Ministri grib vairāk

© f64

Šobrīd ir aktualizējies politiķiem tik neērtais jautājums par ministru algu palielināšanu. Tā kā sabiedrība šo tēmu uztver ārkārtīgi saasināti, neviena no augstākajām amatpersonām pagaidām atklāti nepauž tam atbalstu, lai gan aizkulisēs izskan viedokļi, ka šādam pieaugumam būtu jānotiek.

Jautājums par ministru algām ir agri vai vēlu jārisina, tā norādījusi premjerministre Laimdota Straujuma, tiesa gan, piebilzdama, ka pati, visticamāk, neuzsāks šādu diskusiju. «Valdībai pašai palielināt sev algas būtu dīvaini,» paudusi L. Straujuma, norādot, ka minētajai iniciatīvai jānāk no Saeimas. Politiski šādā komentārā saskatāma nevēlēšanās īsi pirms vēlēšanām tracināt sabiedrību.

Vienīgais, kurš jau ilgstoši, turklāt atklāti, uzdrīkstējies runāt par nozaru vadītāju atalgojumu, ir finanšu ministrs Andris Vilks, atzīstot – ministru algas ir neadekvāti zemas un neļauj darbam valdībā piesaistīt profesionālākos kadrus. Par pašreizējās diskusijas formālo ieganstu kļuvis vakantais veselības ministra postenis, kuram joprojām nav atrasts piemērots kandidāts.

Nozares ministrs pašreiz uz rokas saņem aptuveni 1500–1700 eiro. Bijušais vides nozares vadītājs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo uzsver: «Nav korekti, ka parlamenta vadošo politiķu algas jau sen kā pārsniegušas nozares ministru atalgojumu, jo darba apjoms un atbildības līmenis nav salīdzināmi. Jā, ir grūti par šo jutīgo tēmu runāt pirms vēlēšanām, taču objektīvi nākas atzīt, ka ministru algas nav konkurētspējīgas.» Tikmēr kādreizējā labklājības ministre Ilze Vinķele atzīst: «Sabiedrība valdības locekļu algas nesalīdzina ar Saeimas deputātu, bet gan ar skolotāju un medicīnas māsu algām. Un, raugoties no šāda viedokļa, iedzīvotāju noraidošā attieksme ir saprotama. Tomēr, ja mums ir vēlme redzēt valdībā izlēmīgus, veiksmīgus, dzīvē kaut ko sasniegušus cilvēkus, kuri turklāt nāktu no attiecīgās nozares augstākajiem ešeloniem, tad valstij būtu lētāk samaksāt šiem trīspadsmit ministriem adekvātu algu, nevis vēlāk labot neprofesionāļu kļūdas. Ministra postenis primāri ir smags darbs, nevis prestižs amats, un augstas raudzes profesionāļiem izšķiršanās sēsties šajā krēslā nebūtu jāuztver kā katorga vai uzupurēšanās.»

Savulaik demisionējušais tieslietu nozares vadītājs Gaidis Bērziņš norāda, ka vēl jo akūtāka problēma ir zemais atalgojums valsts pārvaldes sektorā, kur šobrīd sākusieslabāko kadru aizplūšana. «Ministru algu palielināšana jāskata kontekstā ar ministriju darbinieku algām. Arvien grūtāk kļūst noturēt kvalificētus profesionāļus, kuri šobrīd masveidā pamet darbu valsts pārvaldē. Palēnām ministrijās nonākam pie studentu darba, un par to ir jāsāk uztraukties,» klāstīja politiķis.

Pretējās domās ir Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, atgādinot: «Argumenti par to, ka ir grūti atrast ministrus un darbiniekus valsts pārvaldē, jo mazo algu dēļ izglītotie un kompetentie šos pienākumus negrib uzņemties, ir nekorekti. Jājautā: vai par algu, kas ir vismaz trīs reizes mazāka, strādā tikai muļķi un slaisti, un tie, kuri nekur citur ērti nevar iekārtoties? Vai skolotāji, kuriem par 1,5 slodzēm maksā 440 eiro, nav kompetenti un kvalificēti kadri, kas pelnījuši pieklājīgu algu?»

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais