Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.
Ludzas novads ir pierobežā, līdz ar to, iespējams, novada iedzīvotāji izjūt migrantu ietekmi? Blakus taču Krievija.
Mums nav tā kā Krāslavas novadā, kur blakus ir Baltkrievija. No Krievijas puses nav robežpārkāpēju tik daudz kā no Baltkrievijas, kas speciāli spiež iekšā migrantus. Mēs taču zinām, ka Baltkrievija piekopj hibrīdkara politiku. Varbūt kāds migrants pie mums ir nonācis, bet situācija Ludzas novadā ir mierīga. Vismaz man nekas nav zināms par migrantu plūsmām. Ja novada iedzīvotāji pamanītu kādu aizdomīgu personu, viņi noteikti ziņotu policijai.
Kas notiek ar Krievijas propagandu pierobežā? Migranti neplūst, bet var brīvi ieplūst Krievijas melu straumes no spēcīgiem raidītājiem, kas atrodas aiz robežas.
Ja kāds grib “baudīt” šādas “ziņas”, tas atradīs iespēju to izdarīt. Sociālie tīkli taču ir pieejami, un informācija ir atrodama. Likums neļauj šīs ziņas gūt no raidītājiem, bet kādam droši vien ir tāda iespēja - klausīties un skatīties propagandas raidījumus, ko veido Krievijā. Ja ir šāda veida pārkāpumi, pret tiem jācīnās policijai, tā nav pašvaldības kompetence.
Valstī notiek skolu slēgšana, pasta nodaļu un bibliotēku likvidēšana. Kas ar to visu ir Ludzas novadā? Arī slēdzat visu ciet?
Ludzas novadā darbojas visas bibliotēkas, neviena nav aizslēgta. Ir vēl labāk: mēs esam paplašinājuši to kompetenci attiecībā uz klientu apkalpošanu. Pie mums notika pagasta pārvalžu reorganizācija, tika izveidotas apvienības, un pakalpojumu sniegšanā tika iesaistītas bibliotēkas. Katrā pagastā ir bibliotēka, kur cilvēki var saņemt noteiktus pakalpojumus. Savukārt pasts… No valsts puses uzņēmuma “Latvijas pasts” reforma neizdevās, jo sākotnēji bija plāni reorganizēt, tas ir, krasi samazināt pasta nodaļu skaitu. Pie mums pasts darbojas gan Ludzā, gan Kārsavā, gan Zilupē. Pie mums nekas nav mainījies.
Esam šogad reorganizējuši Ciblas vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu. Pārējās skolas darbojas. Patlaban izstrādājam izglītības stratēģiju, pēc tam, pamatojoties uz to, veidosim pārējo skolu tiklu. Bija sarunas arī par Kārsavas un Zilupes vidusskolām, par to runāsim ar Izglītības un zinātnes ministriju. Nāksies veidot īpašu finansēšanas līgumu, lai saglabātu Zilupes vidusskolu.
Vai skolēnu ir pietiekami?
Pagaidām - jā. Bet skolēnu skaits, patiesību sakot, nav tāds, lai mēs priecātos, ka viss ir kārtībā. Bērnu skaits kopumā sarūk. Tāpēc diemžēl notiek skolu tīkla optimizēšana. Pēc novadu reformas nācās slēgt dažas pamatskolas - Salnavā, Mežvidos, Pušmucovā.
Pēc Salnavas pamatskolas likvidēšanas daudzi skolēni devās uz Kārsavas vidusskolu, daļēji - uz Mērdzenes pamatskolu, arī Pušmucovas bērni vairāk izvēlējās Mērdzeni, daļa - Ludzas vidusskolu.
Vecāki pretenzijas necēla?
Protams, kad skolas likvidēja, vecāki bija neapmierināti. Notika sapulces, diskusijas. Šāds skolu likvidācijas process diemžēl ir neizbēgams, jo skolēnu ir par maz.
Esmu dzirdējusi, ka - par spīti tam, ka cilvēku skaits samazinās un ka blakus notiek karš, zemes tirgus tomēr ir aktīvs. Vai arī Ludzas novadā tas jūtams?
Zemes tirgus vienmēr ir bijis aktīvs. Zemnieki ir aktīvi, viņi pērk un pārdod īpašumus. Arī pašvaldība izsolēs pārdod īpašumus. Zemi pērk arī ārzemnieki. Likums to atļauj, un ir brīvs tirgus. Darījumi notiek regulāri.
Ko novadnieki saka par Krievijas karu Ukrainā?
Tādu aptauju neesmu veicis. Bet jūtu, ka pie mums pamatā viss ir mierīgi. Kad karš sākās, bija vairāk runu un uztraukuma, tagad cilvēki vairāk līdzsvaroti. Kara sākumā bija lielas cilvēku plūsmas no Krievijas puses, palīdzībā ar saviem resursiem iesaistījās arī pašvaldība. Tagad cilvēku plūsma no Krievijas puses ir samazinājusies, tās faktiski vairs nav, jo robežpārejas punktu vairs nav. Tie bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri caur Krieviju bēga no kara.
Iespējams, jauktajās ģimenēs varēja izcelties strīdi par Krievijas un Ukrainas kara tēmām…
Mēs jau ilgus gadus dzīvojam blakus - latvieši un krievi. Jaukto ģimeņu ir gana daudz. Nekādu jauninājumu šajā ziņā nav. Katrs dzīvo savu dzīvi. Mans uzdevums ir vienot cilvēkus, nevis šķelt.
Novadā bija tāds laikraksts - “Ludzas Zeme”. Nu vairs nav. Neko nevarēja darīt, lai tas saglabātos?
Jā, tas diemžēl pārtrauca savu darbību. Domei nav sava informatīvā izdevuma, novadā nav sava reģionālā izdevuma. Mēs pirkām pakalpojumu, izvietojot “Ludzas Zemes” slejās informāciju par domes darbību. Pašvaldība sadarbojās ar šo laikrakstu, bet tas ir jādara valstij. Ja gribam, lai šādi reģionālie izdevumi eksistētu, tie mērķtiecīgi jāfinansē no valsts puses. Vismaz daļēji jāfinansē.
Pašvaldība nevar pilnībā uzturēt šos laikrakstus. Likuma ietvaros mēs izvietojām informāciju, gadā maksājām par to ap 50 000 eiro. Pateicoties šai summai, izdevums varēja darboties. Ja pareizi saprotu, papildu finansējums bija arī no valsts, taču projekta ietvaros tas šogad netika atbalstīts. Redakcija informēja deputātus, lai mēs glābtu situāciju, bet mēs likumīgi neko nevarējām izdarīt.
Kā tagad informēsiet Ludzas novada cilvēkus?
Sludināsim pakalpojuma iepirkumu. Savu informatīvo izdevumu veidot - tas ir pietiekami dārgi. Ja informēsim iedzīvotājus reizi mēnesī, tas būs pārāk reti, jo informācija būs novecojusi. Domes mājaslapā izvietot informāciju - nav problēmu. Bet problēma ir ar drukāto izdevumu: cilvēki, īpaši seniori, bija pieraduši, ka rokās varēja turēt avīzi. Turklāt “Ludzas Zeme” tika izdota divās valodās. Katrā ziņā domē par to visu lemsim.
