Stībeļa divdesmitgades antoloģija

OPTIMISTS. Lai gan pašam Jānim Stībelim patīk amerikāniskais souls, klausītāji visatzinīgāk vērtē tādas viņa optimistiskās dziesmas kā "Glāze piena" un tamlīdzīgi. No šā viedokļa arī jaunais albums "Optimists" varētu būt klausītājiem gana tīkams © Publicitātes foto

Šo trešdien, 16. oktobrī, uz koncertu Optimists VEF Kultūras pilī aicina dziedātājs Jānis Stībelis. Viņam būs, ko teikt – gan minētā albuma, gan paša divu gadu desmitus ilgās skatuviskās karjeras sakarā.

Plānots, ka Jāņa Stībeļa muzikālās darbības 20 gadu jubilejas koncertā būs dzirdamas dziesmas gan no jaunākā albuma Optimists, gan arī no pirmajiem deviņiem soloalbumiem, kas izdoti laika posmā no 2001. līdz 2019. gadam. Un pat no dueta Shake & Bake laikiem!

No šeikiem līdz optimistam

Jāņa Stībeļa jubilejas koncerts skanēs divās vai pat trīs daļās - liela daļa dziesmu būs kā antoloģija. «Iesim cauri visiem šiem divdesmit gadiem, kad mēs ierakstījām Shake & Bake pirmo albumu. Protams, pilnīgi visu labāko nebūs iespējams nospēlēt, jo nevajag cilvēkus koncertā mocīt ilgāk par divām stundām - neviens taču ilgāk nevar nosēdēt! Skaidrs, ka laiks ir ierobežots, turklāt - nu nevajag jau arī nemaz vairāk, vajag tā, lai pēc koncerta paliek tāda kā mazuma piegarša,» prāto dziedātājs. Dziesmu viņam ir daudz, lai neteiktu, ka ļoti, ļoti daudz. «Iesākumā bija aptuveni 150 [koncertā potenciāli izpildāmo] dziesmu liste. Kādu pusi svītrot no tās nebija grūti, jo tās bija dziesmas, kas nav bijuši radiosingli, līdz ar to nav plašākai publikai tik pazīstamas. Palika lielākie hiti, un tad prāto - bet varbūt tos nemaz nevajag spēlēt, cilvēki taču tos jau ir atklausījušies?! Bet kurš gan mani laidīs prom no skatuves bez Tikai tev, Es tikai smejos vai Glāzes piena! Tajā pašā laikā gribas nospēlēt arī aktuālākās dziesmas no pēdējiem albumiem. Izšķiršanās ir ļoti sāpīga, kod, kurā pirkstā gribi. Vēl joprojām ir tā, ka no programmas vajadzētu izrevidēt kādas piecas dziesmas.»

Par Shake & Bake - koncertā tiks mēģināts uz vienas skatuves sadabūt kaut daļu no tā laika grupas. Kā zināms, tās pamatsastāvā bija Jānis ar Raimondu Tigulu, kuriem pievienojās virkne mūziķu. Uz vietas ir šeiku pirmais ģitārists Andrejs Jevsjukovs, tātad tāds «mazais Shake & Bake sastāviņš mums jau ir», rēķina dziedātājs. Tolaik grupā spēlēja arī basists Norberts Skraucis un bundzinieks Haralds Bondars, bet pašlaik pēdējais ir nogruntējies Amerikā. «Taču koncertā būs mans ilggadējais sastāvs, mans dream team, kas ļoti labi iejūtas šajā mūzikā un to visu var nospēlēt. Būs labi!» kā jau vienmēr, Jānis Stībelis ir optimists. Dīvaini, ka ieplānots tikai viens jubilejas koncerts, nevis plašāka tūre. «Tā tikai šķiet, ka vari braukāt un tūrēt, bet koncertu rīkošanas aģentūrai tas ir bizness, tā skatās, lai pasākums būtu rentabls, lai zāles būtu pilnas un varētu atpelnīt un nopelnīt. Manā programmā ir aptuveni divdesmit mūziķu, un, lai šādu megaprojektu aizstieptu vēl kaut kur citur, latiņu būtu jāliek vēl augstāk un jātēmē uz vēl plašākām telpām, bet man patīk šis nedaudz intīmais formāts,» skaidro Jānis. «Šeit var gandrīz katram ieskatīties acīs, aiziet paspiest roku, saprast, kāds zālē noskaņojums, varbūt jāuzlabo oma vai jāizklaidē utt. Krastmalā vai arēnā cilvēkus tik ļoti neizjūti.»

