Kārlis Auzāns. Mūzika kā asinsrite

Pirms Vecgada vakara lielajām svinībām nu jau tradicionāli notiek ne mazākas svinības čellu zīmē – 30. decembrī Rīgas Kongresu namā tiek rīkoti čellu grupas MeloM koncerti. Arī šogad pieprasījums pēc tiem ir liels.

MeloM datums

Šādi grupas MeloM koncerti 30. decembrī notiek jau sesto vai septīto gadu - pat pašam šī čellu trio līderim Kārlim Auzānam jau nojucis precīzs to skaits. «Šī ideja sākās tā - nepieciešams sarīkot lielu Rīgas koncertu, bet mēs savulaik tos pilsētā spēlējām diezgan ieturēti, proti, reizi gadā. Pašlaik tas mūsu grupai ir izveidojies par centrālo gada koncertu Rīgā, turklāt tieši šajā laikaposmā - starp Ziemassvētkiem un Jaungadu. Pērn mums notika pasākums kopā ar orķestri, uz skatuves bija vairāk nekā 60 čellu, bet šogad mūsu koncerti būs četratā - mēs, trīs čellisti [vēl arī Jānis Pauls un Miķelis Dobičins], un Miķelis Vīte pie bungām,» stāsta Kārlis. MeloM tradicionālie Vecgada lielkoncerti šoreiz aizritēs ūdens zīmē, piedāvājot jaunu audiovizuālo programmu Ūdens mūzika. Tās «saturu veido Kārļa Auzāna jaundarbi, kuru atskaņojumu papildinās bagātīgu atmosfērisku noskaņu iedzīvināšana, ļaujot klausītājiem kopā ar trio čellistiem nokļūt īstā ūdens pasaulē», teikts koncerta pieteikumā. Kārlis visas kārtis pagaidām atklāt vēl negribēja, taču izklausās, ka šie koncerti - klausītāju lielās intereses dēļ 30. decembra dienas vidū nācās rīkot papildkoncertu - būs gana interesanti. «Darbosies video un gaismas, īpašā formā būs izbūvēta skatuve. Būs gan jauna mūzika, kas Kongresu namā vēl nav skanējusi, būs arī zināmas melodijas. Būs pilnīgi jauns septiņu minūšu skaņdarbs, kas saucas Ūdens mūzika, - mans tikko uzrakstīts oriģinālskaņdarbs, kuru šajā laikā iestudējām. Kongresu namā notiks tā pirmatskaņojums. Vēl mums ir vairāki skaņdarbi, kas saistīti ar ūdens tematiku, - gan no roka klasikas, gan klasiskās mūzikas. Pazīstami skaņdarbi mūsu interpretācijā,» skaidro Kārlis.

Pirmais darbs no roka klasikas, kas uzreiz nāk prātā, ir leģendārās grupas Deep Purple hits Smoke On The Water - būs arī tas? «Laikam būs gan!» smejas Kārlis, kurš darinājis šo dziesmu aranžijas.

Stabilitātes vērtība

No malas raugoties, šķiet, ka izvēlēties 30. decembri koncertu rīkošanai ir neloģiski, - Ziemassvētku vecītis jau aizbraucis, Salavecis vēl nav atnācis. «Zini, nav tā!» tam nepiekrīt Kārlis. «Dāvanas visi jau ir sapirkušies uz Ziemassvētkiem, vēl ir laiks līdz Jaungada svinībām, un tad cilvēks bauda savu atvaļinājumu vai vienkārši brīvo laiku un pie viena izmanto iespēju baudīt arī kultūru. Šoreiz mēs gan koncertu rīkojam darba dienā, bet pat dienas koncerts mums jau ir praktiski izpārdots.» Ņemot vērā, ka Kongresu namā ir aptuveni 1200 vietu - ļoti cienījama apmeklētība! Tiesa, 2016. gads vispār ir raksturīgs ar to, ka notiek daudzi koncerti, tiek izdoti albumi un tam visam ir piekrišana. «Pārsteidzoši, cik daudz cilvēku tomēr atļaujas apmeklēt kultūras pasākumus!» priecājas čellists. «Droši vien par patēriņa precēm viss jau ir zināms, bet jebkurš kultūras pasākums tomēr dod kādu pārsteiguma momentu, turklāt to nevar aiznest mājās, to var baudīt tikai uz vietas.»

Čellistu trio MeloM pastāv jau 11 gadu, turklāt tā pastāvēšanas formula praktiski nav mainīta - ja nu vienīgi līdzīgi kā čellu roka trio Apocalyptica sastāvam pievienojies arī bundzinieks (somiem gan pēdējā albumā klāt nāca arī vokālists). «Sinfonietta Rīga vai Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris arī savu formātu nav mainījuši, taču visi viņus klausās!» joko mūziķis. «Līdzīgi ar mums: MeloM ir stabils kolektīvs, kas visu laiku atjauno savu repertuāru un cenšas sevi pasniegt aizvien profesionālāk. Es uzskatu, ka šāds skanējums klausītājiem tomēr ir ļoti pievilcīgs, un arī mums pašiem patīk šādā stilā spēlēt. Nav apnicis. Kāpēc nav apnicis? Domāju, ka tas saistīts ar kādu cilvēcisko ritmu vai fizioloģiju, arī garīgo attīstību. Instrumentu spēlēšana un jaunas mūzikas radīšana uztur tevī tādu kā asinsriti, līdz ar to savā ziņā jūties dzīvs. Ja dari sev interesantas un pieņemamas lietas, tad uzturas šis ritms un tu dzīvo!» Šī muzikālā dzīvošana Kārlim Auzānam notiek ar apskaužamu intensitāti: bez MeloM viņš darbojas arī grupās Raxtu Raxti un Autobuss debesīs, viņš ir vairāku teātru izrāžu mūzikas autors, raksta mūziku arī filmām (starp citu, arī Viestura Kairiša Melānijas hronikas titru mūzikas autors ir tieši Kārlis) utt. «Šogad esmu uzrakstījis mūziku trīs izrādēm, tagad top ceturtā - Dailes teātrī 3. februārī būs pirmizrāde Doriana Greja portrets. Tai ne tikai jāraksta mūzika, bet jāņem dalība gandrīz kā kustību māksliniekam, jo es mācu aktierus uzvesties kā orķestra mūziķiem. Tas ir ļoti interesants process - aktieriem jāspēlē kā īstiem mūziķiem, jāmēģina trāpīt partitūrā. Savukārt šis gads iesākās ar Ziloņcilvēku [Liepājas teātrī], vēl Liepājas teātrī sarakstīju muzikālo noformējumu izrādei Vecās dāmas vizīte, tad ierakstīju oriģinālmūziku Liepājas teātra izrādei 54. fotogrāfija. Arī kino pēdējā laikā bijuši vairāki lieli darbi, no kuriem lielākais bija Vitālija Manska dokumentālā filma Saules staros, kas tiek ļoti augstu vērtēta visā pasaulē. Nekad nebiju domājis, ka teju katru nedēļu saņemšu dažādas vēstules no daudzām pasaules valstīm par to, ka patikusi šajā filmā skanošā mūzika!» priecājas komponists.

Gari pirksti kā bonuss

Lai gan Kārlis Auzāns prot spēlēt praktiski visus stīgu instrumentus (pat arfu!), vairāk viņš tomēr asociējas ar čella pārvaldīšanas prasmi. Izrādās, ka pievēršanās šim instrumentam notikusi gandrīz nejauši. «Pievēršanās čellam bijusi neliela sagadīšanās. Es stājos uzreiz trīs mūzikas skolās, lai ar garantiju vismaz kādā no tām tiktu. Es tiku jurjāņos uz klavierēm un mediņos uz vijoli, taču pie mana tēva pienāca čella skolotāja un prasīja, vai negribot palaist mani uz čella klasi - man esot gari pirksti. Es tajā brīdī nezināju ne to, kas vijole, ne to, kas ir čells: labi, spēlēšu čellu! Man toreiz bija seši gadi,» liktenīgo izvēli atminoties, smejas Kārlis. «Kad devītajā klasē bija tāda kā robežšķirtne un vajadzēja izlemt, vai doties uz parasto vidusskolu vai mūzikas vidusskolu, kas jau dod profesionālo izglītību, es pats izvēlējos mūziku - ķīmija mani galīgi neaizrāva. Neesmu šo savu izvēli nožēlojis, jo čella spēle ir tas, kas man dzīvē tomēr ir sanācis.» Ir gan sanācis, turklāt tik augstā līmenī, kas droši saucams par starptautisku, - Kārlis rakstījis mūziku gan norvēģiem, lietuviešiem, igauņiem, arī Krievijai, protams, ir arī citi piedāvājumi, savukārt MeloM pēdējos gados ir ļoti bieži viesi koncertos tuvākās un tālākās ārzemēs, bet janvārī atkal brauks uz Vīni un Parīzi.

Šāds muzikālo gaitu uzskaitījums uzprasās pēc jautājuma, kā to visu var pagūt, vai tā neaiziet 24 stundas diennaktī? «Nu, liela daļa dienas tā arī paiet! Es pat nezinu, kā es to pagūstu,» smejas mūziķis. «Kamēr varu paskriet, tikmēr skrienu, kad vairs nevarēšu, tad tikai sēdēšu mājas studijā un rakstīšu mūziku. Savulaik ar Autobusu debesīs bija ļoti daudz nakts koncertu, tagad tādos vairs nepiedalos. Ir ļoti nogurdinoši, ja jāsāk spēlēt pusnaktī, bet mājās esi pēc trijiem. Šobrīd koncerti sākas laikus, un sliktākajā gadījumā naktī esi autobusā un atpakaļceļā kaut kur tepat no Lietuvas vai Igaunijas.» Lai gan vizuāli čells izskatās svarīgs (burtiskā nozīmē) instruments, tas sver aptuveni četrus kilogramus, tomēr milzīgā spēlētrīka transportēšana prasa zināmu sagatavotību («Pērkot automašīnu, es vispirms skatos uz bagāžnieka ietilpību un tikai pēc tam uz mašīnu, tās motoru un citām lietām!» joko čellists) - arī fiziskā ziņā. Kārlis apmeklē sporta zāli, nodarbojas arī ar meditāciju, savukārt atpūtu no mūzikas un visa ar to saistītā rod ceļojumos, kuros iepazīst eksotiskās kultūras. Par citu nodarbošanos gan viņš vienalga nekad nav domājis. «Man bijusi arī tāda pieredze, ka esi orķestra mūziķis un dari tikai vienu lietu - rītā mēģinājums, vakarā koncerts un tā visu laiku. Tolaik gan es sapratu, ka tas nav mans, bet tagad esmu šo mūziķa profesijas spektru paplašinājis. Ja dari dažādas interesantas lietas, tas tev neļauj nokļūt rutīnā.»

***

Kārlis Auzāns

•Dzimis 1977. gada 22. oktobrī Rīgā;

•Grupu Autobuss debesīs (no 1998. gada), MeloM (no 2005. gada) un Raxtu Raxti (no 2012. gada) ģitārists un čellists. Komponists, aranžētājs un producents.