Ja ar līgošanu ģimenes lokā nepietiek, ja gribas iejukt lielākā ļaužu masā un vēl gribas kādu, kas izklaidē un pasaka, kas jādara, līgošanai var izvēlēties kādu publisku pasākumu. Vienmēr jau ir droša alternatīva – 21. gadsimta uzticamākais draugs – televizors.
Lielu kolektīvu pasākumu faniem
Galvaspilsētas iedzīvotājiem tiek piedāvāti divi lieli saulgriežu sagaidīšanas pasākumi. 22. jūnijā no pulksten 9 Doma laukumā notiks tradicionālais Zāļu tirgus, tajā varēs iegādāties visu svētkiem nepieciešamo ēdmaņu, kā arī Jāņu zāles, vainagus un amatnieku izstrādājumus. Līdztekus tirgum Doma laukumā būs iespēja redzēt dejotāju, dziedātāju, koklētāju, mūziķu, koru un pūtēju orķestru uzstāšanos. Savukārt Kalnciema kvartāls aicina uz nakts tirgu - 22. jūnijā no pulksten 16.
Arī šajā tirgū būs atrodami dažādi gardumi no visas Latvijas, būs saulgriežu ielīgošanas dziesmas, rotaļas un zāļu darbnīcas, kas palīdzēs sagatavoties Līgo svētku svinībām. Kā jau ierasts Kalnciema kvartāla tirgū, būs sarūpēti arī mūsdienīgi risinājumi iedvesmojošākiem saulgriežiem, piemēram, būs iespējams tikt pie sava hennas tetovējuma ar latvju zīmēm vai rotāties tradicionālos tērpos mūsdienīgās apdarēs. Nevajadzētu palaist garām Suitu nakts sadziedāšanos, kas sāksies pulksten 18 - Suitu sievas no Alsungas dziedās saulgriežu dziesmas un ziņģes. Bērniem būs iespēja doties ielīgošanas rotaļās.
Jau tradicionāli Rīgā Līgo svētkus svin 11. novembra krastmalā un Dzegužkalnā. Pasākums Līgosim krastamalā! 23. jūnijā sāksies pulksten 17 un kopā ar svinību vadītājiem Ketiju Šēnbergu, Intaru Rešetinu un dīdžeju Kasparu Zaviļeiski risināsies līdz pat rīta ausmai. Krastmalā svinību apmeklētāji varēs dzīvot līdzi tautas deju ansambļa Līgo dejotājiem uzvedumā Īsa bija Jāņu nakts, piedalīties Rīgas ielīgošanā kopā ar muzikālo apvienību Pērkonvīri un ugunskuru iedegšanas rituālā. Pasākuma galvenais notikums būs muzikālais uzvedums Reiz Jāņu naktī, kurā populāri skatuves mākslinieki dziedās maestro Raimonda Paula dziesmas. Uzvedumā piedalīsies Agnese Rakovska, Daumants Kalniņš, Ieva Kerēvica, Kristaps Rasims, Olga Rajecka, Normunds Rutulis, Aija Andrejeva, Aija Vītoliņa un Mārtiņš Ruskis, sieviešu un vīriešu vokālie ansambļi. Solistus pavadīs instrumentālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā. Svētku naktī līgotāji aicināti dejot latviešu estrādes zelta klasikas ritmos un, protams, arī zaļumballē kopā ar grupu Apvedceļš, pavadot laiku pie ugunskuriem, pie balti klātiem galdiem baudot Jāņu tradicionālo mielastu, kuru būs iespēja gan līdzi atnest, gan iegādāties uz vietas vairāk nekā 30 tirdzniecības vietās. Dzegužkalnā svētku vakars sāksies pulksten 20, kad visus kopā pulcinās Jāņa māte Zoja Heimrāte un Jāņa tēvs Edgars Lipors. Tautas tradīcijas būs iespēja apgūt kopā ar Liepājas aktrišu kopu Atštaukas, bet Jāņu dziesmas varēs dziedāt līdz ar postfolkloras grupu Iļģi. Pēc jāņuguns iedegšanas sāksies Jāņu rotaļas un danči kopā ar Ilgu Reiznieci, Valdi Putniņu un Rīgas Danču klubu un grupu Iļģi. Tieši pusnaktī notiks Jāņu godināšana, bet pēc tās varēs lustēties kopā ar Juri Kaukuli un Jauno Jāņu orķestri, Ēriku Zepu un postfolkloras grupu Rikši. Izturīgākie līgotāji aicināti sauli sagaidīt kopā ar atraktīvo dūdu un bungu grupu Auļi.
Par neģimeniskajiem līgotājiem padomājusi arī Sigulda. 23. jūnijā pulksten 20 Līgo nakts svinības notiks Siguldas pilsdrupās. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus gaidīs piedzīvojumi kopā ar Rūdolfa Blaumaņa personāžiem brīvdabas izrādē Trīnes grēki Tērvetes amatierteātra Trīne izpildījumā. Rūdolfa Blaumaņa joku luga Trīnes grēki vēsta par mīlestības līkločiem un intrigām 19. gadsimta beigu Latvijā. Pasākuma otrajā daļā, kas sāksies pulksten 22, paredzēta Līgo nakts zaļumballe pie lielā Jāņu ugunskura kopā ar grupu COCO orchestra un DJ Aivi.
Ja gribas līgot pie jūras, tad jādodas uz Jūrmalu. 23. jūnijā pulksten 20 Dzintaru pludmalē ar īpaši veidotu programmu, sadziedāšanās koncertā piedalīsies Varis Vētra, Ingus Ulmanis, Ivo GrīsniņšGrīslis, Elza Rozentāle, Annija Putniņa, īpašais Līgo koris, Jūrmalas deju kolektīvs Zālīte, pavadošā grupa Madara Kalniņa vadībā. Pēc koncerta balle kopā ar Džentlmeņu špagats, Mc Orķestri, Normundu Rutuli, Musiqq, DJ BigShuzz. Kauguru pludmalē pulksten 21.30 Līgo vakaru ieskandinās latviešu tradīciju kopa Skance. Līksmošana turpināsies līdz saullēktam, zaļumballē kopā ar grupu Apvedceļš un DJ Pēteri Začestu.
Un vēl - jūras krastā 23. jūnijā, sākot no pulksten 22, tiks iedegti 13 ugunskuri pludmalē posmā no Jaunķemeriem līdz Lielupei. Dodoties uz svētku pasākumiem, ērtākai sēdēšanai pludmalē ieteicams līdzi ņemt pledus vai paklājiņus.
Savukārt Druvienā pulcēsies teātra fani. Šogad aprit 30 gadi, kopš 1986. gadā Druvienā vēsturiskajā Silmaču māju kompleksā notika pirmais Nacionālā teātra brīvdabas uzvedums Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos. Par godu tam 23. jūnijā pulksten 19 Druvienas Silmaču estrādē atkal notiks Latvijas Nacionālā teātra izrāde Skroderdienas Silmačos. Līdz 1991. gadam Druvienā Latvijas Nacionālais teātris nospēlēja 10 izrādes un tās noskatījās vairāk nekā 100 000 skatītāju. Tas tiek uzskatīts par grandiozāko notikumu pēckara Latvijas teātra dzīvē, un noteikti ir ieņēmis būtisku lomu Trešās atmodas vēsturē. Režisora Alfrēda Jaunušana toreizējā iestudējumā spēlēja Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Rolands Zagorskis, Velta Līne, Lidija Freimane, Elza Radziņa, Uldis Dumpis, Lāsma Kugrēna, Valdis Lūriņš, Iveta Brauna, Maiga Sika un pārējais tā laika aktieru ansamblis. Šogad Līgo vakarā Druvienā tiks spēlētas Latvijas Nacionālā teātra Skroderdienas Silmačos Indras Rogas režijā. Galvenajās lomās būs Dita Lūriņa, Uldis Anže un Jānis Āmanis, bet iestudējumā piedalīsies viss Nacionālā teātra aktieru ansamblis, arī Gulbenes novada amatiermākslas kolektīvi - Gulbenes kultūras centra jauniešu tautisko deju kolektīvs Zelta Rūsiņš, vidējās paaudzes deju kolektīvs Apinītis un Gulbenes novada jauktie kori no Lizuma, Lejasciema un Gulbenes. Mazliet iz vēstures - lai 1986. gadā Skroderdienas Silmačos pirmā brīvdabas izrāde varētu notikt, vispirms bija nepieciešama kārtīga vietas sakopšana, skatuves, dekorāciju, skatītāju vietu izveide, tas viss aktīvi sāka notikt jau 1985. gadā. 1986. gada 21. jūnijā tika atvērts, iespējams, pasaulē vienīgais kādai teātra izrādei veltītais muzejs, kas nes vēsturisko Silmaču nosaukumu. Pirmais pie Silmaču atdzimšanas astoņdesmito gadu sākumā bija ķēries Imants Ziedonis, rīkojot tur pirmās sakopšanas talkas un uzstādot Silmaču piemiņas akmeni.
Kopā ar zilo kantaino draugu
Dažādu svētku pavadīšana pie televizora ekrāna jau ir pavisam ierasta lieta, protams, ja vien tas neskan fonā saulgriežu gatavošanās darbiem un ir pilnīgi vienalga, ko tajā rāda. Ja nav vienalga, tad pašmāju televīziju programmās var atrast dažādus interesantumus. Telekompānija TV3 23. jūnijā pulksten 15.35 piedāvās savu mūžīgo vērtību - Līgo svētkus kopā ar seriāla UgunsGrēks aktieriem Limbažos, kur dančus iegriezt mudinās Jezups, Zentiņa, Gatis, Indulis, Gunārs, Fēlikss, Ieva, Lidija, Dana, Jevgēnija un citi varoņi. Šī pasākuma otrā sērija jeb seriāla UgunsGrēks līgošana Cinevillā TV 3 ēterā būs pulksten 22.10, kur skaistas un jestras Jāņu dziesmas izpildīs daudzi seriāla varoņi. Koncertuzvedumos neizpaliks arī jokošanās, dejas un lustīga laika pavadīšana.
Tie nu gan nebūtu īsti Jāņi, ja kāda telekompānija nerādītu latviešu saulgriežu kino hitu Limuzīns Jāņu nakts krāsā (attēlā). Režisora Jāņa Streiča veidoto filmu pēc Māras Svīres stāsta motīviem jeb komēdiju par Mirtas tantes laimēto vieglo autiņu un viņas radu cerībām iegūt mašīnu mantojumā šoreiz iespējams redzēt 23. jūnijā pulksten 20.20 TV3. Viens autiņš, daudzi latvieši, konflikti un komiskas situācijas, tomēr latviskā dzīvesziņa izrādās stiprāka par ļaužu vājībām. Starp citu, skatītāju aptaujā kino simts gadu jubilejas reizē 1995. gadā filma Limuzīns Jāņu nakts krāsā atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu.
