NRA PĒTA: Latvijā teju 100 blīvi apdzīvotās teritorijas bez nevienas darba vietas

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, Latvijā ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas Rīga un Liepājas biznesa centrs, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija par blīvi apdzīvotām teritorijām un nodarbināto skaitu Latvijā.

Centrālā statistikas pārvalde skaidro, ka blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija - apmešanās vai darbavieta, kurā cits citam kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgo iedzīvotāju. Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām - pilsētām un ciemiem.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Apdzīvoto vietu skaits samazinās

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā divdesmit ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 399 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1319 blīvi apdzīvotu teritoriju, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk - Latgalē un Vidzemē (par 25 procentiem), vismazāk - Pierīgā (par 2 procentiem). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji - ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot, skaidro CSP.

Vislielākā blīvi apdzīvotā teritorija Latvijā, protams, ir Rīga. Tajā dzīvo 676 383 iedzīvotāji. Šajā dalījumā Rīga ietver vairākas Pierīgas apdzīvotās vietas, piemēram, Baložus, Mārupi, Jaunmārupi, Ķekavu un Bukultus, savukārt kā atsevišķas blīvi apdzīvotas teritorijas no Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas.

Vairākas blīvi apdzīvotās teritorijas, tajā skaitā Rīga, atrodas dažādās administratīvajās teritorijās un liecina par administratīvo teritoriju robežu nesakritību ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu. Piemēram, Daugavpils pilsētā blīvi apdzīvotās teritorijas atrodas abpus pilsētas un novada robežai, vairumā gadījumu tai šķeļot vienlaidus apbūvi.

Administratīvo teritoriju nesakritība ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu novērojama arī Engures un Tukuma novadā. Raudas blīvi apdzīvoto teritoriju Engures un Tukuma novadu robeža pārdala uz pusēm, savukārt Milzkalne Engures novadā atrodas Tukuma blīvi apdzīvotajā teritorijā, liecina CSP dati.

Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kas kaut daļēji neatrodas ne pilsētas, ne ciema robežās, ir Iļģi Grobiņas pagastā ar 342 iedzīvotājiem, Mežmalieši Tērvetes pagastā ar 285 iedzīvotājiem (abās atrodas sociālās aprūpes iestādes) un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.

Darbīgākās vietas

Pēc nodarbināto skaita vislielākā apdzīvotā teritorija ir Rīga - tajā strādā 484 tūkstoši cilvēku, kas ir 72 procenti no šajā teritorijā dzīvojošajiem.

Savukārt pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas Rīga un Liepājas biznesa centrs. Tajās strādā attiecīgi 1596 un 1189 nodarbinātie, bet šajās vietās dzīvo vien attiecīgi pieci un 11 cilvēku.

Ziemeļu ielā atrodas Latvijas pasts un citi uzņēmumi, savukārt Liepājas biznesa centrā šā gada sākumā pabeigts paplašināšanas projekts, kura ietvaros tika izbūvētas četras jaunas ražošanas ēkas vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru platībā.

Savukārt vietas ar vismazāko nodarbinātību Latvijā (neņemot vēra tās apdzīvotās vietas, kurās vispār neviens nedzīvo un neviens nestrādā) ir Viesturciems Jelgavas novada Glūdas pagastā, kurā dzīvo 472 cilvēki, bet šajā vietā strādā tikai pieci cilvēki, nodarbinātības īpatsvaram knapi pārsniedzot tikai vienu procentu,

Latvijā ir 92 blīvi apdzīvotas vietas, kurās nav nevienas darba vietas. Tajās dzīvojošie darbu ir atraduši kādā citā vietā vai vispār nestrādā. Tāda, piemēram, ir Saulkalne, kurā dzīvo 1341 cilvēks. Tajā pašā laikā Latvijā ir 41 apdzīvota vieta, kurā uz vietas neviens nedzīvo, bet tajā ir izveidota kāda ražotne vai uzņēmums, kas nodarbina cilvēkus. Lielākā no tām - Zaķusala ar 689 nodarbinātajiem. Kādreiz Zaķusalā dzīvoja vairāki simti iedzīvotāju, bet šobrīd tajā vairs nav nevienas privātmājas vai dzīvojamā nama. Zaķusalā atrodas Zaķusalas televīzijas komplekss un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra TV tornis, kuram uzsākta liela rekonstrukcija. Taču, iespējams, nākotnē Zaķusalā sliesies arī dzīvojamās mājas. Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. Tāpat vērienīgu apbūvi Zaķusalā iecerējusi SIA Merks piederošā SIA Zaķusala Estates, kurai pieder 12 hektāru zemes starp televīzijas torni un Salu tiltu.

Lielās pilsētas

Par Latvijas lielajām pilsētām sauktā Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils arī šajā, blīvi apdzīvoto teritoriju, pētījumā ir apdzīvotāko vietu pirmajā desmitniekā, kuru noslēdz Ogre ar 24 457 iedzīvotājiem. Ogre pat ir apsteigusi Jēkabpili, kurā, pēc šā pētījuma datiem, dzīvo 22 708 iedzīvotāji. Pirmajā piecpadsmitniekā iekļuvusi arī Bolderāja ar tajā mītošajiem vairāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī Tukums, Cēsis, Sigulda un Olaine.

Arī starp Latvijas visdarbīgākajām apdzīvotajām vietām ir visas deviņas Latvijas lielās pilsētas. Tāpat pirmajā piecpadsmitniekā iekļuvusi Ogre, Olaine un Tukums. Savukārt Bolderāju un Siguldu šajā TOP 15 sarakstā nomainījušas divas Kurzemes pilsētas - Saldus un Kuldīga.

Blīvi apdzīvoto teritoriju aprēķins ir tapis, pateicoties Eiropas Komisijas līdzfinansētajam granta

projektam Teritoriālā statistika 2017-2018.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.