Latviešu mēnesis Metropolitēnā

Jau otro gadu pēc kārtas gada sākumā Ņujorkas Metropolitēna operā dzied latviešu solistes. Šajā teātrī mūsu valsts vārds tiek locīts arvien biežāk, un tas ļauj sapurināt nacionālo pašapziņu un lepnumu.

No 12. janvāra Bizē Karmenā titullomā spoži darbojas mecosoprāns Elīna Garanča, kurai šī loma pēc Rīgas, Vīnes un Londonas, ir pašā plaukumā. Elīna Garanča dziedāja arī METa īpašajā 31. decembra izrādē Vecgada vakarā, taču janvārī viņa priecēs trijās izrādēs, no kurām viena tiek tiešraidīta (ar vairākiem atkārtojumiem izpārdoto biļešu dēļ) arī Parex Plaza. Līdzās Garančai Karmenas lomās tādas zvaigznes kā Angela Gerogiu un Olga Borodina. Hozē lomā slavenais itāļu tenors Roberto Alaņa, ar kuru kopā Elīna Garanča šajā pašā izrādē salīdzinoši nesen debitēja Londonas Koventgārdenā. Par izrādi dziedātāja saka, ka tā ir ļoti fiziska, pa īstam kaislīga izrāde. «Roberto Alaņa ir lielisks skatuves partneris, mums viss ir pa īstam, gan man ir īsti zilumi, gan viņš ir pa īstam saskrāpēts... Emocijas ir īstas», Elīna Garanča apgalvoja ekspresintervijā Plāsido Domingo vienā no nesenām tiešraidēm.

Klātienē Rīgā dziedātāju arīdzan dzirdēsim salīdzinoši drīz – februāra beigās plānoti divi koncerti kopā ar LNSO un Karelu Marku Šišonu, kuros skanēs fragmenti no Riharda Štrausa operas Rožu kavalieris. Skanīgā mecosoprāna īpašniece iejutīsies vienā no savām bikšu lomām, atveidojot jaunekli Oktaviānu.

Atgriežoties Ņujorkas Metropolitēna operā, jāpiemin, ka no 30. janvāra, pusfebruāri Mikaēlas lomā METa publika klausīsies Maiju Kovaļevsku (arī pa kādai izrādei aprīlī un maijā). Mazliet žēl, ka pašlaik vēl nav ieplānota neviena izrāde, kur abas latviešu solistes darbotos kopā. Bet nevar jau būt par daudz latviešu vienlaikus uz METa skatuves, ņemot vērā, cik daudz talantīgu mūziķu no mazās Latvijas jau klauvējuši pie slavenā teātra durvīm un guvuši panākumus. Rudenī Metropolitēns uzgavilēja Andrim Nelsonam, kurš diriģēja Turandotu, nākamās sezonas sākumā plānota arī Kristīnes Opolais debija Mizetes lomā operā Bohēma. Un tas ir brīnišķīgi, ka ārpus negatīvajām ziņām par Latvijas ekonomisko situāciju, starptautiskajos medijos izskan arī kāds cildinošs vārds mazai Austrumeiropas valstij, no kuras nāk daudz talantīgu mūziķu.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais