Pavļuts: Latvijas tautsaimniecībai vairāk nepieciešama darbaspēka nodokļa likmes samazināšana

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ir nepieciešams samazināt, taču Latvijas tautsaimniecībai vairāk nepieciešama darbaspēka nodokļa likmes samazināšana, - LNT raidījumā "900 sekundes" šorīt sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc ministra teiktā, palielinoties inflācijas spiedienam, pamatojoties uz energoresursu cenām pasaulē, būtiski ir rēķināt, vai var samazināt abus nodokļus - PVN un darbaspēka nodokli - vienalicīgi.

Pavļuts ir pārliecināts, ka plānoto PVN samazinājumu par 1% izjustu arī iedzīvotāji, tikai jautājums ir, kā izdosies vienoties ar tirgotājiem, uzņēmējiem, lai cenas precēm un pakalpojumiem netiktu paaugstinātas uz degvielas cenu kāpuma rēķina.

Lielāks PVN samazinājums, pēc ekonomikas ministra domām, būtiski palielinātu valsts budžeta deficītu, jo PVN ir viens no būtiskākajiem ieņēmumu avotiem.

Pavļuts solīja, ka pašlaik nav jautājums samazināt vai nu PVN, vai darbaspēka nodokli, jo būtu nepieciešams samazināt abus, bet tas jādara pakāpeniski un kompleksi. "Jautājumu par darbaspēka nodokļa samazināšanu es saglabāšu dienaskārtībā," solīja ministrs.

Jau ziņots, ka piektdien, 27.aprīlī būs pieejams Finanšu ministrijas (FM) ziņojums, kurā tiks izvērtēta nodokļu samazinājuma ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, šā gada martā samazināja makroekonomiskās attīstības prognozes. FM martā prognozēja Latvijas IKP izaugsmi šim gadam 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā.

Valdības prognoze šim gadam bija 2,5% izaugsme, un tā tika ņemta par pamatu, veidojot valsts budžetu. Savukārt Latvijas Banka jau iepriekš savas IKP prognozes šim gadam samazināja līdz 1,3%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais