Kārlis Leiškalns: Ostu prihvatizētāju vēlmes ir smirdīgas

OSTU PĀRVALŽU SAGRĀBŠANA BŪTU KATEGORISKI PRET LATVIJAS TAUTAS INTERESĒM. Kārlis Leiškalns: «Ir jau visādi gadījumi – arī ka partiju sponsoru intereses atbilst valsts interesēm. Tas ir normāli. Bet ir gadījumi, kad partiju finansētāju intereses ir krasā pretrunā sabiedrības interesēm. Ostu pārvalžu sagrābšana būtu kategoriski pret Latvijas tautas interesēm» © Ģirts Gertsons/ F64 Photo Agency

Par jaunās valdības deklarāciju, par tajā paustajām idejām pārņemt ostas pilnīgā valdības pārraudzībā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar bijušo deputātu vairākos Saeimas sasaukumos un pašlaik Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.

- Ir jauna valdība, ir valdības deklarācija, vēl nav rīcības plāna, taču no deklarācijas jau var jaust, kādos virzienos tā grasās darboties. Ko varam gaidīt no Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība (JV)) valdības?

- Tur viss ir skaisti. Jaunajai valdībai gan nāksies izlīdzēties ar veco budžetu, jo jaunu nevar uztaisīt. Budžets droši vien izsauks vēl virkni iekšēju kašķu, jo visi nāca kā Ziemassvētku vecīši un gribētu šo lomu vēl turpināt. Bet maisiņš ir patukšs. Pavisam tukšs nav, jo deviņi miljardi ir, taču viens no politikas aspektiem ir tās iespēju robežas, kas parasti ir fiskālas dabas. Tāpēc nekas nesanāks no tiem priekšvēlēšanu stāstiem par 3x500 eiro un straujo pensiju paaugstināšanu. Ceru, ka valdība noturēsies un pretrunas nebūs tik lielas, lai tā kristu līdz šā gada budžetam. Ilgu mūžu gan šai valdībai neparedzu, un tas arī nebūtu pārāk labs, jo ilgs mūžs nozīmēs ilgu muļļāšanos.

Ir labi, ka valdībā ir Jānis Reirs (JV), kas ir pieredzējis finanšu darbinieks, un vēl viens otrs cilvēks ar pieredzi.

- Ir Ilze Viņķele (Attīstībai/Par (AP))?

- Viņķele ir stipra. Lai gan cilvēkiem krīt uz nerviem viņas cietā runāšana bērna balsī. Taču balss katram ir tāda, kāda ir. Par Viņķeli esmu diezgan pārliecināts, ka viņa veselības ministres amatā darbosies profesionāli. Šķiet, arī Juris Pūce (AP), par spīti lielai pretestībai, tiks galā ar pašvaldību reformu, jo viņam ir pieredze valsts pārvaldē. Ja arī neizdosies izveidot 26 vēlētas pašvaldības un prefektūras, kas, manuprāt, būtu pareizi, tad tomēr pašvaldību skaits tiks samazināts. Jo daudzas pašvaldības neiztur tos kritērijus, ko tām noteicis likums.

Pieredzējušu politiķu klātbūtne valdībā nodrošinās kaut cik izsvērtu lēmumu pieņemšanu, arī likumu pieņemšanu, jo lielākā daļa likumu uz Seimu iet caur valdību. Iespējams, ka arī no jaunajiem un nepieredzējušiem kāds būs talants, kas ātri iekļausies politikas darbā.

- Valdība ir būvēta uz švakiem pamatiem kā pagaidu baraka, taču barakas mēdz stāvēt ilgus gadus...

- Mēdz. To neviens nezina, un es neapgalvoju, ka tā drīz kritīs - var pat visus četrus gadus nostāvēt.

- Tikpat labi var būt arī, ka četras dienas... Jebkurā brīdī kāds ar kādu var saiet matos.

- Diezin vai tikai četras dienas, jo ir virkne lietu, ko tā ir apņēmusies izpildīt. Tajā skaitā arī obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu līdz 31. martam, kas noteikti nenotiks, nevar notikt un kas beigsies ar vairāk vai mazāk katastrofu. Un tas nenozīmē, ka elektrība tādēļ kļūs lētāka.

Valdībai jātiek galā ar Moneyval ziņojumu. Valdībai ir ko darīt, un ir dažas neatliekamas lietas. Es nedomāju, ka pašvaldību reforma būtu neatliekama - to var darīt visus četrus gadus, bet ar Moneyval kaut kas jādara strauji. Es domāju, ka mūs drusciņ piebiedē ar to ziņojumu - ka nupat nobloķēs visas kredītkartes, kas ir pārspīlēti, taču problēma ir nopietna. Tā ir lieta, kur latvieši ir uzprasījušies uz šo ziņojumu, kur mums ir palīdzējuši uzprasīties. Tā ir saistīta ar elementāru konkurenci.

