Šo trešdien, 5. martā, “Arēnā Rīga”, kurai šobrīd ir ķīniski neizrunājams nosaukums, norisināsies pirmā Gada augstākā mūsdienu mūzikas apbalvojuma jeb GAMMA apbalvošanas ceremonija, kurā taps zināmi jaunās mūzikas nozares balvas laureāti. Jau pēc “Zelta mikrofona” apbalvošanas ceremonijas noslēguma daudziem bija jautājums, ko piedāvās konkurenti no “Gammas” nometnes, ar ko viņi pārspēs vecos un rūdītos mūzikas vilkus no Elitas Mīlgrāves komandas. Redzēsim, bet vismaz vēriens “gammistiem” ir pamatīgs.
Iesākumā skaidrojošā informācija. GAMMA ir Latvijas mūzikas industrijas balva, kas aptver visus nozares aspektus un piedāvā jaunu pieeju nozares izcilību atzīšanai, reprezentējot un pārstāvot nozari visa gada garumā. Tās izveides iniciatīva pieder pašiem māksliniekiem un nozares dalībniekiem - Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) biedriem, kuri par šādas balvas izveidi lēma pērn pavasarī, kad ar dažādiem skandāliem atšķēlās no “Zelta mikrofonu” rīkojošās un Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) pārraudzītās nometnes.
Pamatprincipi par balvu pasniegšanu pagājušā gada mūzikas izcilniekiem nemainās - arī “Gammas” balvas ietvaros tiks godināti mūziķi vairākās kategorijās, piemēram, Gada solo mākslinieks un solo māksliniece un Gada grupa/kolektīvs, kā arī Gada mākslinieki desmit atsevišķos žanros (pops, roks, metāls, hiphops u.c.), bet papildu tam arī nozares profesionāļi. Starp nozares kategorijām apbalvojamo skaitā būs menedžeri, ierakstu izdevēji, skaņas režisori, koncertu producenti u.c. (sadarbībā ar “Music Latvia”), kā arī vēl virkne - Gada inovācija mūzikas tehnoloģijās (sadarbībā ar Patentu valdi), Gada autors un Gada izmantojums koncertos (sadarbībā ar AKKA/LAA), Gada dzīvā izpildījuma koncerts, Gada koncertvieta utt., u.t.jpr. Kā tas viss izskatīsies, nav ne jausmas, bet, cerams, ka lieta nenonāks līdz pirmo kucēnu slīcināšanai.
“Gammas” žūrijā bija gandrīz 200 dalībnieku, kuru vidū bija paši mūziķi, nozares profesionāļi un mūzikas entuziasti. Viņi izvērtēja teju 300 mākslinieku darbību aizvadītā gada ietvaros. Žūrijas uzdevums bija analizēt mākslinieku veikumu, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp muzikālo sniegumu un kvalitāti, publisko aktivitāti un mijiedarbību ar auditoriju, koncertdarbību u.c. aspektiem, kas liecina par attiecīgā mākslinieka panākumiem aizvadītajā gadā.
“Aizsākot jauno balvas tradīciju, mēs ar lielu aizrautību un enerģiju esam iesaistījuši plašu nozares dalībnieku un ekspertu loku, lai nodrošinātu maksimāli objektīvu un caurspīdīgu vērtēšanas procesu,” informē “Gammas” žūrijas darba koordinatore Inese Saulāja-Dobele. “Protams, veidojot kaut ko pavisam jaunu un vēl nebijušu, vienmēr būs vieta, kur augt un pilnveidoties, bet tas mūs tikai iedvesmo! Mēs esam atvērti uzklausīt ieteikumus un priekšlikumus, kā šo procesu padarīt vēl labāku nākotnē.”
Ieteikumi un priekšlikumi nudien būs nepieciešami, jo šie kritēriji pat ar “Gammas” rīkotāju izstrādāto detalizētu skaidrojošo instrukciju palīgos bija tādi, par kuriem mēdz teikt, ka tos bez puslitra nesaprast. Nu, piemēram, kā atšķiras “publiskā aktivitāte un mijiedarbība ar auditoriju” no “sasniegumi un ietekme uz auditoriju”? Kā vērtēt “reprezentācijas meistarību”, kā “ietekmi uz nozari”? “Potenciāls un ilgtspēja” - par pirmo viss skaidrs, bet kā mūzikas kontekstā tulkojas šīs desmitgades tukšvārdības simbols “ilgtspēja”? Starp citu, šis kritērijs tiek skaidrots vienkārši kā “mākslinieka iespējas tuvākajos gados, ņemot vērā vērtēšanas periodu”.
Protams, protams, arī pārējiem kritērijiem bija smalkas definīcijas, tā kā ņem tikai instrukciju rokā un uzzini, ka, piemēram, “muzikālā kvalitāte” ir “mūzikas oriģinalitāte, satura augstvērtība; dziesmu tekstu dziļums, laikmetīgums; ieraksta un apdares kvalitāte; kopējā aktualitāte, rezonanse ar laikmetu”, bet “izdoto ierakstu panākumi” ir “mākslinieka ierakstu panākumi, ņemot vērā kontekstu - uz mākslinieka kopējās darbības fona, pārstāvētā žanra”. Katrs kritērijs bija konvertējams punktu skalā no 1 līdz 5, tas viss skaitīts kopā, un katra vērtētāja skalā automātiski veidojās labāko tops - ar tehnoloģiskajām iespējām GAMMA rīkotāji nudien draudzējas, tas ir fakts.
Apskatniekam gan tā arī netapa īsti skaidrs, kā mākslinieki nokļūst vērtējamo kategorijās. Šeit gan ir “nolikuma pielikums Nr.1 ar tabulu Nr.1”, kurā izskaidrots, ka pretendentu pulkā nonāk “izpildītājs, izpildītāja vai izpildītāju apvienība, kuri vērtēšanas periodā publiskojuši un LaIPA reģistrā reģistrējuši vismaz 2 fonogrammas”, bet vērtēšanā, papildu iepriekš jau apskatītājiem kvalitatīvajiem rādītājiem, tiek ņemti vērā kvantitatīvie dati, tas ir, digitālais izmantojums (100 000+ straumējumu) un radiostaciju skandinājumi. Beigu galā tas viss tiek saskaitīts kopā, izvilkta kvadrātsakne, noteikts sinuss, kosinuss un tangenss, un auditori pēc Pitagora teorēmas izskaitļo labākos. Nu, varbūt gluži tā ne, taču apskatniekam radās aptuveni šāds priekšstats…
No kategorijām “Gada muzikālais notikums” bieži vien dublējās ar gada dzīvo izpildījumu, “Gada hits” (uz to, šķiet, 64 pretendenti!) ar “Radio hitu” un “Straumētāko dziesmu” utt. Kategoriju ir tik bezgala daudz, ka apskatnieks kā žūrijas loceklis atmeta ar roku mēģinājumiem tajās orientēties, atliekot šo balvu izvērtējumu uz brīdi, kad būs skaidri uzvarētāji. Tiesa, jau tagad skaidrs, ka arī tad būs jautājumi, piemēram, kā “Jumprava” pēkšņi kļuvusi par rokgrupu…
Ja par “Gada solo mākslinieka” piecinieku viss būtu puslīdz pieņemami (ar Fiņķi jebkurā vietā un pasākumā jau nākas samierināties kā ar konstantu pielikumu…), ar “Gada grupu” arī, tad sieviešu nominācijā gan ir jautājumi - pērn te gandrīz neredzētā Būū, debitante Emilija, tikai atsevišķos projektos lielākoties manāmā Kristīne Prauliņa? Nu labi… Pie jaunajiem māksliniekiem, sākot no pankmeitenēm “Depustūtēm” līdz džeza izpildītājai Santa Šillerei (te gan vienos vārtos tāpat vinnēs Emilija) - drosmīgi!
Gada hits, Radio hits un Straumētākā dziesma izskatās kā Chris Noah, Dona, Emilijas un “Nārnijas” kaujas placdarms, savukārt atsevišķajos žanros manāmi visdažādākie brīnumi. Par “Jumpravu” roka kategorijā jau minēts, turklāt ar leģendām konkurēs “Dzelzs vilks”, “Bēdu Brāļi” (hmm, ar ko īpašu viņi atzīmējušies 2024. gadā?), Miks Galvanovskis un “Purple Negative”, kuri katrs būtībā ir no cita plaukta. Līdzīgi ir arī metālmūziku, kur savā starpā konkurēs “Stabs” ar “Kayro”, “Ghettozloba” ar “Relicseed”, bet tam visam pa virsu vēl arī “Oghre”. Taču tas viss ir nieks, salīdzinot ar alternatīvās un indī mūzikas kategoriju, kur pieciniekā draudzīgi savietojušies tādi nesavietojami mākslinieki kā Būū un “Pienvedēja piedzīvojumi”...
