Valdība sūta uz Saeimu plašus grozījumus Komerclikumā, ar kura palīdzību valsts sekošot, kam īstenībā pieder uzņēmumi un kā notiek šo īpašumu pārvaldīšana.
Pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtais likuma grozījumu projekts vēl atrodas ceļā uz Saeimu, kaut gan projekts paredz, ka jau 1. jūnijā tam būtu jākļūst par likumu. Valdošā koalīcija ir vienojusies ietaupīt likumdevēju laiku un piedāvāt, lai likumprojekts tiktu pieņemts steidzamības kārtībā, t.i., tikai divos lasījumos. Paredzētie grozījumi ir apjomīgi un atbilst tam, ka arī esošais Komerclikums ir garāks nekā vairākums Latvijas likumu. Valdības apstiprinātā grozījumu redakcija paredz no Komerclikuma izslēgt divus pantus, bet toties būtiski papildināt astoņus pantus, kā arī vairākus punktus likuma pārejas noteikumos. Vieglāk uztveramais jaunums likuma grozījumos ir prasība uzņēmumiem uzrādīt, kuri ir patiesā labuma guvēji no uzņēmuma darbības (pastāvēšanas).
Patiesā labuma guvēju jēdziens parādās Komerclikuma 17. panta apakšpunktos. Likumprojekta autori cenšas nodrošināt, lai valsts saņemtu patiešām jaunu informāciju, nevis ļautu uzņēmumu pārstāvjiem atrakstīties ar to pašu, kas jau atrodas Uzņēmumu reģistra u.c. valsts institūciju rīcībā. Līdz ar to prasības sniegt informāciju un atļauja nesniegt valstij jau zināmu informāciju kļūst grūti uztverama visiem, kuri nav juristi un nav specializējušies šādas informācijas noformēšanā iesniegšanai valsts iestādēm. Šķiet, ka lietas būtības ilustrācijai der aptuveni gadu veci notikumi Ventspils ostas uzņēmumā Ventbunkers. Tajā laikā arī ar preses starpniecību savas attiecības kārtoja Šveices jurists Rudolfs Meroni un viņa vietējais kolēģis Māriņš Kvēps, kuri abi apgalvoja, ka tieši viņi ir tie, kurus ārzonu firmas esot pilnvarojušas pārvaldīt Ventbunkeru īpašnieku tā vārdā. Šo firmu tiesības uz Ventbunkeru tika pamatotas ar citu ārzonas firmu tiesībām utt. līdz fiziskām personām, kuras pašas tā arī neuzradās pārņemt savu īpašumu. Pušu strīdi notika gan presē, gan tiesu zālēs, bet par to risinājumu nekas nav zināms. Tagad valsts ir apņēmusies šo neziņu pārtraukt un prasīt informāciju vismaz savai lietošanai – nodokļu iekasēšanai u.tml.
Precīzāk sakot, valsts ir tikai reaģējusi uz to, ko no valsts prasa tās kreditori Starptautiskā valūtas fonda personā. Varētu teikt tā, ka SVF piesakās par galveno labuma guvēju no Latvijas valsts pastāvēšanas un nepieļauj, ka tam pienākošos labumus iegūst citi. Žēl tikai, ka Latvija nevar sadūšoties un pieprasīt no SVF to personu sarakstu, kuras gūst labumu no SVF darbošanās Latvijas teritorijā.
Lai nerastos nekādi pārpratumi un lieki strīdi starp ministriem, Tieslietu ministrija bija pievienojusi Komerclikuma grozījumu projektam SVF prasību izrakstu attiecībā uz patiesā labuma guvējiem. Pirmā ir prasība valstij saņemt informāciju par to, kam pieder akcijas, ar kurām akcionāru sapulcēs un citās attiecībās darbojas akciju uzrādītājs – īpašnieka pārstāvis, nevis pats īpašnieks. Seko prasības savlaicīgi un precīzi uzrādīt juridisko personu fiziskos īpašniekus, garantēt šo fizisko personu identitāti (jo nav nekāds retums arī kapos vai psihiatriskajās slimnīcās atrodami uzņēmumu īpašnieki) un palielināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras, lai visu to sasniegtu.
Juristu domas atšķiras par to, vai grozījumi Komerclikumā patiešām palīdzēs sasniegt iecerētos mērķus vai arī tie ir tikai aizdevējiem izrādīts pieklājības žests, kas nemainīs kārtību, kāda jau pāris gadu nodrošināta vai ko tomēr nenodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.