- Kipra, Malta, Luksemburga ir «noņēmušas no trases» sāncensi Latviju?

- Jā, un ne tikai šīs valstis vien, kas varbūt ir pratušas darīt to pašu, tikai viltīgāk. Valdībai ir ko darīt.

- Valdības deklarācijā ierakstīts, ka lielo ostu pārvaldi pārņems valdība...

- Vēlēšanu kampaņas laikā sēdēju, pīpēju lielu pīpi un priecīgi domāju, ka beidzot būs parlaments, kas neķersies klāt ostu pārvalžu tā sauktajai reformēšanai, kas patiesībā ir doma ostas privatizēt. Visas valdības, sākot ar Einara Repšes valdību, to ir gudrojušas darīt. Māra Kučinska valdība tur klāt neskārās, jo tur bija atbildīgs ministrs.

Bet tad sāka pienākt signāli, ka esot kāds cilvēks no Šveices, kam patikšot atjaunot šo procesu. Atjaunošanas dēļ tika novilkta viena no «sarkanajām līnijām» jeb neņemt valdībā Zaļo un zemnieku savienību, lai gan, ja paskatāmies, kas no ZZS ir ievēlēti 13. Saeimā, tad var teikt, ka tie ir godājami cilvēki.

Bet tad parādījās valdības deklarācijā šī vecā ideja. Un tur ir tie skaistie vārdi - lielo ostu pārņemšana valsts kontrolē, pārvaldība pēc OECD principiem. Tad vēl kotēšana biržā, kas gan valdības deklarācijā neiekļuva, bet kas nozīmē iegādāties ostu akcijas. Bet, ja mēs paskatāmies uz ostu likumu, tad osta ir valsts pārvaldes institūcija. Pašā deviņdesmito gadu sākumā tā bija pašvaldības institūcija, taču vēlāk tika radīts izcili izvērtēts, izcili sabalansēts likums, kurā ostas pārvalda četri ministriju un četri pašvaldību pārstāvji. Esmu ilgu laiku vērojis ostas un bijis ostās, bet neesmu redzējis nevienu gadījumu, kad sadurtos valdības un pašvaldības intereses, neatceros nevienu principiāli nopietnu lietu, kad ostas valde nevarētu pieņemt lēmumu tādēļ, ka viena vai otra puse iestājas pozā. Jā, ir bijusi sakašķēšanās - nebija vienprātības, kad centās atcelt Rīgas ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, bija arī gadījums, kad premjers Einars Repše centās vispār atsaukt valsts pārstāvjus ostu valdēs. Bet tad ostu valdes vispār nespēj pieņemt lēmumus, jo jābalso vismaz sešiem valdes locekļiem un vismaz pieciem no tiem jābalso par. Respektīvi, valdība var nobloķēt jebkuru lēmumu, ja tas šķiet pieņemts pret valsts interesēm vai kādās speciālās interesēs. Taču šādu gadījumu faktiski nav. Ostās ir milzīgi daudz gan īpašumu, gan finanšu lietu, kas jāpārvalda vienlaikus gan valsts, gan pašvaldības interesēs.

Bet vasarā jau iedžinkstējās pirmie zvaniņi - zinoši cilvēki sāka runāt, ka pa kaktiem ļaudis kaut ko perina, ka vecās lietas nav atmestas, lai gan, iespējams, diriģenti ir citi. Ka ostas ir valsts pārvaldes iestādes, kuras kādi cilvēki grib pārņemt pilnīgā valdības kontrolē, pārvērst par valsts uzņēmumu un pēc tam, veicot dažādas manipulācijas, iebāzt sev kabatā. Bet tas viss bija tikai baumas un minējumi, kamēr Saeimas tribīnē divas reizes nekāpa KPV LV deputāti Artuss Kaimiņš un tāpat divas reizes arī Aldis Gobzems. Gobzems diezgan precīzi, nosaucot uzvārdus, nosaucot apstākļus, nosaucot summas, ziņoja par šo interešu objektu. Šeit parādās idejas autori un acīmredzot arī realizētājs, kas šajā gadījumā ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Jo valdības deklarācijā teksts par lielajām ostām ir viņa ierakstīts.

Iepriekšējā «karā» Linkaits kā eksperts nostājās Latvijas Ostu asociācijas un ostu pozīcijās, bet pašlaik viņš savu pozīciju ir mainījis.

