Uzņēmējiem, viedokļu veidotājiem vairāk jāskaidro eiro ieviešanas pozitīvie un negatīvie aspekti, liecina jaunākajā "DNB Latvijas barometrā" apkopotie ekspertu komentāri.
Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktorāta darbinieks, ekonomikas analītiķis Gatis Eglītis uzskata, ka savs viedoklis par eiro ieviešanu vairāk būtu jāpauž uzņēmējiem, kurus tā ieviešana ietekmēs vistiešāk. Viņaprāt, Latvijā trūkst arī "par" eiro ieviešanu kampaņas, kurā, piemēram, viedokļu līderi, sabiedrībā zināmi cilvēki paustu savu nostāju, aizstāvot arī iedzīvotāju intereses.
Viņaprāt, iedzīvotāju skeptisko noskaņojumu pret eiro ieviešanu Latvijā noteikti ietekmē negatīvo ziņu gūzma medijos, piemēram, gan par eirozonas nestabilitāti, gan par protestiem Grieķijā un citviet, gan arī par vietējo ekonomisko situāciju. "Negatīvais fons ir tik spēcīgs, ka katrs, kurš prot manipulēt ar iedzīvotāju uzskatiem, to izmanto savā labā. Jāņem vērā, ka tuvojas arī priekšvēlēšanu kampaņu laiks. Tā ir laba augsne emocionāliem un populistiskiem vēstījumiem," norāda Eglītis.
Eglītis gan uzskata: ja iedzīvotājiem tagad būtu jānobalso "par" vai "pret" eiro ieviešanu Latvijā, vairums būtu "par", jo līdzīgas šaubas sabiedrību māca arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, bet tomēr sabiedrība to atbalstīja.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis atzīmē, ka eiro ieviešana Latvijai ir īpašs izaicinājums, jo sabiedrībā ir ļoti zems uzticēšanās un atbalsta līmenis eirozonai. Tas saistīts gan ar ieilgušajām eirozonas parādu problēmām un bažām par to iespējamo slogu uz Latviju, gan ar tradicionālajām sabiedrības šaubām par jebkuras naudas reformas negatīvo ietekmi uz pirktspēju.
"Tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvu eiro ieviešanas procesu, visiem viedokļu veidotājiem maksimāli jāskaidro gan ieguvumi, gan riski, tādējādi veicinot labāku izpratni par to, kā eiro ieviešana ietekmēs vai, tieši otrādi, neietekmēs mājsaimniecību pirktspēju un kā veicinās vai neveicinās uzņēmējdarbības aktivitāti valstī," norāda Bičevskis.
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks atzīmē, ka jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti parāda eiro ieviešanas satraucošo nepopularitāti. Iedzīvotāji ne tikai neuzskata to par ekonomiski vai politiski saprātīgu rīcību, bet arī domā, ka galvenie ieguvēji šajā procesā būs turīgie iedzīvotāji, politiķi un citādi "valdošās šķiras" pārstāvji. Turklāt liela daļa - 36% - aptaujāto apgalvo, ka attiecībā uz šo jautājumu neuzticas nevienam.
Kā atzīmē sociālantropologs, ir labi redzams, ka respondentu nosauktie eiro ieviešanas ieguvumi pārsvarā attiecas uz salīdzinoši nenozīmīgām jomām, piemēram, ceļošana, naudas maiņa ceļošanas vajadzībām, bet iespējamie zaudējumi - uz katram iedzīvotājam nozīmīgiem jautājumiem - inflācija, identitātes zaudēšana, papildu izdevumi un vispārēja nestabilitāte.
"Diemžēl izskatās, ka valdībai, kura līdz šim ir operējusi tikai ar lielrūpniekiem aktuāliem argumentiem (piemēram, būs lētāki kredīti, būs vieglāk piesaistīt investorus), nav izdevies komunicēt pietiekoši pārliecinošus iemeslus, kāpēc pāreja uz eiro varētu būt izdevīga Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem, t.i., vidēji trūcīgajām masām. Lai gan ir skaidrs, ka pāreju uz eiro būtu iespējams īstenot arī ar šādu nostāju, jāapzinās, ka, veicot pāreju bez iedzīvotāju skeptiskās daļas pārliecināšanas, tiktu turpmāk grauta uzticēšanās valsts institūciju spējai aizstāvēt iedzīvotāju intereses," komentē sociālantropologs.
Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone domā, ka jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma dati liecina par daudzām pozitīvām tendencēm iedzīvotāju uzskatos. Puse aptaujāto ir pozitīvi noskaņoti par eiro ieviešanu - no tiem 42% norāda, ka kopumā piederība eirozonai vērtējama pozitīvi, un 8% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk.
"Varam secināt, ka puse iedzīvotāju atbalsta Latvijas dalību eirozonā. Taču noteikti ir jāturpina darbs pie sabiedrības informēšanas par ieguvumiem, iestājoties eirozonā, un praktisko eiro ieviešanas procesu. Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka, tuvāk iepazīstoties ar to, kā notiks pāreja uz eiro valūtu, iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai tikai augs, jo tiks kliedētas emocionāla un praktiska rakstura bažas," norāda Kalsone.
Viņa pozitīvi vērtē faktu, ka 53% aptaujāto uzskata, ka eiro tiks ieviests paredzētajā datumā - 2014.gada janvārī. "Tātad ir ticība, ka spējam izpildīt visas prasības. Tostarp 59% respondentu zina, kāds ir eiro ieviešanas gads, kas arī parāda pietiekami augstu informētības līmeni. Tas ir vērtējams kā apstiprinājums tam, ka valsts pārvaldes komunikācija par eiro ieviešanu notiek savlaicīgi un efektīvi," komentē eiro projekta vadītāja.
SIA "Laika stars" valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko atzīmē, ka eiro skepticisms ir saprotams un nogaidošā pozīcija ir atbalstāma. "Patlaban nevaram saskatīt finansiāli spēcīgo valstu kluba pazīmes esošajā eirozonā, jo tā neatbilst sākotnēji iecerētajam modelim. Mēs nedrīkstam steigties ar iestāšanos eirozonā, kamēr tā piedzīvo virkni iekšējo nesaskaņu un valda nenoteiktība tās liktenī. Pie jautājuma par eiro ieviešanu var atgriezties tikai tad, kad situācija būs stabilizējusies un eirozona būs atguvusi savu finanšu stabilitāti," norāda Jerošenko.
Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis pauž nostāju, ka kopumā Latvijas dalība eirozonā ir atbalstāma, taču ar to nevajag steigties.
Viņaprāt, nav slikti, ja esam gatavi ieviest eiro jau 2014.gada janvārī, tomēr tas nav pašmērķis. "Ir jāpavēro notikumi eirozonā, pirms pieņemt galīgo lēmumu. Vienlaicīgi jāpiekrīt Latvijas Bankas kritikai saistībā ar informācijas sniegšanu (vien 15% iedzīvotāju tai uzticas), kas atbilst patiesībai, jo tā visu "zīmē" pārāk rožainās krāsās," norāda Grasis.
"DNB Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Šoreiz pētīta iedzīvotāju attieksme pret eiro.