Elīnas Garančas un LNSO koncerttūre Habanera plūc laurus Vācijā.

Par spīti faktam, ka Latvijā plānotais Elīnas Garančas un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncerttūres „Habanera” atklāšanas koncerts Rīgā, kā arī nākamais plānotais koncerts Bāzelē tika atcelti dziedātājas veselības problēmu dēļ, koncerttūre guvusi plašu klausītāju un kritiķu atzinību Vācijā. Stāvovācijas, „bravo” saucieni un jūsmīgas kritiķu atsauksmes ir tikai daļa no saceltās pozitīvu emociju vētras, ko sniedz krāšņā, spāniski temperamentīgā programma. Turklāt vācu laikraksti atzīmē ne tikai jau ierasti cildināto solisti, bet arī simfoniskā orķestra lielisko muzikālo sniegumu un īpašo ķīmiju starp orķestri un tā galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu, vienlaikus izceļot šīs koncerttūres „svaigo” noskaņu bez bieži vien šādām tūrēm raksturīgās rutīnas.

„Kā īsts burvis pie diriģenta pults Karels Marks Šišons droši, temperamentīgi un gaumīgi vadīja izcili noskaņoto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.orķestri. Tieši viņam un orķestrim varam pateikties par virtuozitātes, muzikālās inteliģences un pilnīgas atdeves gaisotnē pavadīto vakaru. Viņi šo apjomīgo programmu mums sniedza ar izteiksmīgu dramatisku un temperamentīgu piesātinājumu.

Apbrīnojami ir tas, kā Šišons savstarpēji atdalīja skanējuma tempus un vienmēr trāpīja pareizajā noskaņā. Viņš nemitīgi aizrāva orķestri, tādā veidā sasniegdams dažādības un pilnskanības optimumu. Straujais temps un spēcīgie pacēlumi piešķīra mūzikai vajadzīgo tautiski spānisko skanējumu. Bija jūtama diriģenta mīlestība uz šo mūziku. Viņa sniegums bija kā izcila izdevusies piruete, par kuru nevar vien beigt aplaudēt – tīrs mūzikas baudījums visām sajūtām. Viss bija kustība, viņš nemitīgi bija elegants un dabisks, nevienā mirklī nekļūdams smagnējs. Ar savām minimālajām, bet ārkārtīgi precīzajām norādēm diriģents padarīja šo koncertu par spirdzinošu pārdzīvojumu”, par 23. septembra koncertu Diseldorfas Tonhallē rakstīts portālā „ioco Kultur im Netz” (Kultūra tīmeklī).

Savukārt Haralds Egebrehts no „Süddeutcshe Zeitung” ne mazāk jūsmīgi slavē Minhenes Gasteig notikušo 26. septembra koncertu, raksturojot to kā pilnasinīgu muzikālu piedzīvojumu: „Latvijas Nacionālais orķestris, kuru vada arī jaunais, bez notīm diriģējošais Karels Marks Šišons, parādīja sevi kā labu ansambli, sniedzot nevis ierasto viesizrāžu rutīnu, bet gan augstākās kvalitātes muzicēšanu, piepildot Verdi operas „Sicīliešu vakarēdiens“ uvertīru, fragmentus no Bizē "Karmenas“ vai Rimska-Korsakova „Spāņu kapričo“ ar raksturu un veidolu.” Avīze “München Merkur” kā īpašu aizkustinājuma mirkli koncertā izceļ čellu grupas koncertmeistares Diānas Ozoliņas solo, atskaņojot Montsalvažes „El cant dels ocells“. Patiesi, arī Rīgas koncertos jau ir pierādījies, ka Karels Marks Šišons un LNSO kopīgi spēj piedāvāt izcilu sniegumu un muzikālu pārdzīvojumu arī tā saucamajās dziedātājas pauzēs jeb skaņdarbos, kas tiek atskaņoti starp ārijām vai dziesmām, lai ļautu solistei atpūtināt balsi – tās nav tikai starpspēles, bet izcili atsevišķi priekšnesumi, kas koncertu padara īpaši piesātinātu. Šis fakts nav gājis secen arī Vācijas klausītājiem: „Patiesi pārsteidzoši, jo Latvijas Nacionālais orķestis sniedz patiesas izjūtas un ļauj uzliesmot žilbinošām krāsām, kas slēpjas šajās spāņu dziesmās („canciones“) un ārijās. Neņemot vērā šo aizrautību, tas Karela Marka Šišona jutīgajā vadībā reaģē uz katru Garančas skatienu. Jā, un tiešām reti gadās, ka balsi taupoša orķestra starpspēle gandrīz vai tiek vērtēta augstāk par īsto vakara zvaigzni“, raksta Krista Ziga no „Abendszeitung“.

Elīnas Garančas, Karela Marka Šišona un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncerttūre „Habanera“ turpināsies vēl līdz 6. oktobrim, ar koncertiem Frankfurtē pie Mainas 4. oktobrī un Parīzes Pleijela zālē 5. oktobrī. Atceltais Rīgas koncerts pašlaik ieplānots 2011. gada 4. martā 19.00 pēc otrā Eiropas koncerttūres etapa.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais