Jāņuguns
Šķiet, kas tur liels, sakrāmē tik malku, pielaid sērkociņu, un ugunskurs gatavs! Tomēr neaizmirsīsim, ka katru gadu šur tur tieši jāņuguns pavadonis ir ugunsgailis. Kā pareizi rīkoties, lai nekas neaizēnotu gada skaistāko nakti?
Laika gaitā izveidojušies trīs jāņuguns veidi. Šķiet, vissenākā ir pūdele jeb muciņa augstas kārts galā. Lai tā degtu līdz pat rītam, piepildiet to vai nu ar darvu, vai sveķainu malku, vai sausiem ozola zariem. Ja izvēle kritīs uz sveķainiem zariem, to varenie sprakšķi aizbaidīs visus mošķus. Ja vēlaties ievērot sentēvu tradīcijas, mucu zaļumu vītnēm izrotātās kārts galā aizdedziniet ar degošu bultu.
Senāk otrs ugunskura veids bija svētā uguns, ko kurināja tikai saviem saimes ļaudīm. Trešā veida ugunskurs domāts visiem jāņabērniem. Agrāk to mēdza aizdegt no saimes ugunskura, tā dodot savu svētību visiem līgotājiem.
Ugunskura vieta
Kāpēc dažviet līgotājiem acis jau krīt ciet, kamēr citi dejo līdz rītam? Izrādās, pie vainas ir nepareizi izvēlēta ugunskura vieta. Ja uguns sakurta uz uguns āderēm vai, vislabāk, to krustpunktā, cilvēki pie tā ir mundruma pilni. Pat zāle uz uguns āderēm zaļāka un kokiem lapas turas līdz pat vēlam rudenim. Uz uguns āderēm krautu malku arī vieglāk aizdedzināt. Ja vēl nezināt, kur jūsu mājas pagalmā vijas uguns āderes, meklējiet vietu, kur nekaitēsiet nedz zālienam, nedz tuvu zemes virsai augošām koku saknēm. Jāraugās arī, lai spēcīgāka vēja brāzma dzirksteļu spietu neiesviestu ēkas jumtā. Ja esat atraduši sev tīkamu vietu, ar laiku varat tai rietumu pusē izveidot aizvēni no stādījumiem. Novērojumi rāda, ka ap Jāņu laiku valdošais ir tieši rietumu vējš.
Vietas ierīkošana
Protams, izdedzis pleķis zāliena vidū nevienu nepriecēs, tādēļ ugunskura pamatni vēlams izklāt ar akmeņiem. Lai ugunskuru ierobežotu, no tiem izveido arī apmali. Lai nepiedzīvotu izbīli, laukakmeņiem sprāgstot, pacentieties sadabūt granīta atgriezumus.
Arī metālapstrādes firmas ir parūpējušās par gaišu līgošanu. Ja piemājas dārzā grūti atrast vietu ugunskuram, var iegādāties pārnēsājamas ugunskuru vietas. Prasmīgs saimnieks arī pats var izlocīt tērauda plāksni, ko uzliek uz ķieģeļu vai akmens kājām. Ja tērauda uguns mājvietu neatstāsiet lietus un sniega ziņā, tā kalpos ne vienu vien gadu.
Lai līgotājiem būtu ērti piesēst, no neliela ugunskura (apmēram viens metrs pamata diametrā) sēžamos izvieto četrus piecus metrus nostāk.
Ugunskurs dabā
Ja esat iecerējuši jāņot dabā, vispirms jāuzzina, vai konkrētajā vietā vispār ļauts kurināt ugunskuru. Piemēram, dabas rezervātos tas ir kategoriski aizliegts!
***
NODERĪGI!
Ja izvēlēta tīkama vieta:
vispirms noņemiet velēnu un nolieciet to ēnā patālāk no ugunskura vietas. Neaizmirstiet to ik pa brīdim samitrināt, lai neiznīktu augājs;
izrociet 15–20 cm dziļu četrstūrainu bedrīti (tajā nedrīkst atsegties saknes);
iekuram sameklē sausas lapas un zarus, arī čiekurus (tikai tos, kas jau mētājas zemē);
malkai sarūpē kritušos zarus un kokus;
nededziniet plastmasas izstrādājumus!
Kad ugunskurs izkurējies, baltos pelnus aplej ar ūdeni (vieta nedrīkst kūpēt);
pilnībā atdzisušos baltos pelnus aprušina;
saber atpakaļ visu izrakto zemi, ja nepieciešams, to pieblietē;
uzmanīgi atliek vietā velēnu un to kārtīgi salaista.
Apkaisa velēnu ar lapām un skujām tā, lai nezinātājs nepateiktu, ka te dziļā cieņā pret dabu nolīgoti Jāņi.