Lai nu ir, kā ir, apsēžamies ērtāk arēnas krēslos vai mājas dīvānos, un skatāmies, ko mūzikas industrijas dieviņš un “Gamma” būs devusi. Apbalvošanas ceremoniju papildinās pašmāju mūzikas zvaigžņu īpaši šim vakaram gatavotu muzikālo priekšnesumu koncerts - Aija Andrejeva, Ozols, Intars Busulis, Chris Noah, “Citi Zēni”, “Dagamba”, Emilija, Fiņķis, “Olas” u.c. Ceremoniju vadīs TV3 personība un raidījumu vadītājs Mārtiņš Spuris. Pasākums tiks translēts tās pašas dienas vakarā kanālā TV3, dodot iespēju to vērot ikvienam mūzikas cienītājam. Arēnā sākums pulksten 19, telekanālā - pulksten 21.15, tikai atcerieties, ka tā ir trešdiena un nākamajā dienā daudziem uz darbu!
Gada solo mākslinieks: Chris Noah, Dons, Finķis, Ozols, Wiesulis
Gada solo māksliniece: Aija Andrejeva, Būū, Emilija, Kristīne Prauliņa, Patrisha
Gada grupa/kolektīvs: “Citi Zēni”, “Instrumenti”, “Laika Suns”, “Sudden Lights”, “Tautumeitas”
Gada jaunais mākslinieks/grupa: “Depustūtes”, Emilija, Santa Šillere, “YŪT”, “Vēstulēs”
Gada hits
Chris Noah - “Desmitiem reižu”
Chris Noah - “Nomodā”
Dons - “Hollow”
“Instrumenti” - “Tu iekriti manī”
“Olas” feat. Esmeralda - “Nārnija”
Radio hits
Chris Noah - “Desmitiem reižu”
Chris Noah - “Nomodā”
Emilija - “Noticēt sev”
Emilija - “Sirds pelnos”
“YŪT” - “Tuvu”
Straumētākā dziesma
Dons - “Hollow”
Edvards Strazdiņš - “Uz Tukumu pēc smukuma”
“Olas” feat. Esmeralda - “Nārnija”
Wiesulis - “Klāt”
Wiesulis - “Pasarg' Dievs”
Gada mākslinieks žanrā:
Pops: Chris Noah, Dons, Intars Busulis, “Instrumenti”, “Sudden Lights”
Hiphops: ansis, Gustavo, Finķis, Ozols, Wiesulis
Roks: “Bēdu brāļi”, “Dzelzs Vilks”, “Jumprava”, Miks Galvanovskis, “Purple Negative”
Elektroniskā deju mūzika: “Bel Tempo”, Dubra, “Elpo”, Vultura, Taran & Lomov
Džezs/fanks: Kristaps Vanadziņš, Kristīne Prauliņa, Toms Rudzinskis, Vadims Dmitrijevs, “Very Cool People”
Tautas mūzika/folks: “Auļi”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Ogas”, “Tautumeitas”, “Vilkači”
Šlāgermūzika/kantri: Ainars Bumbieris, “Dēka”, Edvards Strazdiņš, Jānis Moisejs, Mārtiņš Kanters
Alternatīvā mūzika/indī: Būū, “Carnival Youth”, “Laika Suns”, Nielslens Lielsliens un Vija Moore, “Pienvedēja Piedzīvojumi”
Starpžanru: Antra Stafecka, Elīna Ose, “Lupa”, “Latvian Voices”, “Madara”
Instrumentālā: Aija Alsiņa, Gints Smukais, Kārlis Auzāns, Reinis Jaunais, Rihards Zaļupe
Metālmūzika: “Ghettozloba”, “Kayro”, “Oghre”, “Relicseed”, “Stabs
Gada koncertvieta: “Hanzas Perons”, Latgales vēstniecība “Gors”, Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”, “Palladium Rīga”, “Xiaomi Arēna”
Gada muzikālais notikums: 3. Lielais koncerts, Mežaparka estrāde (01.06.), ansis, “Palladium” (02./03.02.), Chris Noah, “Palladium” (07.11.), Dons, stadions “Daugava” (17.08.), “Instrumenti”, “Arēna Rīga” (26.10.)
Gada dzīvais izpildījums/koncerts: ansis, “Palladium” (02./03.02.), Chris Noah, “Palladium” (07.11.), Dons, stadions “Daugava” (17.08.), “Instrumenti”, “Arēna Rīga” (26.10.), Ozols, “Arēna Rīga” (28.12.)