Digitālo nodokli lokālā mērogā jau ir ieviesušas vai gatavojas piemērot vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis. Latvija pagaidām ar šādas normas pieņemšanu nesteidzas, visticamāk, gaidot vienotu ES lēmumu.
Lielās starptautiskās kompānijas, kuru digitālie pakalpojumi pieejami interneta vidē, piemēram, Google, Amazon, Facebook, lielākoties ir reģistrētas valstīs, kurās tām ir izdevīgākais nodokļu režīms, un attiecīgi šajās valstīs arī tiek maksāti nodokļi, lai gan ienākumi tiek gūti ģeogrāfiski daudz plašākā mērogā. Ieviešot digitālo nodokli, tiek cerēts, ka šādā veidā arī nodokļu jomā varētu nojaukt valstu robežas globālajā tīmeklī pieejamiem pakalpojumiem.
Pie jautājuma par nodokļiem digitālajai uzņēmējdarbībai jau vairākus gadus strādā gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), atklāj Finanšu ministrija (FM). Eiropas Komisija 2018. gadā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem digitālās ekonomikas nodokļu jomā - par nozīmīgu digitālo klātbūtni un par digitālo pakalpojumu nodokli, kuru mērķis bija gan salāgot nodokļu regulējumu atbilstoši jaunajai realitātei, gan novērst ES iekšējā tirgus noteikumu fragmentāciju.
Digitālo pakalpojumu nodoklis tika piedāvāts kā pagaidu īstermiņa risinājums līdz laikam, kamēr tiek panākta vienošanās par starptautisko nodokļu noteikumu izmaiņām. Sākotnējais priekšlikums paredzēja piemērot trīs procentu nodokli noteiktiem digitālo pakalpojumu veidu ieņēmumiem, piemēram, ienākumiem, kas gūti no lietotājiem adresētas reklāmas konkrētajā tīmekļa vietnē, daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas lietotājiem un tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšanas, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Šis nodoklis attiektos tikai uz lielām kompānijām ar apgrozījumu virs 750 miljoniem eiro, kurām ir būtiska līdzdalība ES ekonomikā (ar vismaz 50 miljonu eiro apgrozījumu).
FM gan norāda, ka attiecībā uz digitālās uzņēmējdarbības radītiem izaicinājumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā pašlaik notiek aktīvs darbs OECD līmenī, jo ir jāizstrādā un jāpieņem izmaiņas starptautiskajos nodokļu noteikumos, kas mainītu gan uzņēmuma saiknes (ekonomiskās klātbūtnes kritērijus), gan peļņas sadales kritērijus un nosacījumus. Šajā gadījumā svarīgi ir strādāt, lai globālā līmenī tiktu panākts saskaņots un ieviešams risinājums.
Vienota digitālā nodokļa ieviešanas iespējamību nesen pārrunāja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski. Viņš skaidroja, ka pašreiz pie šā jautājuma strādā gan OECD, gan arī ES, taču tad jāpanāk vienošanās visu dalībvalstu vidū. Ņemot vērā to, ka šis process ir sarežģīts un EK priekšlikumus izstrādāja jau 2018. gadā, tad risinājumi tiek meklēti vietējā nacionālā līmenī, kas savukārt ne vienmēr apmierina tās valstis, kur bāzējas lielākās platformas. LTRK padomes locekļi un V. Dombrovskis vienojās, ka šis būs viens no galvenajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā, kam būs jāmeklē vienota pieeja.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka jautājumā par Eiropas digitālā nodokļa pieņemšanas procedūru Latvijai ir bažas zaudēt suverēnās tiesības lemt par savu nodokļu sistēmu, ziņo LETA. Viņš uzsvēris, ka Latvija iestājas par lielo uzņēmumu peļņas atklāšanu, taču reizē paudis bažas, ka «mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kurā paši nevaram lemt par saviem nodokļiem». K. Kariņš arī uzskata, ka, lai digitālais nodoklis būtu efektīvs, tāds būtu jānosaka visā ES teritorijā.
Ko no šāda nodokļa iegūtu Latvija? Teorētiski daļu no lielo starptautisko digitālo uzņēmumu peļņas, kas tiek gūta no klātbūtnes Latvijas tirgū. Cik tas varētu būt naudas izteiksmē, Latvijā šādu aprēķinu nav. Dažādu ekspertu aplēses liecina, ka Igaunijas ieņēmumi varētu būt no viena miljona eiro (vispieticīgākās prognozes ) līdz 24 miljoniem eiro (visoptimistiskākās prognozes) gadā.
Digitālo nodokli lokālā mērogā ir ieviesušas Francija un Igaunija. Nākamgad to plāno darīt Austrija un, iespējams, arī Čehija.