Arī Kanāls 2 parūpējies par saulgriežu noskaņu radīšanu. Latviešu ticējums vēsta, ka visi svarīgie darbi ir jāpaveic pirms saulgriežu svētkiem. Tas nozīmē, ka Līgo diena būs izbrīvēta ne vien vainagu pīšanai, bet arī pašmāju šova Precos ar svešinieku! maratonam. 23. jūnijā, sākot no pulksten 10, skatītājiem būs iespēja sekot līdzi sociālajam eksperimentam, kurā seši dalībnieki ir piekrituši apprecēties ar cilvēku, kuru nekad iepriekš nav sastapuši. Pārus izveido īpaša ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan mācītājs Sandis Ratnieks, psihoterapeite Ināra Vārpa, gan antropoloģe Maija Surska un seksoloģe Aija TulaRijkure. Kanāls 2 ļaus piedzīvot trīs kāzas un trīs kāzu ceļojumus, kā arī ieskatīties jaunlaulāto četru nedēļu ilgajā kopdzīvē, dalot mājvietu, priekus un bēdas. Ja šajā laikā dzims jūtas un patiesa mīlestība, eksperiments būs izdevies, ja ne - pārim nāksies šķirties. Līgo svētku ieskandināšana solās būt emocijām un intriģējošiem notikumiem bagāta - tikpat noslēpumaina kā papardes zieda plaukšanas vieta. Jau pievakarē Kanāls 2 aicina dziedāt un dejot ar iemīļotu latviešu mākslinieku dziesmām fonā. 23. jūnija vakarā pulksten 18 Kanālā 2 viesosies Normunds Rutulis ar koncertu Aizturi elpu, tajā skanēs gan maestro Raimonda Paula, Jāņa Stībeļa, Jāņa Strazda un citu autoru dziesmas Normunda Rutuļa izpildījumā. Pirmajā daļā uzsvars tiks likts uz viņa 2014. gadā izdotā albuma Aizturi elpu dziesmām, savukārt koncerta otrā daļa atvēlēta mūziķa zelta izlasei un populārākajiem hitiem, ko iemīļojuši latviešu klausītāji. Koncerta muzikālo pilnskanību un Normunda Rutuļa balss tembru papildinās arī Slavenais Rīgas orķestris un meiteņu trio Limonāde.
Jau Jāņu vakarā, 24. jūnijā pulksten 18, Kanāls 2 vēlreiz atzīmēs ne vien jau piedzīvoto īsāko nakti gadā, bet arī vēlreiz svinēs grupas Credo 40 gadu jubileju. Gan Credo esošie, gan bijušie dalībnieki un skatītāji kavēsies atmiņās par četrās dekādēs piedzīvoto, kopīgi izpildot joprojām sirdij tuvas dziesmas, ar kurām ir izaugušas vairākas paaudzes. Grupas ilgajā pastāvēšanas vēsturē, kuras laikā Credo pārstāvējuši vairāk nekā 30 mūziķi, par veiksmīgāko periodu atzīti pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi, īpaši izceļot arī sadarbību ar maestro Raimondu Paulu, kurš bija koncerta īpašais viesis. Maestro Raimonds Pauls uzskata, ka grupa Credo latviešu mūzikā ienesusi pavisam citu, tikai viņiem raksturīgu skanējumu, tieši tādēļ grupai ir liela vērtība. Skatītāji koncertu vērtē kā pārcelšanos laikā, atceroties savas jaunības dienu trakulības.
Savukārt TV6 vasaras dullākos svētkus svinēs, noskaņojot skatītājus papardes zieda meklējumiem. 23. un 24. jūnijā iedvesmu varēs smelties šova Randiņš pa pliko maratonā. Tāpat neaizmirstamu vakaru nodrošinās filmas Radio pirāti un Vecpuišu ballīte 2: pēdējais kārdinājums. Šovs Randiņš pa pliko maratonā sāksies 23. jūnijā, pulksten 11.30, kad varēs izbaudīt visu šova pirmo sezonu. Savukārt 24. jūnijā skatītājiem tiks piedāvāta arī otrā sezona - 10 sērijas no pulksten 11.30. Mūsdienu mainīgās sabiedrības iespaidā producenti veido aizvien izaicinošākus šovus, cenšoties arvien vairāk pārsteigt televīzijas skatītājus. Šovs Randiņš pa pliko ir tieši tāds, kāds ir tā nosaukums - divi cilvēki satiksies eksotiskā nūdistu kūrortā un pilnīgi kaili dosies uz randiņu. Katras epizodes beigās dalībniekiem nepieciešams analizēt, ko viņi ir iemācījušies un ieguvuši, pirms divi galvenie varoņi spers svarīgo soli - izvēlēsies, ar kuru no pretējā dzimuma pārstāvjiem vēlas turpināt satikties vai pat veidot kopīgu nākotni. Iespējams, ka šova maratons iedrošinās arī latviešus vismaz vasaras saulgriežos pietuvoties dabai un piekopt dažādas senlatviešu tradīcijas tikai ar vainadziņu galvā. Ja tomēr saulgriežos prāts nenesas uz randiņiem bez drēbēm, tad patiesos notikumos balstītā filma Radio pirāti (23. jūnijā pulksten 21.55) būs tieši laikā. Stāsta centrā ir rokenrola dīdžeji, kuru pirātiskais radio 20. gadsimta 60. gados aizrāvis un iedvesmojis britus. Komēdija mijas ar drāmu un romanci, jo dīdžeji ne vien pārdroši un komiski turas pretī valdības lēmumam slēgt raidstaciju, bet visam pa vidu tiek veidotas arī jaunas attiecības un paspilgtinātas jau esošās. Tādējādi šķietami parasts kuģis, no kura saujiņa dīdžeju nelegāli sabiedrībai atskaņo savas desmitgades spilgtāko un dumpīgāko mūziku, kļūst par radio, pirātu un mīlas epicentru.
