Bioloģisku pārtiku atpazīst tikai puse pircēju

© Publicitātes foto

Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logo (zaļo lapiņu) Latvijā atpazīst tikai 28 procenti, Igaunijā – 47 procenti, bet Lietuvā – 51 procents iedzīvotāju. Tajā pašā laikā vairums iedzīvotāju Baltijas valstīs vēlētos uzturā biežāk lietot bioloģisko pārtiku, bet nezina, kā to atpazīt, vai arī maldās savā izvēlē, mītus pieņemot par patiesību.

Pirms pieciem gadiem, kad Latvija bija prezidējošā Eiropas Savienības (ES) valsts, tā līdz ar prezidentūru pārņēma uzdevumu - izstrādāt tādu bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšanas sistēmu, kurai noticētu ES dalībvalstu iedzīvotāju vairākums. Īsi pirms Latvijas prezidentūras beigām Rīgā sapulcējās visu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri. Uz Rīgu bija atbraucis arī toreizējais EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (tagad tirdzniecības komisārs), kurš izcēla bioloģisko lauksaimniecības produktu ražošanas pieaugumu vidēji par 9 procentiem gadā ES. Patērētāju uzticība bioloģiskās lauksaimniecības zīmoliem tobrīd bija ārkārtīgi zema. Šobrīd diezgan daudzi Baltijas valstu iedzīvotāji domā, ka prot veikalos atšķirt, kuri no produktiem ir bioloģiski. 67 procenti respondentu Lietuvā domā, ka atpazīst bioloģiskās pārtikas produkcijas apzīmējumus, Latvijā par to ir pārliecināti 49 procenti, bet Igaunijā - 45 procenti, secināts pārtikas produktu ražošanas kompānijas Danone zīmola Danonki BIO veiktajā aptaujā Baltijas valstu iedzīvotāju paradumu izpētē par bioloģisko pārtiku. Realitātē ES bioloģiskās lauksaimniecības logo Baltijā atpazīst no 28 procentiem (Latvijā) līdz 51 procentam (Lietuvā) iedzīvotāju. Nereti iedzīvotāji par bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķējumu uzskata, piemēram, Zaļā punkta marķējumu vai uzrakstu Dabisks produkts. Taču ne viens, no otrs neliecina par sertificētu bioloģisku produktu, stāstīja biedrības Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska. Pirmajā gadījumā (Zaļā punkta) zīme liecina, ka ražotājs vai importētājs ir samaksājis par izlietotā iepakojuma savākšanu un pārstrādi Latvijā, otrajā gadījumā - tas faktiski nenozīmē neko, jo, kā skaidroja Jana Simanovska, arī nafta ir dabisks produkts.

Neatkarīgā Rīta Avīze

Vienlaikus sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti par to, kas ir bioloģisks. Piemēram, liela daļa Baltijas iedzīvotāju (65 procenti Latvijā, 69 procenti Lietuvā, 77 procenti Igaunijā), uzskata, ka bioloģiskā pārtika nesatur e-vielas. J. Simanovska uzsver, ka tā nav taisnība. Tāpat diezgan izplatīts ir mīts par to, ka visa no zemnieku saimniecībām iegādātā pārtika ir bioloģiska. (Tā domā 61 procents respondentu Igaunijā, 39 procenti - Latvijā un 33 procenti - Lietuvā.) Tāpat teju puse no aptaujātajiem kļūdaini domā, ka bioloģiskā pārtika vienmēr būs iepakota dabai draudzīgā iepakojumā.

Taču salīdzinoši daudz iedzīvotāju zina, ka bioloģiski ražota pārtika nesatur ģenētiski modificētus organismus, un tas, pēc J. Simanovskas teiktā, ir taisnība.

Viņa arī skaidro, ka zīme, kas apliecina pārtikas produktu bioloģisko izcelsmi, ir Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logo (zaļā lapiņa). Tieši šis marķējums ir jāmeklē uz iepakojuma, ja pircējs meklē bioloģiskus pārtikas produktus. Latvijā bioloģisko pārtiku mēdz marķēt arī ar nacionālo zīmi Latvijas ekoprodukts, un šo zīmi Latvijā atpazīst divas reizes vairāk cilvēku nekā ES zaļo lapiņu. Pēc J. Simanovskas stāstītā, saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības regulu tikai produktiem no sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības vai ražotāja drīkst iepakojuma marķējumā izmantot uzrakstus bio vai eko. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir stingri labturības nosacījumi, nedrīkst izmantot ģenētiski modificētus augus un barību, kas gatavota no tiem. Visas bioloģiskās saimniecības ir sertificētas un rūpīgi pārbaudītas, tajās veic kontroles un produktu testus. Tāpat bioloģiskajās saimniecībās pastāv ierobežojami attiecībā uz pārtikas ieguvi un apstrādi.

Pētījums arī atklāj, ka vairāk nekā puse - 52 procenti - aptaujāto iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā pēdējo divu mēnešu laikā ir iegādājušies kādu no bioloģiskās pārtikas produktiem. Lietuvā šādu produktu pircēju ir bijis krietni vairāk - 61 procents. Aptuveni 40 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāri uzturā lieto bioloģisko pārtiku (Lietuvā tādu ir 54 procenti). 71 procents aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos biežāk uzturā lietot bioloģisko pārtiku, Igaunijā tādu ir 72 procenti, bet visvairāk respondentu ar vēlmi biežāk patērēt bioloģisko pārtiku ir Lietuvā - 85 procenti.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.