Savukārt Inga Antāne, kas savulaik bija aktīva šādas idejas virzītāja, nupat pagājušajā nedēļā TV24 raidījumā pie Veltas Puriņas norunāja izcilu runu - pilnīgi pretēju tam, ko viņa bija paudusi agrāk. Lūk, kā interesanti gadās!

Šis jautājums ir ļoti satraucošs, ļoti nopietns. Ne velti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume drīz pēc Saeimas plenārsēdes vērsies pie Gobzema, aicinot sniegt viņu liecības.

- Te jāatgādina, ka pagājušās trešdienas plenārsēdē Gobzems pastāstīja, ka pagājušās vasaras Līgo svētkos Kaimiņš ticies ar kādu «Gobiņa kungu, kas, kā tautā runā, ir Meroni kasieris, un Kampara kungu». Noprotams, ka ar to domāts Šveices advokāts un Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītājs Rudolfs Meroni.

«Vēl četri cilvēki bija klāt, kad Artuss klātesošajiem piedāvāja - viņš piedāvāja 100 000, jo Rudolfs gatavs dot 100 000 eiro. Tika organizēts Oskars, lai šo naudu atmazgātu,» sacīja Gobzems.

«Mēs visi pateicām nē, un tad sākās konflikts starp mani un Artusu Kaimiņu,» atzinās politiķis.

- Te tā interese parādās. Un vēlmes. Jādomā, ka šajā divu KPV LV politiķu publiskajā konfliktā izskanējusī informācija piebremzēs ostu prihvatizatorus, taču neba pavisam - palēnām viņi uz šo mērķi turpinās līst atkal un atkal.

Ir vēl nianse, ka dažs politiķis pauž, ka valstij neesot kontroles pār ostām. Ir kontrole! Ostu pārvalde atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, ko realizē satiksmes ministrs. Tātad jebkuru nelikumīgu lēmumu, ja tāds teorētiski tiktu pieņemts, ministram momentā iespējams apturēt. Tātad problēmu tur nav, bet ir tikai vēlmes, un šīs vēlmes ir smirdošas. Tad turpmāk redzēsim, kuras partijas un kuri deputāti šo akciju atbalstīs un virzīs.

- Ir redzama apmēram pusotra valdošā partija no piecām. Ar to nepietiks. Vai ostu nozagšanas idejai būs dzirdīgas ausis arī pie citām partijām - pie AP, JV, Nacionālās apvienības?

- Nacionālā apvienība uzreiz diezgan strikti iestājās pret šīm izdarībām jau valdības deklarācijas rakstīšanas laikā. Roberts Zīle ļoti aicināja visas pārējās partijas pievērst uzmanību šim jautājumam. Ja pareizi saprotu, tad finanšu ministrs Reirs arī nav gatavs doties šādā avantūrā un afērā. Nezinu, kāda būs pozīcija vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Jurim Pūcem. Bet nu pēc Gobzema karstās uzrunas daudziem būs atdzisušas karstās asinis.

- Bet naudiņa jāatstrādā...

- Neviens jau nezina, vai naudiņa ir saņemta. Reti tā notiek, ka viens nopērk visas partijas. Ja jau minētais kungs no Šveices būtu finansējis visas valdošās partijas, tad gan.

Ir jau visādi gadījumi - arī ka partiju sponsoru intereses atbilst valsts interesēm. Tas ir normāli. Bet ir gadījumi, kad partiju finansētāju intereses ir krasā pretrunā sabiedrības interesēm. Ostu pārvalžu sagrābšana būtu kategoriski pret Latvijas tautas interesēm.

- Ko ostu pārvaldē var prihvatizēt?

- Ir, piemēram, viens smuks kumosiņš - ostu maksas. Jo, kā mēs zinām, ostu pārvaldēm ir jārūpējas par ostu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā un attīstīšanu, kam ir ar likumu noteikts finansējums un ko galvenokārt veido ostu maksas. Ostu maksas ir apmēram 70-75 miljoni gadā. Tad var notikt, kā Anglijā savulaik notika vai Igaunijā notika ar dzelzceļu, ka tas tika privatizēts. Iemaksas tika iebāztas kabatā, un infrastruktūrā nekas netika ieguldīts. Tas nozīmē, ka apmēram desmit gadu garumā nekas netiks darīts. Ostā viss kas ir jādara - jāpadziļina akvatorija gultne, jābūvē piestātnes, jānostiprina moli. Bet īpašnieki gribēs tikai izņemt peļņu. Bet kas būs pēc tam? Igaunijā valsts bija spiesta dzelzceļu paņemt atpakaļ. Bet ko darīs ostās, kad upes būs aizsērējušas un piestātnes būs nobrukušas?