Izturīgajiem pēc saulgriežiem
Tos, kuri nebūs pamatīgi nokausējušies Līgo vakarā un Jāņu dienā, 25. jūnijā Ungurmuižā gaida 5. starptautiskais diksilendu festivāls. Par godu šai jubilejai sarūpēti divi vērienīgi koncerti, kuru starplaikā interesenti aicināti apmeklēt profesora Borisa Avrameca lekciju par diksilenda vēsturi. Pasākuma programmā paredzētas vēl dažādas aktivitātes, bet festivāla vadība uzticēta dziedošajam aktierim Kristianam Kareļinam. Festivāla dienas koncertā muzicēs labi pazīstamās apvienības: Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas Bigband Combo, Diksilends Sigulda, NBS orķestris Diksilends un Jokers Dixie. Savukārt vakara koncertā muzicēs viesi: Estonian Dixieland Band, BrassBand.cz (attēlā), Green Bridge Band, kā arī Sunny Groove Dixie. Starptautiskais diksilendu festivāls Umurgā ir pirmais un pagaidām vienīgais šāda stila sarīkojums Latvijā un Baltijā. Agrāk šis klasiskā džeza paveids Latvijā nav īpaši popularizēts, kaut arī ir daudz šā žanra mākslinieku, kuri darbojas augstā līmenī. Festivāla ilggadējais namatēvs un producents ir Armands Leimanis - Umurgas kultūras nama vadītājs. Diksilends ir viens no klasiskā džeza stiliem, kas radies ASV baltādaino mūziķu vidū 19. gadsimta beigās. To parasti spēlē neliels izpildītāju ansamblis, kura repertuāru veido populāru dziesmu tēmas, bet improvizācijas pamatā ir harmonija.
25. jūnijā Raiskuma pagastā notiks arī Mazie Ungurmuižas svētki. Sākums jau pulksten 11 ar Laimi Rācenāju un akordeonistu Kasparu Gulbi. Pulksten 19 sāksies vakara koncerts, kurā šogad piedalīsies operas solisti Sonora Vaice, Laura Grecka, Marlēna Keine, Raimonds Bramanis, Rihards Mačanovskis, Rihards Millers un operas klavieru trio Ilzes Ozoliņas vadībā. Programmā skanēs ārijas un dueti no populārām franču un krievu komponistu operām, bet otrajā daļā Ungurmuižas dārzā tiks izdziedātas V. A. Mocarta operas Figaro kāzas mūžam nerimstošās kaislības. Vakara vadītāji - Evita Zālīte un Ivo Martinsons. Mazie Ungurmuižas operas svētki pirms 12 gadiem aizsākās gluži kā mājas koncerts, kurā idejas autore dziedātāja Evita Zālīte uzaicināja pianistu Pēteri Plakidi un dažus operas kolēģus nodziedāt nelielu koncertu Ungurmuižas parkā.