Situāciju vēl samudžinātāku padara tas, ka šobrīd Saeima mēģina iegrozīt patiesā labuma guvēju jēdzienu arī likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. "Tā kā šie grozījumi nākuši no pašiem deputātiem, Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra pārstāvji ir aicinājuši šo likumprojektu saskaņot ar topošajiem grozījumiem Komerclikumā, Kredītiestāžu likumā un Krimināllikumā, norādot, ka faktiskos masu mediju īpašniekus nebūs iespējams atklāt, ja viņi, piemēram, būs ar kādu personu slēguši trasta līgumu, saņēmuši naudas aizdevumu masu medija iegādei, jo šādi līgumi ir komercnoslēpums. Līdz ar to, ja ir mērķis panākt to, ka tiek atklāti mediju īpašnieki, tad ar grozījumiem likumā par presi vien nepietiks un šis jautājums būtu jāregulē plašāk," Neatkarīgajai paskaidroja tieslietu ministra Aigara Štokenberga preses pārstāve Inga Saleniece.
Komerclikumam tiek piedāvāti arī citi grozījumi, kurus tāpat ilustrē R. Meroni darbošanās. Turpmāk valsts prasīs noturēt vietējo kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces tajā administratīvajā teritorijā, kas atbilst uzņēmuma juridiskajai adresei, nevis, piemēram, Šveicē, kā to ir darījis R. Meroni Ventbunkera gadījumā. Esošā Komerclikuma iespējas ir radoši izmantojuši daudzi uzņēmumi, no kuriem lielu publicitāti izpelnījās Latvijas Kuģniecības akcionāru sapulču vairākkārtējā atlikšana. Turpmāk Uzņēmumu reģistram būtu jāiejaucas un jāsasauc akcionāru sapulces tajos gadījumos, kuros sapulces nav notikušas likumā noteiktajos termiņos. Šiem u.c. precizējumiem likumā būtu jānovērš situācijas, kurās viens vai daži uzņēmuma līdzīpašnieki vai varbūt pārvaldnieki cenšas apkrāpt citus līdzīpašniekus vai vispār īpašniekus.
***
VIEDOKĻI
Aigars Lūsis, zvērināts advokāts
– Grozījumus attiecībā uz kapitālsabiedrību reorganizācijas un akcionāru sapulču norisi vērtēju pozitīvi, jo tie samazinās līdz šim likumā noteiktās birokrātiskās procedūras un vienlaikus palielinās akcionāru ietekmi uzņēmumā, ja valdes vai padomes ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā tā tiek apdraudēta. Turpretī grozījumus attiecībā uz patiesā labuma guvēja norādīšanu vērtēju kritiski. Pirmkārt, tiem nav īsta pamatojuma. Likumprojekta anotācija atsaucas uz SVF 2006. gada ieteikumiem, bet tie jau ietverti 2008. gada 17. jūlijā pieņemtajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Nav saprotama nepieciešamība vienas un tās pašas prasības ietvert vairākos likumos. Otrkārt, grozījumos nav kontroles mehānisma un sankciju par šā pienākuma nepildīšanu, tāpēc tie ir deklaratīvi un no juridiskā viedokļa neefektīvi.
Aldis Gobzems, zvērināts advokāts:
– No malas raugoties, šķiet, ka daļu no piedāvātajiem grozījumiem Komerclikumā radījis precedents ar Latvijas Kuģniecības akcionāru sapulces sasaukšanu un pārcelšanu. Ja grozījumi stāsies spēkā, tādām izdarībām vairs nevajadzētu atkārtoties. Savu labumu grozījumi sola arī SIA kapitāldaļu īpašniekiem. Grozījumi liktu valsts iestādēm uzmanīt, lai īpašnieki nezaudē savas tiesības un īpašumus uz viltotu akcionāru sapulču lēmumu u.tml. dokumentu pamata. Līdz šim uz Uzņēmumu reģistru var aiznest jebko, un pārbaudīta tiek vienīgi dokumentu forma, nevis saturs. Tā nedrīkstētu palikt, bet turpinās diskusija, kā sadalīt dokumentu pārbaudīšanu starp UR un zvērinātiem notāriem. Galu galā būs kā parasti – izpildīs tikai daļu no labajiem nodomiem. Ar patiesā labuma guvēju atklāšanu problēmu nevajadzētu būt, jo Latvijā tā jau tiek praktizēta dažās uzņēmējdarbības nozarēs.