Latvijas iedzīvotāji varēs kļūt par kompānijas "airBaltic" daļu īpašniekiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Nacionālā aviokompānija “airBaltic” patlaban aktīvi strādā pie šoruden paredzētā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā jeb IPO, kā rezultātā arī Latvijas un Baltijas iedzīvotāji varēs kļūt par daļu kompānijas īpašniekiem. Tāpat akcijas plāno saglabāt arī valsts, kā arī kāds noslēpumains stratēģiskais partneris, par kura identitāti un iespējamo akciju apmēru patlaban informācija vēl netiek publiskota, vēsta kanāla “360” informatīvais raidījums “360 ZIŅneši”.

“Ja līdz šim Latvijas iedzīvotāju iesaiste dažādu uzņēmumu akciju pirkšanā bijusi salīdzinoši zema, tad interese par “airBaltic” akcijām varētu likt sarosīties lielākam skaitam, un šai akciju iegādei veltīt vairāk naudas,” prognozē ZIŅnešu uzrunātais finanšu eksperts Ģirts Rungainis. Akciju sākotnējais publiskais piedāvājums nozīmē kompānijas sagatavošanu biržas prasībām, tostarp gan komunikācijas, gan finanšu un struktūras jomās.

Viens no pirmajiem darbiem pirms došanās uz biržu ir “airBaltic” akciju novienādošana līdz vienai nominālvērtībai, lai kompānija kļūtu pievilcīgāka kā pašmāju, tā arī starptautiskajiem investoriem. Ja pagaidām akcijas vērtības ir dažādas, tad pēcāk vienas akcijas vērtība būs desmit eiro centi.


Pašlaik “airBaltic” pamatkapitāls ir vairāk nekā 596 miljoni eiro. Nolemts to krasi samazināt - par 571,293 miljoniem eiro. Tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc tā samazināšanas būs vien 25 miljoni eiro.
Līdz šim vairākkārt ar milzu summām, nodokļu maksātāju naudu, glābta aviokompānija. Sabiebrībā tamdēļ lielu sašutumu izraisījis lēmums samazināt “airBaltic” pamatkapitālu par vairāk nekā pusmiljardu eiro. Faktiski tas nozīmē, ka nodokļu maksātāju nauda izmantota “airBaltic” zaudējumu segšanai. Vienlaikus Satiksmes ministrijā norāda, ka šos līdzekļus valsts atgūs gan dividenžu, gan turpmāko nodokļu nomaksā, kā arī radītajās darba vietās un pienesumā, ko sniedz “airBaltic” kā starptautiskās aviācijas nodrošinātājs.



Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.