Luhse: neticu, ka airBaltic ir zaudējumus nesoša

Par airBaltic ķezas ietekmi uz lidostu un Latvijas ekonomiku, šodienas problēmām un nākotnes iecerēm, kā arī politizācijas blaknēm Neatkarīgās intervija ar starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Arni Luhsi.

Neatkarīgā: – Kāda ir airBaltic nozīme lidostas attīstībā, finanšu sistēmā, Latvijas ekonomikā?

Arnis Luhse: – airBaltic ienes ļoti daudz Latvijas ekonomikā. Atvedot uz Latviju apmēram miljonu cilvēku un vēl divus miljonus tranzītā, airBaltic veido tādu kā skudru pūzni, savilkšanu, kas rada vēlmi lidot arī citām kompānijām, tās grib pārķert sev kādu pasažieri, kā rezultātā vēl divus miljonus ved arī citas kompānijas. Meklējot tirgu, aviokompānijas lidostā paskatās elementārās lietas, ja viss normāli, dodas uz tūrisma aģentūrām, Rīgas tūrisma biroju un prasa: jūs varat man 100 cilvēku katru nedēļu nodrošināt lidmašīnā? Varat izmitināt 100 cilvēku? Tikai kādi 10%, varbūt nedaudz vairāk, ir tie, kas brauc darba darīšanās, pārējie ir tūristi, atpūtnieki, ārzemēs dzīvojošie tautieši. Ar to, ka airBaltic atved trīs miljonus pasažieru, ieguldījums ekonomikā nebeidzas. Lidosta ir tikai vārti, pa kuriem ienāk valstī un aiziet. Lidostai airBaltic finansiāli nav tāds milzīgs ieguvums kā valstij, no kompānijas mēs ieņemam apmēram 10 miljonu gadā – tas nav nekas liels.

– Valdība otrdien atkal nenonāca pie galīgā lēmuma par to, ko darīt ar airBaltic, tai atkal pārmet vilcināšanos. Bet, ja tiešām Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) nedod prasīto informāciju, tostarp, par patiesā labuma guvējiem, lai zinātu, vai akcionāri vispār ir spējīgi ieguldīt savu daļu pamatkapitāla palielināšanā, vai šī piesardzība nav vietā?

– Jābūt drošiem, bet vilcināšanās gan ir nevietā, lēmumam vajadzēja būt jau pirms četriem mēnešiem. Pirms vēlēšanām baidījās kaut ko nepopulāru pieņemt. No valsts puses jebkurš lēmums ir labāks nekā nekāds. Pārdot? Pieliekam nosacījumus, piemēram, par to, ka 25 gadus Rīga būs bāzes lidosta! Valstij pārpirkt? Bet tad skaidri!

– Tas būtu paceļams?

– Jā. airBaltic lidmašīnas lielākoties ir pilnas, ap 90% lidmašīnu noslodze ir virs 70%. Lidostā Rīga 66% lidojumu veic tieši airBaltic. Maršruti ir rentabli, cilvēki ir. Neticu, ka kompānija ir zaudējumus nesoša.

– Un kā ar mazajām, neekonomiskajām lidmašīnām?

– Murgi! Labi, mazie Fokker, bet tagad airBaltic ir Dash lidmašīnas, kas ir daudz ekonomiskākas. Visneekonomiskāk ir lidot ar lielo lidmašīnu, kas uz pusi nav piepildīta.

– Ja kompānija ir rentabla, peļņu nesoša, no kurienes tie parādi?

– Man nav precīzu datu, es tikai redzu kustību, salīdzinu ar citām kompānijām. Kaut kas noteikti ir jāmaina tajā biznesā, jāsāk jau ar vadības nomaiņu. Ir ļoti aizdomīgi, kāpēc līdz šim brīdim airBaltic nav uztaisīts audits. Mums, lidostai, audits kā pēc pulksteņa nāk.

– Kāds, jūsuprāt, ir labākais risinājums?

– Mums ir vienalga, kā, galvenais, lai ir kāds risinājums! Ja pārdot, tad, manuprāt, labāk kādam no Ķīnas, Āzijas, nevis eiropietim, kurš kompāniju nogremdēs tīšām, jo nav ieinteresēti savu valstu kompānijām taisīt konkurenci. Aziāti, kas grib ienākt Eiropā, būs ieinteresētāki.

– Jūs neredzat nekādas priekšrocības tam, ka tā ir nacionālā kompānija?

– Protams, ir pluss – nacionālās kompānijas to habu jeb savilkšanu taisa caur savu valsti, tas ir nacionālās kompānijas uzdevums. No šāda viedokļa, protams, ir labāk pārņemt valstij. Man ir pietiekami daudz nezināmu detaļu, kas varbūt ir zināms valdībai, lai pateiktu, kas tagad ir pareizāk.

– Vai reisu atcelšana 12., 13. septembrī, jūsuprāt, radījusi arī kādu ilgtermiņa negatīvu efektu ne tikai pašam airBaltic, bet arī lidostai?

– Ilgtermiņā negatīvu efektu radīja gan šo reisu atcelšana, gan, vispirms jau, ekonomikas ministra Arta Kampara paziņojums vasarā. Cilvēki, kas te atbrauca uz savu reisu un neaizlidoja laikā, nesaņemot paskaidrojumus, strādā kā negatīvie tālākie reklamētāji. Rindā stāvēja lietuvietis, kas smīnēja, ka drīz jūs visi lidosiet no Viļņas, somi pateica: Crazy airport, ka uz Rīgu vairāk nelidos, neatkarīgi no tā, ar kādu aviokompāniju. Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ielika savā mājaslapā brīdinājumu: airBaltic biļetes nepērciet!

– airBaltic problēmas nobremzējušas lidostas termināļa piebūves celtniecības projektu?

– Ja airBaltic apstājas, esam atpakaļ uz diviem miljoniem pasažieru gadā no pieciem, ko cerējām sasniegt šogad. Varbūt ap miljonu airBaltic pasažieru tiešajos reisos gada, pusotra laikā varētu pārņemt citas kompānijas. Esošais terminālis bez problēmām apkalpo trīs miljonus pasažieru – kāpēc mums vajag lielāku? Jā, to vajadzēja jau pirms četriem gadiem, esošajā terminālī apkalpot piecus miljonus pasažieru ir tas pats, kas trīs ģimenes vienistabas dzīvoklī izmitināt. Tualetes pārpildītas, kafejnīcas, reģistrēšanās zona pārpildīta, fiziski telpas nav, nav, kur vēl kādu galdiņu uzlikt, kur drošības līnijas ierīkot. Protams, varam runāt par Šengenas un ne Šengenas pasažieru nodalīšanas nepieciešamību, bet, ja paliek trīs miljoni, varam iztikt. Tas gan nenozīmē, ka nav jāceļ kaut kas lielāks un jācenšas panākt lielāka plūsma. Saskaņā ar pētījumiem normāli Eiropas valstīs, arī ASV, pasažieru skaits ir apmēram trīs reizes lielāks nekā iedzīvotāju skaits. Latvijā normālā situācijā tie būtu ap sešiem miljoniem.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"