Latvija var piedzīvot finansiālus zaudējumus, ja nesasniegs savu mērķi par pievienošanos eiro zonai 2014.gadā, trešdien intervijā aģentūrai "Reuters" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Ja Latvija neieviesīs eiro [2014.gadā], tad, ņemot vērā pašreizējās procentlikmes, zemos [valsts] kredītreitingus un neskaidrību par nākotni, Latvija par savu parādu varētu pārmaksāt aptuveni 100 miljonus latu. Tas nozīmētu miljardu latu 10 gadu ilgā periodā," viņš pastāstīja.
Rimšēvičs uzsvēra, ka nākamajā gadā Latvijas valdībai ir jāpanāk budžeta deficīts 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai nodrošinātu iekļūšanu eiro zonā 2014.gadā.
"Es uzskatu, ka 2,5% budžeta deficīta sasniegšana vēl arvien būs lielākais izaicinājums, taču no redzes lauka nedrīkst izlaist [arī] inflāciju," norādīja Latvijas Bankas šefs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas valdībai ir jābūt uzmanīgai, lai nepieņemtu pasākumus, kas veicinātu inflācijas kāpumu. Lai izpildītu inflācijas kritēriju dalībai eiro zonā, nākamgad inflācijai ir jābūt robežās no 2-2,2%, uzsvēra Rimšēvičs.
Šāgada sākumā Latvijas Bankas vadītājs pauda viedokli, ka neesot svarīgi, vai Latvija ieviesīs eiro 2014. vai 2015.gadā, būtiskāk, pēc viņa toreiz teiktā, esot nedzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Par pirmo Baltijas valsti, kurā ieviests eiro, šogad 1.janvārī kļuva Igaunija. Savukārt Latvija un Lietuva eiro plāno ieviest 2014.gadā, jo pagaidām neatbilst ieviešanas kritērijiem. Galvenais iemesls, kāpēc Latvija nevarēja izmantot pirmo iespēju un ieviest eiro jau 2008.gadā, bija augstā inflācija.