“Zemnieku saeima” brīdina par šonedēļ gaidāmajām salnām

Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma, biedrība “Zemnieku saeima” aicina visus lauksaimniekus kārtīgi sagatavoties, sekot līdzi gaisa temperatūrai un izmantot pārbaudītas metodes, lai sevi pasargātu, liecina izplatītais paziņojums medijiem.

Salnas lielākoties veidojas tieši saullēkta laikā - diennakts vēsākais laiks ir tieši pirms saules lēkta un vēl aptuveni 1-2 stundas, kamēr gaiss iesilst.

Dažādi augi mīnus grādus panes atšķirīgi, tomēr ļoti siltais laiks, kas sācies jau aprīļa vidū, ir paātrinājis visu augu attīstību - lielai daļai jau redzami pumpuri un pat uzplaukuši ziedi. Šis ir laiks, kad jebkura kultūra ir īpaši jutīga pret salnām, un apsalt var pat aukstumizturīgās kultūras. Tas nozīmē, ka salnas šajā pavasarī var nodarīt plašus postījumus,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Salnas var ietekmēt gan dīgstus atklātos laukos, gan augļkokus, piemēram, plūmes, kurām ir atvērušies ziedpumpuri, gan arī siltumprasīgos augus - ogas, ķirbju dzimtas augus, tomātus, papriku, baklažānus u.c.

“Mūsu uzplaukušie melleņu pumpuri var izturēt līdz mīnus 2 grādiem, bet dzērvenes ir vēl kaprīzākas. Kad dzērveņu pumpuri paliek balti, tie temperatūru zem nulles vairs neiztur. Pērn mums 2 hektāru platībā, kur nebija laistīšanas iekārtu, nosala mellenes. Lai pasargātu ražu, mēs izmantojam arī speciālu aplikāciju, kurā monitorējam augsnes temperatūru, tādēļ gaidāmajām salnām esam gatavi, esam sagatavojuši un notestējuši laistīšanas iekārtas. Aicinu arī citus saimniekus būt apņēmīgiem un vērīgiem, laicīgi sagatavoties un pasargāt gaidāmo ražu!” norāda Gundega Sauškina, uzņēmuma “Very Berry”, kam 36 hektāru platībā aug ir dažādas ogas un augļi, vadītāja.

Tomēr jāņem vērā, ka laistīšana var pasargāt tikai no nelielām salnām. Citus gadus pavasarī ir bijuši pat mīnus 10 grādi - šādā aukstumā laistīšana vairs nelīdzēs.

“Vislielākais salnu radītais risks, protams, ir pilnīgs ražas zudums. Un, lai gan gan salnas ne vienmēr nozīmē, ka augi un potenciālā raža pilnībā aizies bojā, salnās apskādētās kultūras pēc tam sliktāk aug un ir mazāk noturīgas pret slimībām un kaitēkļiem,” skaidro Juris Lazdiņš.

Lai saimnieki sevi pasargātu no augu nosalšanas un potenciālās ražas zaudējumiem, vērts izmēģināt vairākas metodes.

• Laistīšana. Augu laistīšana agri no rīta, tieši salnas stundās, ir efektīvākais aizsardzības paņēmiens. Vislabāk ir izmantot sīkpilienu smidzinātāju, ko izmanto zāliena laistīšanai - sīkiem pilieniem sasalstot, izdalās siltums. Ziedošo augļu koku aizsardzībai lieti noder arī muguras smidzinātāji.
• Dūmošana. Vēl viens efektīvs paņēmiens, kā sevi pasargāt - lai gan dūmi nesilda gaisu, tie veicina kondensāta rašanos, tādējādi kaut minimāli paaugstinot gaisa temperatūru. Par materiāliem, ko izmantot dūmošanai, jāparūpējas jau iepriekš - salmus vai skaidas jāsagatavo iepriekš, lai salnas laikā atliek tos vien aizdedzināt. Tāpat vērts izmēģināt speciālas dūmu sveces, kas atvieglo dūmošanu dārzā, taču tās var lietot tikai uz atklātiem laukiem, ne siltumnīcās. Dūmošana ir jāuzsāk pirms saullēkta, un, ja temperatūra strauji tuvojas nullei, tad pat agrāk.
• Agrotīkls. Tas ir salīdzinoši vienkāršs augu aizsardzības veids, ko var izmantot arī siltumnīcās, taču agrotīkli derēs vien mazām platībām. Agrotīklu var uzklāt tieši uz augiem vai uz vieglas konstrukcijas stieplēm vai zariem.
• Gaisa jaucēji. Tie palīdz veicināt gaisa apmaiņu, silto gaisu novadot tuvāk augsnei. Šo metodi plaši izmanto lauksaimnieki Polijā, bet arī Latvijā tā sāk kļūt aizvien ierastāka.

Lai izvairītos no negaidītiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, “Zemnieku saeima” aicina lauksaimniekus laicīgi sagatavoties, sekot līdzi laika prognozēm un izvēlēties sev piemērotāko paņēmienu aizsardzībai pret salnām.