Ģeopolitiskās situācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju interese par īpašumiem ārvalstīs gandrīz desmitkāršojusies

"Astra Property" partneris Gatis Pūcītis informē, ka izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei vai īrei ārvalstīs veicina vēlme pēc lielākas drošības - gan fiziskās, gan kapitāla, tāpēc, izvērtējot, kur iegādāties vai īrēt īpašumu, tiek ņemts vērā arī tas, cik augošs ir attiecīgais tirgus. Inflācijas ietekmē iedzīvotāji meklē iespējas izdevīgi izvietot uzkrājumus, iegādājoties īpašumu ārvalstīs.

Populārākās mērķa valstis, pēc "Astra Property" datiem, ir Ziemeļkipra, Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, informē Pūcītis. Lai arī retāk, tomēr Latvijas iedzīvotāji izvēlas īpašumus arī Francijā un Itālijā, kā arī, piemēram, Portugālē un Indonēzijas salā Bali. Pieaugoša interese ir par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Gruzijā, īpaši, strauji augošajā galvaspilsētā Tbilisi, un Batumi, kas ir viegli sasniedzama kūrortpilsēta.

Pūcītis norāda, ka vēlmi pēc īpašuma ārvalstīs ir sekmējis arī attālinātais darbs - pandēmijas laikā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka virknē profesiju un nozaru iespējams veiksmīgi strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Līdzīgu pieredzi daudzi guvuši arī ar studijām un mācībām.

Izvēloties mērķa valsti, Latvijas iedzīvotāji analizē dažādus aspektus. Tiek vērtēts ne tikai klimats, īpašumu cenas, pieejamība, draugu vai paziņu pieredze, bet arī citi faktori. Viens no tiem ir papildu izdevumi, kas veidojas īpašuma iegādes laikā. Ziemeļkiprā tie veido līdz 5% no īpašuma vērtības, Spānijā papildu izdevumi būs lielāki - atkarībā no izvēlētā reģiona tie var sasniegt 8-15% no īpašuma vērtības. Šajā summā iekļauti arī ceļošanas izdevumi īpašuma apskates un iegādes laikā. Latvijā, fiziskai personai pērkot mājokli, izdevumi ir aptuveni 2-2,5% apmērā no īpašuma vērtības.

Lielākā interese šobrīd ir par dzīvokļu iegādi platībā līdz 150 kvadrātmetriem ar divām guļamistabām un viesistabu.

Izvēloties īpašumu ārvalstīs, Latvijas iedzīvotāji vērtē arī citus būtiskus faktorus, piemēram, attālumu līdz jūrai, izglītības iespējas bērniem, īpaši, ja ir bērni pirmsskolas vecumā, veikalu pieejamību, sportošanas un aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī aviosatiksmes intensitāti ar Latviju, piebilst Pūcītis.