Baroka kaislības Rīgā un Rundālē

Šonedēļ Rīga griežas kā vilciņš – sākušies Skolēnu dziesmu un deju svētki. Paralēli tiem ar koncertu Spīķeru koncertzāles pagalmā startēja arī 16. Senās mūzikas festivāls.

Šonedēļ Rīga griežas kā vilciņš – sākušies Skolēnu dziesmu un deju svētki. Paralēli tiem vakar ar koncertu Spīķeru koncertzāles pagalmā startēja arī 16. Senās mūzikas festivāls.

Šogad tā centrā būs vācu mūzika – programmā iekļauti gan vācu baroka lielmeistaru Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Georga Fīlipa Tēlemaņa opusi, gan mūzika, kas savulaik skanējusi Drēzdenes un Prūsijas karaļa galmā. Kā jau ierasts, festivāla citadele ir Rundāles pils. 10. jūlijā tajā plānoti vairāki pasākumi, tādējādi ļaujot apvienot ekskursiju uz vienu no skaistākajām Latvijas pilīm, kur turklāt tieši šobrīd vajadzētu būt pilnos ziedos uzplaukušam slavenajam rožu dārzam, ar vienu vai vairākiem muzikāliem piedzīvojumiem. Koncertu programma Rundālē būs gana daudzveidīga - radošā apvienība Taureņi debesīm (baroka vijolniece Alise Juška, čellists Ainārs Paukšēns un ērģelnieks Jānis Pelše) Rundāles pils Baltajā zālē aicina klausītājus baudīt baroka mūzikas un laikmetīgās dejas apvienojumu sižetiskos dialogos. Savukārt orķestra Sinfonietta Rīga solistu ansambļa sniegumā pils Zelta zālē varēs dzirdēt mūziku, kas 17.–18. gadsimta mijā skanēja Drēzdenes galmā. Baroka orķestris Collegium musicum Rīga kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru un Varvaru Manukjanu pie āmuriņklavierēm ļaus izdzīvot mūzikā 18. gadsimta kaislības. Savukārt mazie pasākuma apmeklētāji jau ierastajā meistardarbnīcā šogad varēs iejusties Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā galma dzīvē, kurā skanēja mūzika, virmoja deja un pats karalis spēlēja flautu. Pirms došanās uz pieņemšanu pie karaļa bērniem būs iespēja nogrimēties, pagatavot skaistus žabo un vēdekļus, kā arī zīmēšanas darbnīcās uzzīmēt senatnīgas kartiņas. Pieņemšanas laikā karalis aicinās mazos viesus papildināt galma gleznu galeriju ar paša karaļa portretiem, kas jāsagatavo jau mājās. Portretus vērtēs karaļa padomnieki un veiksmīgākajiem autoriem piešķirs galma gleznotāja titulu. Vakara noslēguma pasākums, kurā tiek solīts neaizmirstams gaismu šovs, būs Georga Frīdriha Hendeļa opera Dēidamija ar Andri Veismani pie diriģenta pults. Par pasākuma noformējumu rūpējas videomākslinieki Roberts Rubīns, Dzintars Krūmiņš un vīdžejs Wickiss.

Taču jau šovakar Sv.Jāņa baznīcā Rīgā uzstāsies Rīgas Doma zēnu koris, Sergejs Jēgers un baroka orķestris Collegium musicum Rīga, piedāvājot baroka mūzikas programmu, kurā skanēs Baha un Pergolēzi skaņdarbi, savukārt Pēterbaznīcā gan šovakar, gan rīt, 9. jūlijā, ikviens var iejusties viduslaiku Rīgas naksnīgajā atmosfērā kopā gregorisko dziedājumu meistariem no Shola Ccantorum Riga.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais