Pagājušonedēļ, pāris dienas pirms jaunā albuma Tango 3.0 oficiālās prezentācijas, Arēnā Rīga viesojās populārā elektroniskā tango grupa Gotan Project, kas aprīļa beigās uzsāk kārtējo koncerttūri.
Gotan Project trešais koncerts Rīgā raisīja ne mazāku interesi kā abi iepriekšējie, gan konceptuāli citas lokācijas (iepriekš koncerti notikuši operā un Sapņu fabrikā), gan pievilcīgo muzikālo metamorfožu dēļ. Tās, ieturot aizsākto elektroniskā tango nuevo līniju turpina attīstīties, savijoties ar laikmetīgiem izteiksmes līdzekļiem, tehnoloģiskajām iespējām un masu popkultūras zīmēm, bet vienlaikus nezaudējot saturisko kvalitāti, tieši otrādi - padarot sniegumu daudzslāņainu.
Klausoties šo visai daudzveidīgo jauno programmu, gribējās vilkt paralēles ar Timura Bekmambetova kino, kur katra personīgā gaume var regulēt patiku vai nepatiku pret atsevišķiem izteiksmes līdzekļiem, bet galvenie atslēgas vārdi ir laikmetīgums, daudzlāņains vēstījums un vairākas paralēlās realitātes, savdabīgs maģiskais reālisms modernā vidē.
Gotan Project gadījumā - modernā skaņu valodā, kur dzīvā mūzika sajaucas ar elektronisko, ar fragmentācijas palīdzību veidojot postmodernu muzikālu kaleidoskopu. To papildina izteiksmīga video partitūra, kurā klausītājam/skatītājam ļauts saskatīt vairākus simboliskos slāņus.
Filipa Koena Solala, Kristofa Millera un Eduardo Makarofa projektā ir pietiekami daudz pārliecības un tikpat daudz veselīgas ironijas par laikmeta zīmēm, lai novatorisms nekļūtu pašmērķīgs. 20. gadsimta tango nuevo ikona ir Astors Pjacolla. Gotan Project ir Astora pēcteči 21. gadsimta mūzikā, tango ritma un melodiju struktūrās iepinot gan hiphopu, gan samplus un klubu mūzikas hipnotisko draivu, kopumā uzrunājot visdažādākās auditorijas. Ne velti viņu aranžējumi vairākkārt izmantoti arī Holivudas filmās (Padejosim? Sievietes smarža, Oušena ducis u.c.) Gotan Project veido tango laikmetīgo seju, nepiemirstot par saknēm, bet vienlaikus izvairoties no jebkāda veida kanoniem un galējībām, kas ir radošuma kavēklis. Tāpat kā Pjacollam, Gotan Project nav sveša old school elegance, bet radošais dumpīgums ir pietiekami intelektuāls, lai nekļūtu pliekans.
Stilīgie uzvalki un platmales à la Karloss Gardels (argentīniešu tango dziedātājs, viena no 20. gadsimta pirmās puses tango ikonām), elektriskā ģitāra un skaņu pults pārmaiņus ar akustiskajiem instrumentiem kopā ar solisti, bandoneonistu (bravo Fakundo Torresam, īpaši duetā Tu misterio), pianistu un vijolnieci, kas vienlaikus arī spēlē trompeti (!),veidoja organisku vizuālu un muzikālu sintēzi, kurā grūti atrast kādu trūkstošu elementu.
Par spīti personīgiem aizspriedumiem pret Arēnu Rīga izsmalcinātas mūzikas baudīšanai, jāatzīst, ka Gotan Project koncerts bija ļoti profesionāli noformēts. Gaismu partitūra, video un programmas dinamika ļāva aizmirst, ka publika sadrūzmējusies uz hokeja laukuma. Arēnas Rīga amfiteātris organiski kļuva par piemērotu vidi Tango 3.0. koncertprogrammai.
Atbildot fanu gaidām, grupa nevarēja iztikt bez labi pazīstamo hitu atskaņošanas. Izkanēja gan Una musica brutal no pirmā albuma La Revancha del Tango, gan Diferente no albuma Lunatico, kā arī citas jau pazīstamas melodijas. Starp jaunajām kompozīcijām neaizmirstams ir jau radio izskanējušais hits La Gloria - instrumentāls skaņdarbs, kur tradicionālais tango ritms ar vijoles un bandoneona melodiju pāraug pūļa aurošanā pārpildītā futbola stadionā, apliecinot labi zināmo patiesību, ka futbols ir tango dzimtenes Argentīnas otra reliģija. Ļoti simpātiska un nepārspēta savā dziļumā ir argentīniešu rakstniekam Hulio Kortasāram veltītā kompozīcija Rayuela (Klasīšu spēle) ar karaoke titriem, dodot iespēju klausītājiem dziedāt līdzi vārdus par «klasīšu spēli kā dzīvi, kur vienā pusē elle, bet otrā debesis». Savukārt no klubmūzikai tuvākās līnijas nepārspējams hits ir Panamericana, kuras nosaukums aizgūts no Dienvidamerikas garākās automaģistrāles, ar hipnotisku ritmu, izteiksmīgiem basiem, neiztrūkstošajām tango sinkopēm un nepārspējamu draivu, kas burtiski paģēr ļauties ritma plūdumam – ak, ja šāda mūzika skanētu diskotēkās!
Jaunais albums ir konceptuāli plašāks un vēl vairāk stilu robežas attālinošs nekā jebkurš iepriekšējais, tādējādi apliecinot, ka Gotan Project radītais stils jau ir stabila vērtība, tādēļ mūziķi var ļauties jauniem meklējumiem. Turklāt tie kārtējo reizi izrādās veiksmīgi.
Parasti ar piedevām paskopie Gotan Project, 15. aprīļa koncertā dāvāja gandrīz pusstundu ilgu piedevu programmu, tostarp nospēlējot arī vienu no Gotan Project vizītkartēm Santa María (del Buen Ayre). Papildu pozitīvajām emocijām pēc Tango 3.0 koncerta Rīgā priecē atziņa, kas attiecināma uz daudziem kultūras fenomeniem – stāvošs ūdens aizaug ar zālēm, un muzejisks statiskums jeb dzīvas tradīcijas iekonservēšana ir jebkuras, īpaši nemateriālas kultūras parādības nāves priekšvēstnesis. Savukārt laikmetīgas pārmaiņas un komponentu sintēze neliecina par «tīro žanru» izzušanu, bet gan par to dzīvotspēju. Nākamie Gotan Project Tango 3.0 koncerti gaidāmi 30. aprīlī Kannu Festivālu pilī, 7. maijā Lisabonā, 8. maijā Portu, bet maija vidū grupa ceļos uz Britu salām – Birmingemu un Bristoli.