Noslēdzies Latvijas Arhitektu savienības (LAS) rīkotais konkurss, kurā ik gadu tiek noteikti labākie arhitektūras darbi Latvijā. Ja pērn, vērtējot 2010. gadā uzceltās ēkas, vēl varēja manīt trekno gadu atskaņas – vērienīgus, ambiciozus projektus, kas nereti ignorēja vides kontekstu, šogad jau tika izvērtēts pēckrīzes veikums – gaumīgāka arhitektūra ar uzsvaru uz detaļām.
Noteikti labākie
LAS gada balva tika pasniegta 17. reizi, par laureāti atzīstot atjaunoto noliktavas ēku Aldaru ielā Vecrīgā (Arhitektes Lienes Griezītes studija/Sudraba Arhitektūra), savukārt mazās balvas – bronzas ananasa šķēles – saņēma iepirkšanās centrs MAXIMA Zolitūdē (KUBS), brīvdienu māja Lapiņas Kaltenē (arhitekte Brigita Bula) un privātmāja Jūrmalā (SINTIJA VAIVADE_ ARHITEKTE u. c.). Pašmāju žūrija no 52 iesniegtajiem darbiem uz otro kārtu virzīja 24 darbus, no kuriem starptautiskā žūrija (Čalmeras Tehniskās universitātes profesors Ake Viklunds (Zviedrija), Lietuvas Arhitektu savienības Šauļu nodaļas vadītājs Saruns Sabaliausks (Lietuva), biroja Point Supreme Architects vadītājs Konstantinos Pantazis (Grieķija) un biroja Pluss OÜ vadītājs Indreks Almans (Igaunija)) izvēlējās desmit finālistus. Darbu izstāde apskatāma Arhitektu namā.
Kā uzsver arhitektūras platformas a4d redaktors Artis Zvirgzdiņš, konkurss ir gan ikgadēji profesijas svētki, gan iespēja pievērst plašākas publikas uzmanību arhitektūrai. «Tas varētu būt arī brīdis, kad ne tikai tiek sadalītas balvas labākajiem, bet vairāk tiek runāts arī par arhitektūras būtību, pašiem arhitektiem spējot nonākt pie kādas kopīgas izpratnes, kas ir laba arhitektūra un uz ko vajadzētu tiekties, – tad arī būtu lielāka jēga censties šīs vērtības skaidrot un rādīt sabiedrībai. Šobrīd šis aspekts vēl pietrūkst, taču soli pa solim LAS it kā virzās tā virzienā,» viņš skaidro.
Vērtēšanas kārtība
Kopš gada skates vērtēšanā ir mainīta kārtība, atsakoties no tipoloģiskām nominācijām, konkurss kļuvis pilnīgāks. Tomēr netrūkst arī pašreizējās vērtēšanas sistēmas pretinieku. Piemēram, diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! pirmajā diskusijā godalgotais arhitekts Uldis Lukševics (NRJA) kritizēja konkursa objektivitātes trūkumu, jo vērtējums nodots dažu žūrijas locekļu rokās.
Dizaina un arhitektūras kritiķe Kristīne Budže, kura iniciējusi un sastādījusi arhitektūras grāmatu V*X, uzskata: «Tas, ka pašmāju arhitektūru vērtē ārzemju arhitekti, ir gada skates veiksme – tā nodrošina skatu no malas, kas mums pašiem dažkārt var būt arī nepatīkams. Uzvarētāja noteikšanā liela loma ir žūrijas neformālajam līderim, kura viedoklis un skats uz arhitektūru kļūst par dominējošu – tas ļauj uz Latvijas arhitektūru palūkoties no dažādiem skatuleņķiem un izcelt dažādus aspektus par kritērijiem.» Viņasprāt, vērtēšanā nav iespējams izvairīties no subjektīviem iespaidiem, taču tas nav slikti, jo «aktualitātes un skats uz arhitektūru mainās un līdz ar to mainās arī izcelšanas vērtais».
Veidojas izpratne
Kopumā eksperti atzīst, ka šogad arhitektūras vērtējumā vērojama tendence izcelt mazākus, bet gaumīgākus darbus, salīdzinot ar trekno gadu projektiem. «Krīze ir nostrādājusi kā vajadzīgs filtrs, un tagad starp finālistiem vairs neparādās ātri un ambiciozi komercprojekti, bet uz skatuves parādījusies atbildīga un smalkjūtīga attieksme pret arhitektūru, kas ekonomikas gāzēšanas laikos parasti tiek pārkliegta,» skaidro arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Nekustamā īpašuma attīstītājs Romāns Astahovs (dzīvojamā nama FUTURIS attīstītājs/Larix Property valdes loceklis) uzskata: «Ja pirms pieciem gadiem gada skatē dominēja daudzstāvu ēku kvartāli un torņu projekti, tad šoreiz mēs neredzam nevienu pārmērīgi skaļu projektu. To vietā ir nelieli, kompakti darbi, un katrs no tiem unikāls – nevis vērienīgumā, bet detaļās. Prieks redzēt projektus, kuru autori daudz laika un uzmanības ir veltījuši tieši vides kvalitātei, ilgtspējīgiem būvniecības principiem, racionāliem risinājumiem un energoresursu patēriņa samazināšanai. Sabiedrība arhitektūru sāk vērtēt nevis pēc kvadrātmetriem un stāvu skaita, bet gan no perspektīvas, kā tā ietekmē pilsētas, vietas un cilvēkus. Veidojas izpratne par to, ka arhitektūra nav mode vai arhitekta fantāziju produkts, bet gan mūsu pašu vērtību un vēlmju atspoguļojums. Ja šādas tendences saglabāsies, tas noteikti veicinās pilsētu un sabiedrības attīstību un to savstarpēju saskaņu.»
Izglītots pasūtītājs
Mazliet piesardzīgāk veikumu vērtē kritiķi. «Redzams, ka arhitektūra Latvijā kļūst nobriedušāka, taču visai maz ir darbu, kas izceltos ar inovācijām vai telpiskiem un citu veidu eksperimentiem. Maz ir redzama arī arhitektūra kā telpas un pilsētvides veidošanas māksla, drīzāk formālās rotaļas ar fasādes elementiem, materiāliem un apjomiem. Detaļu kultūra šajos gados noteikti ir ievērojami augusi,» novērojis Artis Zvirgzdiņš. Viņš izceļ vēl dažas interesantas tendences: «Zīmīgi, ka šogad visu apbalvoto arhitektūras darbu vadošās arhitektes ir sievietes. Turklāt vairāki no finālam izvirzītajiem darbiem ir tādi, kuru pasūtītājs bijis pats arhitekts vai tuvi viņa radinieki, kopumā atklājot sakarību, ka labas arhitektūras tapšanai ļoti svarīgs ir izglītots un izprotošs pasūtītājs.»
Arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte uzsver, ka valsts un pašvaldības kā arhitektūras pasūtītājs varētu daudz mācīties no privātīpašniekiem, kuri daudz ieguldījuši mantojuma saglabāšanā. «Lai arī šobrīd pašvaldības daudz būvē un rekonstruē par saviem un Eiropas Savienības līdzekļiem, diemžēl šo objektu arhitektūras kvalitāte ir zema, tāpēc šogad pie balvām tika tikai arhitektūra ar privātu pasūtītāju,» viņa saka.