Liktenīgā bulgāru plate

Kā zināms, Jānis Stībelis ir viens no pirmajiem, kas Latvijā sāka izpildīt tik amerikāniskos r&b un soulu. Izrādās, ka šāda veida mūzika iekritusi viņa sirdī zināmā mērā nejauši. «Mamma reiz mājās atnesa plati, kas bija kaut kāda bulgāru veidota dziesmu izlase, kuru varēja dabūt pa blatu - mūsdienās cilvēki nemaz nezina, kā tas ir, kad aizej uz veikalu, bet tur nebūt ne visu var nopirkt. Tolaik plauktos lielākoties bija tikai padomju estrāde, savukārt šajā izlasē bez padomju bloka izpildītājiem nez kāpēc pa vidu pēkšņi parādījās arī, piemēram, Earth, Wind & Fire, savukārt plates otrajā pusē tāpat pa vidu pēkšņi bija iezadzies Stīvijs Vonders. Mistika! Klausos, un pēkšņi - paga, paga, kas tas tāds, tas taču nav no šīs planētas! Tas atšķīrās no šajā platē dzirdamā pārējā materiāla par 180 grādiem! Tolaik, 80. gadu sākumā, kopējā mediju telpā taču varēja dzirdēt tikai Valēriju Ļeontjevu un viņam līdzīgos. Starp citu, nesen šo plati mājās atradu: skatījos, ka šīs abas kompozīcijas nospēlētas tā, ka adatiņu uzlikt vairs nav iespējams, bet pārējā plate gandrīz nav spēlēta,» atminas Jānis. «Pēc tam sāku mērķtiecīgi interesēties par šiem izpildītājiem un meklēt arī citus ierakstus. Ar Stīviju Vonderu man vispār ir intīmas attiecības mūzikas jomā: izpreparēju pilnīgi visus viņa albumus, kas bija iznākuši līdz 1991. gadam, un iemācījos nospēlēt un nodziedāt pilnīgi visas viņa dziesmas. Protams, viņa vokālais diapazons ir ārprātīgs, taču, atskatoties uz šo periodu, varu teikt, ka tas tomēr deva muzikālo bāzi, uz kuras pēc tam varēju sākt būvēt pats savas kompozīcijas. Ja izej cauri aptuveni 200 dziesmām un pēti to harmonijas, gribot vai negribot no tā ietekmējies. Domāju, kas tas ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstījāmies, sākot muzicēt ar Shake & Bake.»

Patiesībā Jānis tolaik ietekmējās ne tikai no Stīvija Vondera, bet visām tā laika jaunākajām mūzikas tendencēm, kuras varētu raksturot ar diviem vārdiem - new wave. Interesanti, ka viņa pirmā grupa nebūt nebija Shake & Bake, bet gan Take It Such, kurā basu spēlēja Ingars Viļums, kurš tagad valda pār četrām stīgām Prāta vētrā, bet bungoja… Normunds Rutulis. «Mūsu bāze bija Ādažu kultūras nams, tas bija brīnišķīgs laiks!» atminas Jānis. «Spēlējām pilnīgu marsiešu mūziku - kaut kādas manas pirmās kompozīcijas, šausmīgi sarežģītas, ar neloģisku kompozicionālo kodolu, ar sarežģītiem akordiem un nenormālu sinkopizāciju. Neteiktu, ka mēs spēlējām ārtroku vai kaut ko tādu, bet tas bija ļoti sarežģīts muzons, par kuru mums pašiem vienmēr bija liels izaicinājums, spēsim to nospēlēt vai nē.» Šīs grupas (un arī Jāņa) pirmais koncerts bijis tolaik populārajā klubā Saksofons, par uzstāšanos solīti 15 lati (uz visiem). Uz koncertu atnākuši seši cilvēki, tāpēc kluba īpašnieks teicis, ka varot samaksāt tikai desmit latu, bet, tā kā jaunie mūziķi bija ņēmuši arī alu un grauzdiņus, nācies pašiem pat piemaksāt…

Projekts pajucis, kad Rutulis uzsācis solokarjeru, bet Jānis aizdevās studēt uz Ameriku, taču paralēli Take It Such viņš jau tolaik spēlējis kopā arī ar Raimondu Tigulu. «Mēs spēlējām - apžēliņ, ko tikai visu nespēlējām! Kāzas, bēres, jūrnieku balles un vienkārši balles, sākot no Zīlītes, līdz pat Jumpravai, bet tam visam pa vidu vēl kaut kādu šlāgeri. Pilnīgs rasols! Atceros, ka pie Talsiem bija Pastendes kultūras nams, kurā katru nedēļas nogali notika kāds pasākums - zāle pilna, cilvēku daudz,» atminas Jānis. Talsenieku sadarbība vēlāk vainagojusies ar Shake & Bake, bet pēc tam abiem bijusi (un joprojām ir) veiksmīga solokarjera.

