Februārī cer strauji uzsākt "Nordea" un "DNB bankas" apvienošanu

© f64

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai "Nordea" un "DNB bankas" darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, aģentūrai LETA sacīja "Nordea" bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik "DNB" katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet "Nordea" ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs "kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem".

Par plāniem apvienot "Nordea" un "DNB bankas" biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. "Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka," aģentūrai LETA sacīja Buks.

Apvienotās bankas jaunais nosaukums un zīmols sabiedrībai varētu tikt atklāts janvāra beigās, februārī.

"Nordea" bankas vadītājs Latvijā uzsvēra, ka apvienošanās procesā svarīgi neaizmirst klientu. "Pakalpojuma vārda sakne ir kalpot. Jāatceras, ka klients mums bija, ir un būs galvenais. Klienti mums samaksā algas, ne jau Buks vai kāds cits. Apvienošanās procesā galvenais izaicinājums ir darīt visu, lai nodrošinātu servisu. Serviss ir vienīgais, kas banku padara unikālu," sacīja Buks.

Viņš atzina, ka klienti jau tagad interesējas, kas pēc apvienošanās notiks ar viņu kontaktpersonām bankām, ar pašu bankas vadītāju Latvijā. Buks pauda pārliecību, ka pats turpinās strādāt un apkalpot klientus. "Darām visu, lai arī mūsu bankas darbinieki dzīvotu ar šādu pārliecību," sacīja "Nordea" bankas vadītājs Latvijā.

Vaicāts, cik klientu pašlaik vienlaikus ir gan "Nordea", gan "DNB bankas" klienti, Buks atzina, ka pašlaik bankas ar šiem datiem vēl nedrīkst apmainīties un viņa rīcībā nav šādas informācijas par privātpersonām. Vienlaikus bankas vadītājs atklāja, ka "Nordea" bankas korporatīvajā portfelī nav daudz tādu klientu, kas abām bankām pārklājas. Turklāt abām bankām korporatīvajā biznesā bijuši arī sindicētie darījumi.

Apvienošanās būs interesants process, un apvienotā banka Latvijā būs vērā ņemams tirgus spēlētājs, ar ļoti spēcīgu akcionāru struktūru, profesionālu pārvaldību, skaidru stratēģiju un lieliem muskuļiem, rezumēja Buks. Apvienotā banka meklēs gan iespējas, kur apvienošanās rezultātā būs iespējams optimizēt izmaksas, gan iespējas, kur apvienošanās rezultātā būs iespējas optimizēt ieņēmumus.

Kā ziņots, "Nordea" un "DNB bankas" Baltijas darbības apvienošanu plānots pabeigt šā gada otrajā ceturksnī. Apvienotā banka būs otrs lielākais spēlētājs Baltijas valstīs. Latvijā 2016.gada trešā ceturkšņa beigās "Nordea" banka bija piektā pēc aktīviem lielākā banka, bet "DNB banka" - septītā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais