P.S.Kultūra

Sestdienas pēcpusdienā no pulksten 15 līdz 18.30 Turaidas muzejrezervātā Dainu kalnā notiks folkloras svētki ”Deju raksti Dainu kalnā”, kuros piedalīsies folkloras kopas no četriem Latvijas novadiem un Rīgas, kā arī viesi – jauniešu deju grupa ”Georgia” no Ahmetas (Gruzija).

No 10. līdz 16. jūlijam Tallinā notiks starptautisks muzeju darbinieku izglītības pasākums „Baltijas Muzeoloģijas skola”. Tajā pulcēsies muzeju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai pieredzējušu muzeju teorētiķu vadībā padziļinātu zināšanas muzeju ekspozīciju veidošanā.

No 12. līdz 14. augustam notiks Vislatvijas dziesminieku saiets 2011. Arī šogad saieta mājvieta būs pašā Vidzemes sirdī – Jaunpiebalgas ekosaimniecībā Lielkrūzes.

Nesen klajā nākuši divi jauni laikmetīgās mākslas izdevumi - Jauno mediju kultūras centrs RIXC izdevis nākošo Akustiskās telpas sērijas izdevumu Tīkli un ilgtspējība, bet kim? laikmetīgās mākslas centrs gada grāmatā Māksla ir viss, kas notiek. Dialogi ar Vasīliju kim? 2009-2010. g. izstāžu kontekstā neierastā formā atspoguļojis divu pastāvēšanas gadu laikā paveikto.

Ziemeļlietuvas galvaspilsētā Šauļos šodien sākas un līdz 10. jūlijam notiks vērienīgs starptautisks kultūras pasākums. Tas ir 2005. gadā iedibinātais koncertfestivāls Saules zieds, kas šogad pulcējis folkloras kopas no Austrijas, Baltkrievijas, Latvijas, Krievijas, Meksikas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un, protams, arī pašus lietuviešus. Kopskaitā tie aptuveni 600 dalībnieku.

Igauņu gleznotājs Augusts Kinnapu, kura izstāde Mani favorīti līdz 30. jūlijam skatāma Rīgā, Galerijā 21, ir interesants ar savu nesamaitāto optimismu un ideālismu, kas ļauj atpūtināt galvu no sarežģītām konstrukcijām un zemtekstiem. Viņa stils ir rotaļīgs un brīžiem pat bērnišķīgi naivs. Kinnapu gleznas liek domāt, cik tālu esam atkāpušies no vienkāršām lietām, kas mums vajadzīgas visvairāk – prieka un saules. Vēl šķiet aizkustinoši, ka Augusts ir ļoti līdzīgs savam tēvam, slavenajam arhitektam un teorētiķim Vilenam Kinnapu, kurš pavasarī viesojās Rīgā, lai ciklā Arhitektūra un kino nolasītu lekciju par garīgās enerģijas un arhitektūras saistību.

Sākusies balsošana par LTV1 raidījuma 100 g kultūras gada balvas Kilograms kultūras otrā ceturkšņa laureātiem. Balvai nominēti izcili kultūras notikumi Latvijā, kas skatītāju vērtējumam nodoti aprīlī, maijā un jūnijā.

Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ieceri no 2012.gada atteikties no kultūras centru darbības attīstības programmas, kas izstrādāta 2009.–2013.gadam.

Ninas Korhonenas fotoizstāde Rewind, Jeļenas Glazovas personālizstāde Elements of a Puzzle un Harija Branta personālizstāde Portreti.

No 4. līdz 9. jūlijam Valkā norisināsies viens no gada spilgtākajiem un interesantākajiem pasākumiem – VI Starptautiskā pierobežas kultūras nedēļa, kas veltīta 725. jubilejai, kopš Valkas pilsēta pirmo reizi minēta vēstures avotos.

30.jūnijā piecu gadu jubileju svinēja Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja.

Sadarbībā ar XIX Starptautiskajiem Opermūzikas svētkiem un Daini Kalnu ventspilniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja redzēt P.Čaikovska operas "Jevgēņijs Oņegins" iestudējumu ar līdz šim nebijušu operas zvaigžņu piedalīšanos.

9. jūlija pēcpusdienā no plkst. 15.00 līdz 18.30 Turaidas muzejrezervātā Dainu kalnā notiks folkloras svētki ”Deju raksti Dainu kalnā”, kuros piedalīsies folkloras kopas no četriem Latvijas novadiem un Rīgas, kā arī viesi – jauniešu deju grupa ”Georgia” no Ahmetas (Gruzija).

Vistuvākajā laikā Rīgas Centrālajā bibliotēkā (RCB) sāksies lielas pārmaiņas, jo Rīgas pašvaldība publiskās bibliotēkas vajadzībām, līdzās jau esošajām telpām Brīvības ielā 49/53, atvēlējusi vēl 600 m2, kurā iecerēts izvietot literatūru svešvalodās, kā arī mākslai un mūzikai veltīto materiālu kolekcijas.

Šomēnes uzsākti lielākās viduslaiku baznīcas Baltijā - Rīgas Doma ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbi.

Ar spožu debiju Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā 25. jūnijā publiku pārsteigusi Kristīne Opolais, atveidojot titullomu Džakomo Pučīni hrestomātiskajā operā Mme Butterfly.

Pirmo reizi Latvijā savas zināšanas un pieredzi apvienojuši labākie Latvijas jaunie fotogrāfi, izveidojot izglītības programmu ISSP SKOLA, kas deviņu mēnešu garumā piedāvās apgūt laikmetīgo fotogrāfiju un strādāt pie sava autorrprojekta. Programma būs orientēta nevis uz fotogrāfijas tehnisko, bet gan saturisko aspektu, izzinot fotogrāfijas nozīmi laikmetīgās mākslas kontekstā.

Latvijas Kultūras akadēmijas šā gada absolventu Elmāra Seņkova un Jurija Djakonova iestudētā Heda Andrejsalā ir uzmanības vērts notikums. Biļetes cenā iekļautā nesteidzīgā aizvizināšanās ar kuģīti uz izrādes norises vietu izskan kā jauka skaista vasaras vakara prelūdija – kā simboliska priekšspēle, skatītājiem nokļūstot no ikdienišķās ārpasaules noslēgtajos Andrejsalas džungļos, gluži tāpat kā Hedas varoņi ieslodzīti speciāli izrādei būvētajā, scenogrāfa Reiņa Dzudzilo projektētajā triju stāvu mājas karkasā.

Jau otro reizi pēc kārtas pašmāju topošie scenogrāfi saņēmuši augstāko apbalvojumu lielākajā un prestižākajā skatuves mākslas notikumā - Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē.

Kārtējoreiz par aiziešanu no paša dibinātā leģendārā Maskavas Tagankas teātra paziņojis režisors Jurijs Ļubimovs. 15. jūlijā viņš dodas atvaļinājumā un teātrī atgriezties nav noskaņots. 93 gadus vecā teātra vadītāja pacietībai pienācis gals pēc konflikta ar trupu viesizrādēs Čehijā, kur teātris rādīja Bertolta Brehta Krietno cilvēku no Sečuānas.

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš, savās lauku mājās sazvanīts, klausulē atjokoja, ka viņš jau vairs ne ar ko tādu nenodarbojoties, arī rakstīšanu nolicis malā. Tomēr tam, ka Skujiņš varētu tā vienkārši sēdēt mierā, laikam jau netic arī viņš pats.

Starptautiski novērtētā scenogrāfe Monika Pormale, kura ilgus gadus sadarbojusies ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) komandu izrādēs Garā dzīve, Ledus, Latviešu stāsti, Latviešu mīlestība, Klusuma skaņas, bet pēdējos gados ar režisoru Alvi Hermani pārsvarā strādājusi citās valstīs – Šveicē, Vācijā, Austrijā, Krievijā, patlaban uz brīdi pārtraukusi gatavošanos slavenā režisora Andreja Žoldaka iestudējumam Sanktpēterburgā un devusies uz Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnāli, kur piedalīsies starptautiskajā žūrijā un pilsētvidē veidos divas instalācijas. Kamēr viņas meita ir maza, Monika apsver iespēju nobāzēties Rīgā uz ilgāku laiku. «Redzēs, ko šis lēmums man atnesīs,» viņa saka.