Lorija Vuda - Pateikt otram labu

© F64 Photo Agency

«Mana ģimene ir Amerikā, un pie viņiem mani velk, jā. Bet manas mājas ir tur, kur ir mana otra puse. Pat, ja te būtu viena, nezinu, vai vairs gribētu braukt atpakaļ uz Ameriku – ir kaut kas, kas to sirdi saista šeit...» saka leģendārā ansambļa Čikāgas piecīši šarmantā dziedātāja Lorija Vuda.

Šajā pavasarī kopā ar ansambļa kolēģi un dziesmu autoru Armandu Birkenu viņi sagatavojuši romantisku dziesmu programmu Mīlestība nekad nebeigsies, ar kuru viesosies daudzās Latvijas pilsētās. Šovakar pulksten 19 viņi savus klausītājus gaidīs Jēkabpils Tautas namā.

Romantiku neakcentē

«Šāda programma bija tajā sarakstā, kas saucas – kaut kad tas ir jāizdara. Ar Armandu esam ļoti seni paziņas, mūsu ģimenes draudzējās, vēl pirms sākām dziedāt Čikāgas piecīšos. Nu jau pa šiem gadiem esam riktīgi sadziedājušies,» dziedātāja pasmaida un teic, ka pavasaris šai koncertu tūrei izvēlēts tāpēc, ka Armands ir liels romantiķis. Viņa atzīstas, ka pati jau arī ir romantiķe, tikai to neakcentē, jo nevēlas izpelnīties nenopietnas sievietes slavu. «Ikdiena ir pragmatiska un racionāla, tāpēc tas, ko saucam par ikdienas rūpēm, protams, mazlietiņ nogurdina. Tāpēc priecājos par šiem koncertiem, kas ļaus atpūsties no ikdienas darbiem. Ceram, ka tā būs laba atpūta gan mums, kas būsim uz skatuves, gan mūsu draugiem, kas atnāks mūs paklausīties.»

Lorija stāsta, ka Čikāgas piecīšu repertuāra liriskā puse nav līdz galam izsmelta, tāpēc koncertos tiks izdziedāti gan visu laiku labākie hiti, gan retāk atskaņotas Armanda Birkena dziesmas par mīlestību, gan viņa īpaši šai turnejai sarakstītas pavisam jaunas dziesmas.

Starp Rīgu un Ventspili

Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlusies 1996. gada nogalē, Lorijas Vudas pamatnodarbošanās daudzus gadus bija personāla atlases projekti, taču pēdējos desmit gadus dziedātāja vairāk laika velta muzikālām aktivitātēm: vada Ventspils vīru kori, ir kormeistare jauktajā korī Kaiva un Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centra korī, un arī dzied sava vīra Ivara Cinkusa vadītajā kamerkorī Collegium Vocale Ventspils.

«Manas darba dienas, kas iesniedzas arī nedēļas nogalēs, ir sadalītas starp Rīgu un Ventspili. Nedēļas lielāko daļu esmu Rīgā, kur bērniem vadu individuālas nodarbības dziedāšanā, bet Ventspilī akcents ir uz diriģenta darbu,» dziedātāja paskaidro, sakot, ka ne tikai Rīgā, bet nu jau arī Ventspilī abi ar vīru jūtas kā mājās.

«Reizēm domāju, cik laimīgs ir cilvēks, kurš vienā vietā jūtas kā mājās, jo šad tad ir sajūta, ka mazlietiņ mētājos. Nē, es nesūdzos, jo man interesanti ir visur. Un mājas man nesaistās ar konkrētu vietu, bet ar cilvēkiem: kur ir mana otra puse, tur ir manas mājas,» viņa apgalvo.

Kas notiek Amerikā

Lorijas Vudas ģimene – vecāki, audžutēvs un abas māsas – dzīvo Amerikā, un viņa zina, ka Amerika «kaut kur sirdī» vienmēr paliks. «Tā ir mana dzimtene, tur ieguvu izglītību, tur esmu pavadījusi lielu, nozīmīgu daļu sava mūža. Un tomēr, tagad aizbraucot uz Ameriku, es jūtu laika distanci – sabiedrība mainās, attīstās. Es negribu teikt, ka es atsvešinos, bet, tik ilgi dzīvojot Latvijā, ir neizbēgami, ka tas, kas notiek šeit, man ir tuvāks,» stāsta Čikāgas piecīšu soliste. Protams, pie saviem vecākiem viņa jūtas kā mājās, tāpat arī pie māsām, un arī pēc gadiem, satiekoties ar bērnības draugiem, «saruna vienkārši turpinās». «Bet, kad ieeju veikalā vai kādā citā sabiedriskā vietā, jūtu, ka turienes ekonomiskajos un politiskajos notikumos vairs īsti neorientējos. Amerikā būs prezidenta vēlēšanas, un, tā kā esmu Amerikas pilsone, mans pilsoņa pienākums būtu iet balsot, taču es no tā visa esmu jau tik tālu, ka nezinu, vai man ir morālas tiesības to darīt. Protams, medijos var apgūt informāciju par pretendentiem, kas konkurē ar Baraku Obamu, taču es nezinu, vai spēju to objektīvi izvērtēt. Īstenībā es nezinu, kas tur notiek,» atzīstas Lorija Vuda.

Viņai drīzāk kremt, ka nevar paust savu viedokli šeit – ne Saeimas vēlēšanās, ne nesenajā referendumā par valsts valodu. «Es stipri dzīvoju līdzi tam, kas notiek Latvijā. Tajā laikā, kad te ierados, mani neuztrauca, ka man nav Latvijas pilsonības – jo es esmu precējusies ar pilsoni un es te varu dzīvot. Būt par Amerikas latvieti Latvijā tolaik nebija modē, jo acīmredzot medusmēnesis ar pirmajiem ārzemju latviešiem bija pārdzīvots, un tad jau attieksme mainījās: nu, ko jūs te braucat mūs mācīt... Tāpēc tolaik debatēs par to, kas notiek politikā vai ekonomikā, es nepiedalījos principā, vienkārši klausījos un klusēju, jo sapratu, ka mans viedoklis nevienu neinteresē. Tagad gan labprāt paustu savu nostāju,» saka daudzu klausītāju iemīļotā dziedātāja. Viņa neapgalvo, ka jūtas šeit kā vietējā. Viņa domā, ka viņu vienmēr uztvers kā Amerikas latvieti. «Bet nav slikti, ir labi – jo es jūtos savā vietā. Varētu teikt, ka pamazām esmu šeit iejutusies,» viņa mīļi pasmaida.

Sāpe par pensionāriem

Muzicēšana ir ļoti pozitīva darba vide, tā dod prieku un enerģiju, tāpēc par savu dzīvi Latvijā Lorija galīgi nesūdzas, taču viņai sāp, ka pensionāri ir malā nostumti, ka pensijas nav cilvēka cienīgas, ka, tiklīdz budžetā nepieciešami papildu līdzekļi, ministri skatās pensiju virzienā. Un tomēr viņa saprot, ka vajadzību ir daudz un kādam vienmēr pietrūks.

«Esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, ka Amerikā gan pensionāriem ir viegla dzīve – sasniedzot pensijas vecumu, var ceļot, nu ti- kai sākas īstā dzīve. Viens sabiedrības segments tā arī dzīvo – turīgie bauda vecumdienas, taču ir ļoti lie- la daļa, kas skaita katru dolāru,» stāsta Amerikas latviete. Arī viņas vecāki ir stipri gados, un viņi dzīvo ļoti vienkārši. Viņi labprāt biežāk brauktu uz Latviju, bet tas maksā dārgi. Tāpēc šovasar dziedā- tāja dosies pie viņiem. «4. jūlijā, kas ir Amerikas Neatkarības diena, Čikāgas piecīšiem būs koncerts XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kas notiks Milvokos, Viskonsinā – tas ir pusotras stundas brau-ciena attālumā no Čikāgas. Es noteikti brauktu arī, ja nebūtu šā koncerta, jo gribu satikt savu ģimeni,» uzsver Lorija.

