No Igaunijas eiro iegūs viss reģions, jo tas veicinās stabilitāti visā Baltijā, palielinās uzticību reģiona ekonomiskajai videi un ticību par drīzu eiro ieviešanu Latvijā un Lietuvā, pārliecināts ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš gan atzīst, ka, no otras puses, Latvija zaudēs laiku un investīcijas, jo viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka investors, veicot izvēli, ieguldīt Latvijā vai Igaunijā, izvēlēsies valsti, kas apliecinājusi spēju sakārtot lietas un kurā ir droša, liela pasaules valūta.
Jau vēstīts, ka Igaunija saņēmusi galīgo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbalstu un nākamgad pāries uz eiro valūtu. Rimšēviča vērtējumā tas bijis iespējams, lielā mērā patiecoties prātīgai saimniekošanai ar budžetu. "No kaimiņu labā piemēra vērts mācīties, un es ticu, ka arī Latvija tā var - iedzīvotāji un vadītāji spēj izprast, plānot, vienoties un rīkoties," sacīja Rimšēvičs.
Centrālās bankas prezidents piekrīt Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam, kurš saka, ka eiro nebūs panaceja visām Igaunijas problēmām un galīgai glābšanai no lejupslīdes. "Eiro tiešām automātiski nenodrošina ekonomikas pieaugumu, bet tas ar lielāku uzticību rada labus izaugsmes nosacījumus. Eiro arī nav alternatīva strukturālām reformām, bet tas nozīmē lielāku drošību, uzticību un finansiālo izdevīgumu. Investori, ieguldītāji, bankas, uzņēmumi un iedzīvotāji vairāk uzticas lielai valūtai, tāpat kā uzticamāks braucienam jūrā ir liels kuģis, nevis maza laiva," uzsver Rimšēvičs.
Viņš atgādina, ka lielākas investīcijas rada jaunus uzņēmumus un darbavietas. Savukārt zemāki kredīta procenti veicina uzņēmumu un ekonomikas izaugsmi kopumā, bet drošība par ieguldījumiem rada valstī uzkrājumus, ko bankas var ieguldīt ekonomikā. "Liela valūta rada lielāku drošību un mazākas izmaksas krīzēs," pārliecināts ir Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka līdz ar eiro ieviešanu Igaunijas valstij būs mazāki izdevumi par ārējo parādu, tātad vairāk naudas atliks iedzīvotāju vajadzībām.
Kā ziņots, 13.jūlijā ES finanšu ministri deva galīgo apstiprinājumu Igaunijas uzņemšanai eirozonā nākošā gada 1.janvārī.
Finanšu ministri arī apstiprināja Igaunijas kronas kursu pārejai uz eiro 15,6466 kronu līmenī. Rimšēviča skatījumā situācija, kad valstij nav jāveic ne valūtas revalvācija ne devalvācija ir "labākais ko vien var vēlēties". Viņš domā, ka tas ir izdevīgi arī Latvijai, jo ļaus saglabāt līdzšinējos tirdzniecības apjomus ar Igauniju, kā arī rada pamatotas cerības, ka arī mūsu valstij, iestājoties eiro zonā, tiks piemērots līdzīgs scenārijs.
Kā ziņots, Igaunija kļūs par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro.
Tā būs arī piektā no valstīm, kas Savienībai pievienojās 2004.gadā un kas līdz šim pārgājušas uz eiro: 2007.gadā šo valūtu ieviesa Slovēnija, 2008.gadā - Kipra un Malta, 2009.gadā - Slovākija.
Lai pievienotos eirozonai, valstīm jāizpilda vairāki kritēriji: jāsaglabā noteiktais valsts parāda un budžeta deficīta līmenis, jākontrolē inflācija, kā arī jāierobežo valūtas kursa svārstības ārvalstu tirgos un procentu likmju izmaiņas.