2.lapa
SKORPIONA ARHETIPS
(Plūtons)
Nāves dieva un pazemes pasaules pirmtēls
Attīstība var notikt uz sakrātā potenciāla rēķina. Jupitera laikā radās sociālā struktūra. Tomēr - «plika» sociālā struktūra ir pat kukaiņiem, piemēram, bitēm vai skudrām. Tur gan sociālās lomas iedala daba, un mainīt tur neko nevar. Cilvēks toties spēj mainīt savu realitāti - viņš pārkāpj Jupitera sakārtotos sociālos mehānismus, un, ja skudru pūznis tādā gadījumā, piemēram, aizietu bojā, cilvēku dzimta, pateicoties uzkrātajiem iekšējo rezervju resursiem, spēj uzbūvēt jaunu pasauli un skatījumu. Šodien šos slēptos resursus mēdzam dēvēt arī par garīgajiem spēkiem, un tie dod grūdienu mūžīgajai transformācijai, kas cilvēci pavada no pirmsākumiem līdz laiku beigām. Astroloģijā to simbolizē Skorpions.
Kas tad bija sākotnēji pamatā tam, ka cilvēks nekad neapstājas pie sasniegtā, vienmēr lauž un būvē pa jaunam, pārkārto realitāti? Pirmais un visai triviālais - cilvēks ir visēdājs, un tas ļāva izdzīvot arī tur, kur aukstuma dēļ augu valsts praktiski nav. Gaļas ēšana un līdz ar to ātrāka vielmaiņa, kā arī ar gaļas ieguvi saistītās medības veicināja evolūciju, valodas rašanos utt. Sievietēm pazuda riesta periods - tās kļuva pieejamas un auglīgas visu gadu, kas pacēla dzimšanas koeficientu.
Starp citu, Skorpions atbild gan par izvadorgāniem (kuru darbība ataino vielmaiņas intensitāti), gan par dzimumorgāniem un vispār skaitās iekšēji aktīva un seksuāla zīme. Pār Skorpionu valda Plūtons, cilvēka neredzamo rezervju un pazemes bagātību pārvaldnieks, neredzamās (bet tomēr eksistējošās!) realitātes planēta. To pārstāv, piemēram, nauda - realitātē tie ir mazi papīrīši vai cipari ekrānā, tomēr aiz tā slēpjas milzīgs spēks un ietekme. Saturns - tā ir matērija, bet Plūtons - neredzamā enerģija, kas ir tās pamatā. Savukārt mītos neredzamā realitāte - tā ir aizsaule, pazeme - tur ir mītiskas bagātības, nogrimušas pilis, turpina dzīvot no šīs pasaules aizgājušie. Plūtons simbolizē cilvēku slēptās vēlmes pēc tā, kas viņiem nepieder.
Pazemes pasaules ir visās mitoloģijās. Tās pārvaldīja īpaši pazemes vai nāves dievi. Parādījās krāšņi bēru rituāli, pavadīšanas darbības, kuru mērķis - mirušos droši aizgādāt uz viņu pasauli. Noteiktos laikos viņus gan paaicina, paēdina un atceras, bet tādēļ, lai pārējā laikā viņi netraucētu. Interesanti, ka daudzās kultūrās Veļu laiks, Mirušo piemiņas dienas ir apmēram novembra sākumā, tātad - Skorpiona zīmē.
Daudzu pazemes dievu tēli savu primsākumu raduši mirušo godināšanā. Šādā nozīmē Plūtona arhetips turpina Saturna tēmu, kurā rodas atmiņas par nāvi, taču tagad jau tas ir aktīvs pārbaudījums, cīņa ar to, nevis tikai neizbēgams liktenis. Mednieks - viņš taču arī pats jau uzstājas dieva lomā, atņemot dzīvību! Jaunais plūtoniskais iznīcināšanas instinkts sāka daudzkārt pārspēt senāko saturnisko pašsaglabāšanās instinktu, un šis kļuva par milzīgu konfliktu starp dinamismu un inerci. (Astroloģijā Saturna un Plūtona arhetipu sadursme šodien parādās kā katastrofas.)
Cilvēks sāka sajust vainu un lūdza piedošanu nogalinātajam zvēram. Arī ar nogalinātajiem (nevis dabiski mirušajiem!) - tikai pa labam, ja nu atgriežas un atriebjas! Tā radās mirušo kults, no tā - pazemes pasaule, kuras funkcijas: saglabāt, noturēt zemes potenciālu dzīlēs, kas slēptas no cilvēku un pat citu dievu acīm. Plūtona pārziņā ir minerālu iegulas, augsnes auglība, zemes enerģija, uzkrātais iekšējais spēks.
Plūtona arhetipa kulminācijas laiks ir ganāmpulku rašanās, kad lopkopība lielā mērā nomainīja medības kā pamata iztikas avots. Līdz ar to no apm. 9000. gadiem p.m.ē. ganības, ganāmpulki (kā bagātību simbols) stipri iesakņojas, arī pazemes dievi kļūst par ganāmpulku aizgādņiem; dvēseles «ganās» pazemes pļavās.
(Turpinājums par pārējiem zodiaka zīmju arhetipiem sekos.)
___
Rakstā izmantoti materiāli no D. Radjēra darba «Personības astroloģija», Semiras un V. Vetaša grāmatas «Astroloģija un mitoloģija», kā arī no www. astrocentr.ru, econet.ru, astromeridian.ru un V. Hļebovas darba.