Piezvanīja Džemma Skulme

Būt mūzikā ne tikai dod gandarījumu, bet sagādā arī negaidītus pārsteigumus. «Pagājušogad, kad bija piecīšu atvadu tūre, man piezvanīja Džemma Skulme. Neesam personiski pazīstamas, tāpēc biju pārsteigta: vow, kāpēc viņa man zvana?! Iedomājieties, viņa piezvanīja, lai tikai pateiktu paldies – par to, ko piecīši ir darījuši... Tas mani ļoti aizkustināja,» ar gaišu saviļņojumu šo sarunu atceras Lorija. Izcilās mākslinieces teiktais, ka ir svarīgi sakārtot cilvēciskās attiecības, dziedātājai lika apjaust, cik tas ir pareizi – pateikt otram labu vārdu. Pateikt tagad. Pateikt šodien. «Taisnība viņai ir. Cilvēki parasti izsaka kritiku, bet aizkustinājumu bieži patur pie sevis. Es nezinu, kādam jābūt rūdījumam, lai cilvēkam, kurš izliek sevi visu – vai koncertā, vai mākslas darbā, vai labdarībā –, nebūtu svarīgs viņa darba novērtējums. Tāpēc esmu apņēmusies: arī es turpmāk darīšu kā gudrā Džemma Skulme...»

***

KONCERTI

12. aprīlī pulksten 19 – Balvos*

13. aprīlī pulksten 19 – Dobelē*

14. aprīlī pulksten 17 – Slampē

15. aprīlī pulksten 16 – Drustos

17. aprīlī pulksten 19 – Gulbenē

18. aprīlī pulksten 19 – Limbažos

21. aprīlī pulksten 15 – Gaujienā*

22. aprīlī pulksten 14 – Rīgā, k/t Splendid Palace

24. aprīlī pulksten 19 – Jaunolainē

26. aprīlī pulksten 19 – Ķekavā

27. aprīlī pulksten 19 – Liepājas Latviešu biedrības namā

29. aprīlī pulksten 17 – Saldū

30. aprīlī pulksten 16 – Ventspils Kultūras centrā

* Armands Birkens dziedās viens, jo Lorijai Vudai jāgatavojas koru skatei

***

Lorija VUDA

• Dziedātāja, leģendārā ansambļa Čikāgas piecīši soliste

• Dzimusi 1959. gada 22. novembrī Čikāgā ASV;

uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlusies 1996. gada nogalē

• Izglītība (iegūta ASV): bakalaura grādi psiholoģijā un mūzikas pedagoģijā, nepabeigts maģistrs komunikāciju zinātnēs

• Darba pieredze (Latvijā): personāla atlases speciāliste; pēdējos 10 gadus vairāk laika velta muzikālām aktivitātēm: vada Ventspils vīru kori, ir kormeistare jauktajā korī Kaiva un Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centra korī, vada individuālas dziedāšanas nodarbības bērniem Jaunajā Rīgas mūzikas skolā

• Dzied sava vīra vadītajā kamerkorī Collegium Vocale Ventspils

• Sadarbojas ar šlāgerdziedātāju Hardiju Madzuli;

2011. gadā klajā nācis

abu otrais kopīgais albums Ūdenskritums;

šogad maijā abiem gaidāmi

kopīgi koncerti

• Precējusies (1992).

Vīrs – mūziķis Ivars Cinkuss

• Patīk smieties.

«Esmu naiva un labticīga,

man iestāstīt var jebko,

uzķeros uz visiem jokiem.

Vīrs arī mani visu laiku apceļ

un izjoko – tāpēc mēs tik labi saprotamies...

Izklaide

Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.

Svarīgākais