Tas ir izcili Latvijas valstij, ka ostām ir skaidri un gaiši definēti uzdevumi, kas tām jāpilda un kas tiek pildīti. Protams, ir arī sociālas funkcijas, ka jāatbalsta kādi lielkoncerti vai sporta pasākumi, vai citi izpriecu pasākumi darba tautai. Nezinu - šo funkciju varbūt var ostām arī noņemt, bet tad daudzi būs nelaimīgi, ja ostas nevarēs sniegt šo atbalstu. Ostas jau būtu laimīgas, ja tām aizliegtu to darīt.

- Pirms daudziem gadiem bijušais Rīgas Brīvostas pārvaldes priekšnieks Leonīds Loginovs sarunā ar mani «čortojās» par to, ka politiķi viņu spiež maksāt par Latvijas dalību pasaules izstādē. Bet pēc tam ņēma savus vārdus atpakaļ un lūdza, lai intervijā ar Neatkarīgo viņa emociju uzplūdus nepublicēju. Es toreiz respektēju šo viņa vēlmi. Bet ir bijuši gadījumi, kad šīs sociālās funkcijas pildīšana tika inkriminēta Rīgas brīvostai teju kā noziegums. Reiz Valsts kontrole savā atzinumā rakstīja apmēram tā, ka nauda, kas dota Liepājas jūrskolai, bijusi izšķērdība...

- Tur viena valsts iestāde apšaubīja citas valsts iestādes lēmumu attiecībā pret vēl vienu citu valsts iestādi. Manuprāt, tā ņemšanās un apsūdzības bija murgainas. Valsts kontrole nodeva lietu Ekonomikas policijai, tā nodeva tālāk, dzirnavas sāka malt, pelavas birt, graudi birt, un labākie graudi samalti. Bet nu labi - ostas būtu laimīgas, ja tās vispār neko tādu nevarētu darīt. Bet tad Rīgas, Liepājas, Ventspils iedzīvotāji būtu nelaimīgāki. Savulaik apmeklēju vienu vienas ostas atbalstītu pasākumu, un tas bija izcils kultūras pasākums. Ja nebūtu ostas atbalsta, tas nevarētu notikt. Grūti teikt.

Taču katrā ziņā padarīt ostu pārvaldes par uzņēmumiem būtu pats pēdējais, stulbākais pasākums, ko var izdarīt. Jo ostu pārvaldes pārvalda teritorijas, kurās atrodas simtiem uzņēmumu, kuri dara savu darbu, maksā savas nodevas un nodokļus un eksportē pakalpojumus milzīgos apjomos - vismaz miljards gadā tas ir. Un to visu novest līdz kliņķim tikai tāpēc, ka kāds ir sev izdomājis sīku plāniņu un kādi politikānīši ir gatavi šim plāniņam kalpot? Tas būtu bezjēdzīgi.

- Jaunie politiķi ļoti kvēli izsakās, ka ļaunajās ostās kādi ļaunie stividori saslēguši sliktus līgumus uz daudziem gadiem un neviens cits vairs nevarot viņus izdabūt ārā. Tur esot Lemberga intereses un vēl kaut kādas intereses.

- Likums pieļauj līgumu slēgšanu uz 45 gadiem iepriekš apspriesto 12 gadu vietā, taču problēma ir tāda, ka investorus nemaz nevarētu piesaistīt, ja viņiem nebūtu garantiju uz pietekami ilgu laiku. Kāpēc investoram ieguldīt naudu, ja viņam ik pa laikam, ik pa desmit vai divpadsmit gadiem būs jāskrien ar papīru blāķiem mēģināt kaut kur pārslēgt līgumus?

Lembergs neslēdz līgumus ar investoriem, stividoriem un visiem pārējiem. Tos slēdz brīvostu valdes. Un tas ir skrupulozs process visās ostās. Vismaz pagaidām šie līgumi ir bijuši efektīvi. Tranzīta nozare, par spīti kritumiem, ir pārdzīvojusi krīzes gadus, un šogad šī nozare rāda, ka turpina pieaugt. Un tā ir reāla nauda, ko ieved no citām valstīm, tā ir nauda, kas paliek iekšā, nevis tiek izvesta uz citām valstīm. Es ļoti brīnos par to, ka šo sistēmu kāds atkal grasās graut, man šķita, ka tas ar Māra Kučinska valdību ir beidzies, ka pēdējos gados ir bijuši atbildīgi ministri, kas saprot. Taču atkal uz skatuves ir politiķi, kas nesaprot vai kas ir gatavi saņemt kādu naudiņu sev, lai nodarītu milzu ļaunumu valstij.