Ar skatu uz Rietumiem

Interesanti, ka Stībelis varētu gana labi integrēties kā Austrumu, tā Rietumu tirgū, taču - vismaz pagaidām neizdodas. Krievijā viņu joprojām atceras pēc festivāla Jaunais vilnis un uzstāšanās kopā ar Laimu Vaikuli, savukārt pats dziedātājs teju pēc katra albuma dodas uz Angliju un sola jauno repertuāru ierakstīt arī angliski, turklāt pāris albumi šajā mēlē arī izdoti. Bez tam - Stībelis skanēja rietumnieciski gan pirms 20 gadiem, gan arī tagad. «Protams, manas saknes un pamatdarbošanās ir šeit pat, Latvijā, bet…» aizdomājas Jānis. «No bērnības vairāk esmu klausījies Rietumu pasaules mūziku, tāpēc mani visu laiku velk uz turieni. Tas ir sirdī. Kad kaut ko dari, ik pa laikam uzdod sev jautājumu, kāpēc to dari. Vai tāpēc, ka tas dod estētisko gandarījumu? Gribas jau radīt arī kaut ko tādu, kas pašam patīk. Bieži nākas meklēt kompromisu, jo zini, ka tas, kas pašam patīk, nebūs ejošais repertuārs, un kompromiss slēpjas tajā, kad mēģini tā, lai būtu, kā mēdz teikt, gan pašam, gan sašam - lai arī cilvēkiem tas patiktu. Ja atrodi šo formulu, tad tā arī ir tā īstā veiksmes atslēga.»

Jānis uzskata, ka Latvijā vismaz četrdesmitgadnieku paaudzi joprojām ietekmē informatīvais vakuums, kas tika radīts padomju gados un kura laikā nebija pieejama informācija par tā laika mūzikas aktualitātēm un tendencēm. «Mums bija liegts būt daļai no Rietumu mūzikas pasaules. To ļoti labi var just tradīcijās, kuras novērojamas, kaut vai aizbraucot uz Skandināviju. Protams, arī tolaik, vismaz mūziķu vidē, cirkulēja jaunākie ieraksti, no jūrniekiem varēja dabūt plates, taču tie bija izņēmumi, jo cilvēku pamatmasa tomēr klausījās tā laika radiostaciju piedāvājumu, kas labākajā gadījumā bija itāļu estrāde un Mikrofona aptauja,» skaidro Jānis.

«Ceļš uz Austrumiem un Rietumiem ir kā sevis apliecināšana un cenšanās saprast, vai vari kaut ko vēl darīt ārpus Latvijas vai nē. Vai es varu? Zini, nekad nekas nav beidzies, kamēr tas nav beidzies! Popmūzika ir ļoti interesanta lieta, jo piedāvā daudz un dažādas iespējas piedalīties tās radīšanas procesā. Piemēram, vari kaut vai 70 gadu vecumā kļūt par līdzautoru kādai no Eda Šīrana dziesmām vai varbūt uzraksti tekstu, kas viņam iepatīkas. Viss, esi apritē! Vēl viens piemērs - vai kāds vēl atceras Sketmenu Džonu? Savu pirmo un būtībā arī vienīgo hitu Scatman viņš radīja 53 gadu vecumā! Nekad nevajag atmest cerību. Kāds angļu kolēģis, ar kuru Lielbritānijā kopā strādājām, teica tā: mums Anglijā ir pāris miljoni ļoti labas kvalitātes dziedātāju un grupu, mēs varam noklāt ar mūziku pusi planētas. Cerības ir ļoti mazas, bet, ja nebrauksi, nedarīsi, nemēģināsi un necentīsies, tad cerību nebūs vispār! Izvēle ir starp gandrīz neko un neko. Es izvēlos cerēt.»

***

Jānis Stībelis

• Dzimis 1975. gada 22. septembrī. «Vispār esmu dzimis Ventspilī, taču esmu talsenieks - par savu dzimto pilsētu uzskatu Talsus»

• Izglītība: Talsu 2. vidusskola; Talsu bērnu mūzikas skola, klavierspēles specialitāte; Rīgas Mūzikas pedagoģijas institūts, mūzikas pedagogs ar specializāciju kordiriģēšanā un vokālajā pedagoģijā; Holivudas Mūzikas institūts, Vokālā fakultāte

• Piedalījies vairākos starptautiskos konkursos, tostarp jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis, kur 2002. gadā ieguva trešo vietu

• Diskogrāfija: Don’t Turn Way (ar Shake & Bake, 2000), Inspiration (2001), Paliec tepat (2004), Ļubovj nastala (2005), Glāze piena (2007), Secret Mission (2009), Diapozitīvi (2010), Summer City (2012), 2 pasaules (2015), Optimists (2019)

• Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Elīna, trīs dēli - Emīls (11), Klāvs (6) un Valters (1)

• Hobiji: «Oi, man ir daudz hobiju! Ceļošana, makšķerēšana utt. Ā, un viens tāds netipisks - dārzkopība! Mums ir dažādas garšaugu dobes, eksperimentējam ar puikām - iestādām un skatāmies, kas sanāks. Ir visādi, veicas dažādi.

Ja atbrauksi pie manis ciemos, uzcienāšu ar saviem garšīgajiem āboliem un tomātiem un vēl tev būs jāēd daudz diļļu un jādzer mūsu pašu audzēto piparmētru tēju!»

Izklaide

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Svarīgākais