APRITĒ: Meitene, kas mostas trijos
Pirms vairākiem gadiem hokeja faniem acīs iekrita LTV meitene Karīna Rubene – kā nu ne, blonda un smuka! Pašlaik viņa strādā Rīta Panorāmā un ar savu optimismu palīdz piecelties tiem, kuri no rīta ir nīgrāki omā.
Šķiet, ka Karīna Rubene televīzijā ir jauniņā – jo viņa tā izskatās, taču tā nemaz nav, Karīna LTV strādā jau desmit gadus. Parasti saka, ka ik pēc pieciem gadiem nepieciešams mainīt darbu. «Tie tiešām varētu būt tieši pieminētie pieci vai seši gadi, kad man uzmācās sajūta par nepieciešamību mainīt darbu, bet tobrīd aizgāju bērna kopšanas atvaļinājumā. Šķita, varbūt pēc tam vairs neatgriezīšos televīzijā, jo rutīna bija liela, bet pēc tam, kad pusotru gadu biju prom – nosēdējusi mājās, atnācu atpakaļ un sapratu – nē, šī ir mana vieta, man taču te riktīgi patīk!» saka Karīna. Viņai gan darba apstākļi mainās, strādāts ļoti dažādās sfērās. «Daudzus gadus nostrādāju, veidojot sižetus Panorāmai, pa vidu tam bija Dziesmu svētki, valsts svētki. Tieši tad, kad ieslēdzās rutīna, sākās kāds jauns projekts, kas atkal raisīja emocijas un ļāva sajusties īpašākai, noturēja mani arī pie tā ikdienas darba, pie Panorāmas. Taču pēc atnākšanas no dekrēta es biju lielākās pārmaiņās, sapratu, ka to ritmu, kas ir Panorāmā, vairs nevēlos, jo tā ir visa diena projām. Sarunās ar priekšniecību vienojāmies sākotnēji par laika ziņu vadīšanu, bet pēc tam uzradās iespēja vadīt Rīta Panorāmu.»
Guļ, kad var
Rīta Panorāma – tas šķiet skarbi, cikos tad jāceļas?! «Es ceļos trijos!» ar pārsteidzošu atklājumu nāk Karīna. «Mēs paši rakstām ziņas, gatavojam intervijas, līdz ar to viss, ko mēs raidījumā stāstām un rādām, ir arī pašu rokām izdomāts un uzrakstīts. Es jau iepriekšējā vakarā pavadu kādas trīs stundas pie raidījuma sagatavošanas, tad ceļos trijos, salieku kopā visus špikerus un plānus, apdeitoju ziņas, kas jauns noticis naktī utt.,» enerģiski klāsta Karīna. Modināt citus nemaz neesot tik grūti. «Kad es izkāpju no gultas un pamostos, aiziet rīta dinamika. Parasti ieskrienu studijā, kad palikusi tikai minūte līdz iesim gaisā, tāpēc uz raidījuma sākumu nekādā gadījumā nevari aizmigt. Protams, cilvēciski ik pa laikam ieslēdzas nogurums, un tad producenti ik pa laikam austiņās saka: «Mostamies, mostamies, esam žirgtāki!» Pats jau nemaz nejūti, ka kādā brīdī, lasot ziņas, sagursti. Tieši nesen vienā tādā brīdī man režisore austiņā saka: «Tu tikai nenomirsti kadrā!» Man, protams, sanāk smiekli, un dabūju rājienu – lasām nopietnas ziņas un smejamies?! Tā taču nedrīkst! Bet tāda ir tā aizkadra dzīve, ko skatītāji neredz! Protams, piedomājam, rēķināmies ar to, ka citi tikko pamodušies, lai ar mūsu ziņām cilvēkiem vienkāršāk iesākt dienu.» Karīnai ar miegu laikam ir kaut kāda īpaša vienošanās. «Es varu aizmigt kaut vai kājās stāvot. Piemēram, šorīt aizgāju uz raidījumu, visu biju izdarījusi, skatījos, ka man vēl desmit minūtes līdz grimam. Super, es taču varu vēl desmit minūtes pagulēt! Aizgāju turpat stūrītī uz dīvāna pagulēju, piecēlos, viss kārtībā! Ar to man nav problēmu!» optimistiski smaida Karīna.
Ar hokeju sirdī
Šķiet, lielākoties Karīna tomēr iepazīta kā Rīgas Dinamo hokejistu intervētāja – lai arī viņa to šobrīd vairs nedara, var just, meitenei hokeja lietas joprojām ir sirdī. «Tolaik laikam radās ideja ieviest ārzemju praksi, ka šīs intervijas [ar hokejistiem] taisa meitene, nevis puisis. Kādā sakarā iedomājās tieši par mani – nezinu! Atceros, ka pie manis atnāca un jautāja – vai tev hokejs patīk, tu vispār par to kaut ko zini? Es biju parasts hokeja fans, vienīgās mācībstundas, ko biju skolā nobastojusi, bija tās, kad bija pasaules hokeja čempionāts – skrējām uz mājām, lai redzētu, kā sākas spēle. Tāpēc man likās – jā, forši, es par to ideju biju stāvā sajūsmā!» ar nostalģiju balsī atminas Karīna. «Tajā laikā saņēmu daudz komplimentu tieši par jautājumiem, lai gan pati ātri sapratu, ka neko globāli atšķirīgu taču nevar pajautāt. Kādreiz mēģināju eksperimentēt, bet atdūros pret to, ka džekiem tajā brīdī bija tikai viena doma – ātrāk uz soliņu atpūsties, nu ko es tur ar kaut kādu augstāko pilotāžu izcelšos! Tad es mēģināju rast kaut kādu kompromisu starp to, lai cilvēki tomēr kaut ko no viņiem uzzinātu, un to, lai hokejisti šīs intervijas laikā nenomirtu, jo viņiem tomēr vēl viens vai divi periodi jānospēlē. Tolaik lasīju visu par un ap hokeju, [Armands] Puče man vispār bija dieva vietā, viņš tolaik daudz rakstīja par hokeju, pirms spēlēm satraucos, vai visu esmu izlasījusi, vai visus spēlētājus iepazinusi!» stāsta Karīna. «Man sirds parasti sāpēja par tiem, kurus nenovērtē. Piemēram, Jānis Andersons vai Jēkabs Rēdlihs – viņi taču labi spēlēja, bet viņus visu laiku atbīdīja zemākās pozīcijās?! Vēl bija Ville Nieminens no Somijas – es viņu vēroju, man likās, ka arī viņš ir ļoti spējīgs, bet no viņa tik ātri atbrīvojās. Un man tā likās tāāāda netaisnība! Kriss Holts – kad klubs viņu izčakarēja, nepagarinot līgumu, tad arī man bija baigā vilšanās. It kā jau panākta vienošanās, viņš aiziet parakstīt dokumentus, bet tad pasaka – sorry, neesi vajadzīgs. Šī sporta virtuve ir diezgan neglīta.»
Dēlam novēl hokeju
Pēdējā intervija ar hokejistiem Karīnai sanāca ļoti aizkustinoša – pats komandas kapteinis Sandis Ozoliņš viņai pasniedza ziedus. «Man tas video ir saglabāts, varbūt pēc gadiem dēls izaugs un gribēs to redzēt. Viņš varbūt spēlēs hokeju, skatīsies un teiks – labais, es taču tur esmu vēderā!» smejas Karīna. «Uz play off spēlēm vairs nepaliku, jo vēders jau bija tik liels, ka pašai šķita – šim darbam tas vairs nepiestāv. Es arī nezināju, cik ilgi mūsējie tur spēlēs – tās varēja būt divas nedēļas, varēja būt mēnesis, tāpēc ar vadību vienojāmies, ka noplaukstu īsi pirms sezonas beigām. Es zināju, ka man tā ir pēdējā spēle, tā bija arī pēdējā spēle regulārajā čempionātā. Man saka – paņem kādu uz noslēguma interviju! Es saku – ņemšu [Sandi] Ozoliņu! Nē, nē, ņem kādu citu, jo Ozoliņš kā komandas kapteinis gribēs noslēgumā kaut ko teikt, apkopot sezonu. Šķiet, intervēju [Mārtiņu] Cipuli un domāju – tā, tagad Ozoliņš nāks runāt, ko viņam teikt, ko prasīt?! Un skatos – viņš nāk ar puķēm, es biju tik priecīga, tas bija tik forši! Tas bija skaists brīdis! To mūsu džeki bija noorganizējuši, tas bija ļoti mīļi!» Iespējams, ka kādreiz Rubenes uzvārds atgriezīsies hokejā. «Manam dēlam ļoti patīk hokejs, viņš visu vasaru nesaprot, kāpēc mēs neejam uz spēlēm. Ir bijis tā, ka Ralfs vakarā iznāk no istabas – viņam mugurā uzvilkts krekls ar visiem hokejistu autogrāfiem – un saka, ka gribot iet uz hokeju. Un tad man liekas – jā, laikam ne velti es tur stāvēju pie tā ledus! Hokejs viņam laikam jau ir asinīs. Daudzas mammas saka – kāds hokejs, futbols ir foršāks! Es skaidri zinu, ja mans dēls gribēs spēlēt hokeju, es to viņam pilnīgi noteikti neliegšu!»
Ar degsmi bīstamajā
Desmit gadi Panorāmā – kāds ir bijis interesantākais sižets? «Tolaik tikko savu eksistenci bija sācis raidījums De facto, realizējām dažādas trakas idejas. Viena no tām bija iešana pie plastikas ķirurgiem – stāstīju viņiem, ka gribu atsūkt taukus un palielināt krūtis. Man nebija nekāda liekā svara, mēs vienkārši gribējām pārbaudīt, ko cilvēki par naudu ir gatavi darīt. Nu, tad tur arī bija galējības – man tikai viens pateica, ka viņš to nedara naudas dēļ, bet, ja mani tiešām kaut kas neapmierina, lai eju paskriet krosiņu. Pārējie bija gatavi ķerties pie darba, viens pat teica – jā, te uzreiz redzams, ka aptaukošanās ir iedzimta, vai jums gadījumā mamma nav apaļa?! Kolēģi bija apsmējušies līki!» smejas Karīna. Vēl viņas kontā ir slaveno 13. janvāra grautiņa sižetu gatavošana, par ko TV meitenei atgādinot uzreiz iedegas acis. «Jā, labi, ka atgādināji! Man tas palicis atmiņā nevis ar to, ka tur bija bīstami, bet ar to, ka beidzot varēja apzināties žurnālista misiju! Tā iespēja, ka es tur varu būt klāt! Jo kā vienkāršs cilvēks es noteikti nebūtu gājusi uz šādu pasākumu. Un arī kā žurnāliste – braucu it kā uz parastu sapulci, bet par ko tas viss beigās pārvērtās – par tiešraidēm teju visas nakts garumā un pilnīgi mainītiem ziņu plāniem!» sajūsminās Karīna. «Atceros, man kolēģe teica – ko tu tur lien tajā pūlī, tevi tur neviens nedzen, stāvi taču maliņā! Bet man likās – tas taču ir tik forši, ja vari filmēt no iekšpuses, intervēt cilvēkus, kas tajā brīdī lauž ārā no bruģa akmeni, jo tās dusmas ir sakrājušās tik lielas! Iespējams, ka to visu kāds izprovocēja, taču emocijas konkrētajā brīdī bija patiesas, tā laikam bija viena no retajām reizēm, kad latvieši tik sakāpināti parādīja, ka viņi nav tomēr ar visu gluži mierā. Jā, muļķīgi parādīja, arī rezultāta ilgtermiņā tam diemžēl nebija, bet tomēr parādīja.»
Karīna Rubene
- Dzimusi 1985. gada 4. septembrī Valmierā
- Pabeigusi Jaunpiebalgas vidusskolu, pēc tam Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, tad Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu programmu;
- Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma žurnāliste, laika ziņu moderatore;
- Dēla Ralfa (3) mamma.