Gadījumā, ja Kultūras ministrijai izdosies panākt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma palielinājumu nākamajā gadā, radošās industrijas varēs pretendēt uz valsts atbalstu, jo tās ir definētas kā viens no deviņiem VKKF izvirzītajiem prioritārajiem darbības virzieniem, šodien, tiekoties ar mūzikas un mākslas festivāla "Positivus" rīkotājiem, solījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne, ar VKKF jauno stratēģiju un tajā ietverto finansēšanas modeli valdība varētu tikt iepazīstināta tuvāko nedēļu laikā.
Jaunzeme-Grende skaidroja, ka kultūras un radošās industrijas ir noteikta arī kā viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, ko būtiski iestrādāt Nacionālā attīstības plānā (NAP) un finansējuma sadalē 2014.-2020.gada Eiropas Savienības programmēšanas periodam. Tāpat ministrija ir izveidojusi starpnozaru un starpinstitūciju darba grupu, lai izstrādātu politikas vadlīnijas "Radošā Latvija 2014-2020", kuru viens no uzdevumiem būs īstenot NAP mērķus kultūras un radošo industriju jomā.
Kultūras ministrija iestāsies par to, lai kultūras un radošajām industrijām nākamajā plānošanas periodā būtu pieejamas īpašas finanšu atbalsta programmas, solījusi ministre.
Festivāla "Positivus" vadītājs Ģirts Majors ministrei norādījis, ka Latvijas radošo industriju pārstāvjiem, kuri jau ir sasnieguši vērā ņemamus rezultātus, būtu nepieciešams valsts atbalsts eksporta iespēju nodrošināšanā, bet tiem, kuri ir iesācēji radošo industriju jomā, ir nepieciešama atbilstoša platforma darbības sākšanai.
Kā būtiskākās eksportspējīgās nozares viņš minēja mūziku, dizainu un modi. "Mūsu mērķis ir, lai 30% no festivāla apmeklētājiem ir ārvalstnieki, kas pozitīvi atsauktos arī uz reģionu tūrismu un citām pakalpojumu sfērām," atklājis Majors.
Radošās industrijas ietver tādas nozares kā mūziku, arhitektūru, dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, kā arī atpūtu un izklaidi. Viena no Kultūras ministrijas kompetencēm radošo industriju jomā ir informēt sabiedrību un veicināt izpratni par tām, norādīja Līne.
Jūnija beigās apstiprinātajā VKKF jaunajā stratēģijā kultūras un radošo industriju attīstība ir definēta kā viena no deviņiem galvenajiem darbības virzieniem, kuros pamatotas stratēģiski svarīgākās, VKKF finansiāli atbalstāmās prioritātes.
Kā uzsvērusi ministre, festivāls "Positivus", kas šogad Salacgrīvā notika jau sesto gadu pēc kārtas, piesaistot 25 000 apmeklētāju no dažādām pasaules valstīm, ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā radošās industrijas var attīstīt labus projektus arī bez valsts finansējuma un investīcijām, aktīvi strādājot privātā finansējuma piesaistē.