptiķu un atbalsta pretinieku eiro ieviešanai netrūkst, tas ir liels ieguvums mūsu ziemeļu kaimiņiem. Protams, aktuāls ir jautājums, vai tas kaut kā un, ja jā, tad kā ietekmēs mūs. Jāatzīst, ka lielos vilcienos mūsu dzīvē lielu pārmaiņu tas nenesīs. Nāksies risināt vien savas problēmas un skatīties, kā attīstībā noķert kaimiņus," teica eksperts.

Viņa skatījumā, Latvijā jau patlaban ir augsta "eiroizācijas pakāpe" un iedzīvotājiem iepriekšējo ažiotāžu rezultātā ir uzkrāti eiro. Tos pārvērst uz latiem tie nesteidz, jo kalpo kā stabilitātes depozīts. "Līdz ar eiro ieviešanu Igaunijā daļa šo eiro varētu aizplūst uz kaimiņvalsti, jo ceļš nav tāls, bet cenas gana pievilcīgas. Nenāktos vairs ķēpāties arī ar valūtas konvertāciju."

Viņaprāt, eiro ieviešana nesīs līdzi arī cenu celšanos Igaunijā. Tomēr svarīgi vēl būs vērtēt, cik tas notiek tieši uz eiro ieviešanas rēķina, bet cik tas atkarīgs no vispārējiem procesiem ekonomikā.

"Kā rāda pieredze, iedzīvotāju uztverē cenu pieaugums naudas reformas rezultātā šķiet lielāks, nekā tas ir patiesībā. Igaunijas gadījumā gaidāmā reforma paredz ievērojamu kursu izmaiņu, tādēļ sākumā pārslēgties uz jauno kursu būs psiholoģiski grūti. Jebkurā gadījumā - eiro ieviešana nav vērtējama tikai ekonomiskās kategorijās, bet gan daudz plašākā aspektā. Tas ir liels igauņu panākums arī politiskajā ziņā un katrā ziņā cels pilsoņu pašpārliecinātību par savu valsti un ir nozīmīgs faktors valstiskuma stiprināšanas ziņā," uzskata "SEB bankas" ekonomists.

Igauņi, ieviešot eiro, no vienas puses, nodos monetārās politikas grožus Eiropas Centrālajai bankai, taču, no otras puses, kopējie ieguvumi to atsver ar uzviju. Gašpuitis gan piebilst, ka eiro piedzīvo grūtus laikus un nāksies vēl risināt ne mazums problēmjautājumu, kā dēļ atbalsts eiro var viļņoties līdzi.

"Tomēr mazai ekonomikai, lai tā spētu pilnvērtīgi funkcionēt un attīstīties, ir jābūt elastīgai un integrētai lielākā sistēmā. Un tas pieprasa pielāgoties tiem nosacījumiem un izmantot tos rīkus, kas ir tās rīcībā. Tādēļ arī turpmāk būs ļoti prasmīgi jāīsteno fiskālās politikas rīki, lai nodrošinātu tālāku attīstību. Tikmēr Latvijai ir jāturpina publisko finanšu sakārtošana, jāatgūst uzticamība un jāiet pa ceļu, kuru būs ieminusi Igaunija," secina ekonomists.

Kā ziņots, 13.jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri deva galīgo apstiprinājumu Igaunijas uzņemšanai eirozonā nākamā gada 1.janvārī.

Finanšu ministri arī apstiprināja Igaunijas kronas kursu pārejai uz eiro 15,6466 kronu līmenī. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča skatījumā, situācija, kad valstij nav jāveic ne valūtas revalvācija, ne devalvācija, ir "labākais, ko vien var vēlēties". Viņš domā, ka tas ir izdevīgi arī Latvijai, jo ļaus saglabāt līdzšinējos tirdzniecības apjomus ar Igauniju, kā arī rada pamatotas cerības, ka arī mūsu valstij, iestājoties eiro zonā, tiks piemērots līdzīgs scenārijs.

Igaunija kļūs par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro.

Tā būs arī piektā no valstīm, kas Savienībai pievienojās 2004.gadā un kas līdz šim pārgājušas uz eiro: 2007.gadā šo valūtu ieviesa Slovēnija, 2008.gadā - Kipra un Malta, 2009.gadā - Slovākija.

Lai pievienotos eirozonai, valstīm jāizpilda vairāki kritēriji: jāsaglabā noteiktais valsts parāda un budžeta deficīta līmenis, jākontrolē inflācija, kā arī jāierobežo valūtas kursa svārstības ārvalstu tirgos un procentu likmju izmaiņas.

Ekonomika

Nākamo piecu gadu laikā veselības nozares digitālo sistēmu uzlabošanā tiek plānoti ap 27 miljonu eiro ieguldījumi, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode.

Svarīgākais